Mūsu aicinājums
Mūsu augstākais aicinājums – parādīt vai atklāt Dievu savā miesā.
«Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu» (Jāņa 1:17-18).Likums nekad nevar glābt cilvēku, tāpēc ka likums atklāj cilvēka grēcīgo dabu. Likums tika dots tamdēļ, lai cilvēki apzinātos savu vajadzību pēc Dieva un Viņa palīdzības. Caur Jēzu atnāca patiesība un žēlastība, kas dod dzīvību un garīgu spēku dzīvot atbilstoši Dieva gribai. Katram, kurš pieņem patiesību un žēlastību, būs spēks dzīvot svētu dzīvi-lai kļūtu par tādiem cilvēkiem, kuri varēs parādīt Dievišķo patiesību un žēlastību citiem cilvēkiem.
«Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.» Jāņa 1:4,9.Jēzus kļuva par Dieva iemiesojumu miesā, lai apgaismotu ikvienu cilvēku, kas ienāk šai pasaulē. Neviens nekad nav redzējis Dievu, bet Jēzus nāca pasaulē, lai atklātu cilvēkiem Dievu. Viņa dzīve miesā-tā ir gaisma, kas palīdz cilvēkiem ieraudzīt Dievu. Cilvēki skatījās uz Jēzus dzīvi un redzēja Dievu, tāpēc ka Jēzus Viņu parādīja, atklāja. Šo pašu misiju Jēzus atstāja mācekļiem. Jēzus dzīvībai mūsos ir jākļūst par gaismu citiem cilvēkiem.«Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši.” Filips Viņam saka: “Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek.” Jēzus viņam saka: “Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu? Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus. Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī; bet, ja ne, tad vismaz šo darbu dēļ ticiet!» (Jāņa 14:6-11).Jēzus teica, ka Viņš ir ceļš pie Tēva. Visi, kas redzēja un dzirdēja Viņu vai vēroja Viņa darbus, redzēja Tēvu, jo Viņš visā parādīja Tēvu, lai cilvēki varētu nākt pie Viņa. Viņš nāca uz zemes tamdēļ, lai cilvēki caur Viņu varētu atnākt pie Dieva. Skatoties uz mūsu dzīvi, cilvēki vai nu tuvosies Dievam, vai arī attālināsies no Viņa. Mums ir jātiecas uz to, lai tie kas mūs redz, varētu ieraudzīt Viņu. Man nav jārada labs iespaids citiem cilvēkiem, man ar savu dzīvi ir jāparāda Dievs.«…Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis, bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus.» (Jāņa 14:10).Cilvēki klausās vārdos, kurus mēs sakam. Ja mēs runājam Viņa vārdus, tad tādā veidā mēs parādām Viņu. Mūsu vārdi parāda to, kas ir mūsos. Mūsu vārdi un darbi ir tie, ar ko mēs varam parādīt Dievu. Miesa nevar parādīt Dievu, to var izdarīt tikai dzīvojot Garā. Mums ir jāiegremdējas Dievā, lai Viņš varētu parādīt Sevi caur mums. Ne katrs kurš vienkārši nāk uz draudzi, var parādīt Dievu, bet tikai dēls, kas ir pie Viņa krūts.
Un tātad, Jēzus nāca pasaulē, lai parādītu cilvēkiem Dievu, bet tagad šo misiju Viņš ir uzticējis mums, Viņa mācekļiem.«Tāpat, kā Tu mani esi sūtījis pasaulē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē.» (Jāņa 17:18).Jēzus tika sūtīts, lai parādītu Tēvu. Jēzus sūta mūs, lai mēs parādītu Viņu.
Kristieša augstākais aicinājums ir parādīt Dievu ar savu dzīvi.«…Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā. Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva un ne no mums. Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši.
Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši.
Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.» (2Kor.4:6-10).Dievs pavēlēja, lai mūsu sirdīs atspīd Dieva gaisma. Iedziļināšanās Viņa vārdā atnes gaismu mūsu sirdīs. Dieva gaisma ir atspīdējusi, lai caur mums izplatītos Viņa slava. Mani dārgumi- tā ir gaisma, tas ir Dieva vārds, kas palīdz man parādīt Dievu. Gaismas daudzums manī nosaka to, kā es dzīvoju, kā es reaģēju uz apstākļiem, un tas parāda citiem, kas ir mans Dievs. Spiediens tavā dzīvē parāda cik daudz gaismas ir tevī. Man ir jāstrādā pie tā, lai manā dzīvē ienāk vairāk un vairāk gaismas.
Jēzus dzīvo manā miesā, tāpēc man ir jāparāda šī dzīvība citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet parādīja Tēvu un darīja Viņa gribu. Dievs saka Savā vārdā, ka to, kurš pagodinās Viņu, to arī Viņš pagodinās. Neviens nevarēs nospiest lejā to, kuru Dievs pacels.«Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.» (2Kor.2:14-15).Es esmu Dieva reklāma; vēstule, kuru lasa cilvēki. Mēs esam Dieva labā smarža. Dievs dod mums svinēt uzvaru Kristū. Man ir jāizplata Dieva labā smarža. Kad es pārvaru kādas grūtības vai uzvaru kārdinājumus, tad es izplatu Visuvarenā Dieva labo smaržu savā pasaulē. Tas ir iespējams, kad Dieva Vārds mājo mūsos.«Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.
Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.» (1Jāņa 4:11-12).Cik daudz manī ir mīlestības, tik daudz manī ir Dieva. Kad es staigāju mīlestībā, tad es reklamēju Dievu, kuru es pārstāvu.
«Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu.» (Efez.5:1-2).Cik daudz mēs izplatām Dievu mīlestībā, tik daudz būs arī mūsu labās smaržas.
Un tā, Jēzus nāca tamdēļ, lai parādītu mums Dievu, bet pēc tam samaksātu cenu, lai katrs kas tic, varētu kļūt viens vesels ar Tēvu. Tagad Viņš aicina visus ticīgos sekot Viņa piemēram un ar savu dzīvi parādīt citiem Dievu.
Jēzus parādīja Dievu divos veidos, un konkrēti: ar savu dzīves veidu (raksturs) un ar saviem darbiem (dāvanām). Mēs varam parādīt Dievu ar savu raksturu un darbiem.
Raksturs ir mūsu būtības pasīvā daļa, kas izpaužas zināmos apstākļos, situācijās. Raksturu nevar ieraudzīt uzreiz. Raksturs, tas ir tas, kas mēs patiesībā esam. Kristus raksturs veidojas mūsos ar Svētā Gara augļu palīdzību
- Tas izpaužas mūsos caur mīlestību, prieku un mieru.
- Attiecībās ar citiem caur laipnību, pacietību un līdzcietību.
- Tas parādās mūsu attiecībās ar Dievu ticībā, lēnprātībā un atturībā.
