Mana dzīve izmainījās ar vienu vienīgu izvēli!

Mani sauc Jānis Celherts. Esmu draudzes „Gars un patiesība” loceklis, strādāju un studēju, brīvajā laikā nodarbojos ar sportu un arī daudz lasu. Es jums pastāstīšu, kā iepazinu Jēzu un izvēlējos ceļu, kuru es eju, kā Jēzus izmainīja manu dzīvi. Pirms patiesās grēku nožēlas es dzīvoju izklaidēm bagātu dzīvi. Man īsti nebija lielu mērķu, vienmēr domāju, ka vēlos būt sportists, pelnīt daudz naudas un aprecēt skaistu sievu, tas arī viss. Vidusskolas laikā daudz ballējos, smēķēju, lietoju alkoholu, satikos ar dažādām meitenēm un tad es jutos labi, likās, ka nekas netrūkst, viss ir tieši tā, kā es to vēlējos. Laikam ejot uz priekšu, es nepamanīju, cik ļoti mainās manas attiecības ar vecajiem draugiem, ar maniem vecākiem, cik ļoti pasliktinājās sekmes skolā un cik nevērīgs es paliku pret citu vajadzībām, jo ļoti sāku koncentrēties uz sevi, biju kļuvis egoistisks un iedomīgs. Šāds dzīvesveids mani padarīja par to, kas es nebiju pirms tam, tas sabojāja visu, kam es biju piešķīris vērtību, kaut kas bija jāmaina… Vidusskolā man iepatikās kāda meitene, bet es zināju, ka viņa ir kristiete, bet sapratu, ka ar tādām vērtībām, kādas ir manā dzīvē, es ar viņu nevarēšu satikties, jo es vienkārši viņai neinteresēšu. Bērnībā es ar vecomāti gāju uz baznīcu un šīs lietas man nebija gluži svešas, tāpēc es vienā dienā pieņēmu lēmumu, ka pamazām pārtraukšu dzīvot tā kā dzīvoju un varbūt tomēr mums sanāks iepazīties tuvāk. Lieliem soļiem ejot tā arī notika. Šeit sākas interesantākais – mēs bijām pilnīgi nesavienojami kā divi pretēji poli, nevarējām sadzīvot un šajā draudzības laikā viņa ļoti bieži uzsvēra, ka jūtas, ka Dievs viņu tikai ielicis manā dzīvē uz laiku, tikai lai kaut kam mani sagatavotu. Mani šādas runas kaitināja un es nesapratu, kāpēc viņa tā runā. Laikam ejot uz priekšu mēs šīs attiecības pārtraucām, bet attiecības ar Dievu es nepārtraucu. Tad es arī tikai sapratu, kas bija noticis, ko Dievs bija manā dzīvē izdarījis, viņa bija instruments Tā Kunga rokās, kas atveda mani pie grēku nožēlas un tad es turpināju iet savu ceļu. Tas patiesībā bija daudz brīnumaināk, kā es šobrīd to stāstu, tas process, kam izgāju cauri mani ļoti izmainīja. Manas vērtības, manas attiecības ar vecākiem, manu attieksmi pret apkārtejiem cilvēkiem, Dievs mani iemācīja mīlēt cilvēku un pieņemt viņu tādu, kāds tas ir, neskatoties uz apstākļiem. Tie draugi, kuri mani pazina, kad es ar viņiem izklaidējos, tagad viņiem es liekos pilnīgi citādāks, dažiem pat garlaicīgs, bet tas tikai tāpēc, ka viņi nesaprot, kā tas ir, mīlēt Dievu un es jūtos daudz laimīgāks, citādāks un brīvāks no tām visām kārībām, kurām biju piesiets, kuras, it kā, mani darīja laimīgu, bet patiesībā tikai verdzināja un padarīja nožēlojamu. Esmu pateicīgs Dievam par to ceļu uz kura Viņš mani ir nolicis, tik daudz kas ir mainījies, nav jau tā, ka mana dzīve ir palikusi ļoti viegla, tad jau tā nebūtu dzīve, bet es esmu iemācījies tikt galā ar problēmām, paļaujoties uz Dievu, un iziet cauri ar vieglu prātu tā, ka citi pat nesaprot, kāpēc esmu tik mierīgs daudzās dzīves vētrās. Mana dzīve izmainījās ar vienu vienīgu izvēli – būt par Jēzus sekotāju.

Slava Dievam!

Jānis Celherts