Tiecaties uz to, lai katrā jūsu lēmumā būtu Dieva griba

Lai Dieva miers un žēlastība ir bagātīgi ar Jums šodien.Esmu priecīgs par to, ka varam iedziļināties Dieva vārdā lai iegūtu pieeju Viņa gudrībai un varam izmainīt mūsu dzīves. Par cik turpinām apspiest tēmu par dievbijību, es jūtu vajadzību padalīties ar jums vēl dažās manās pārdomās par šo tēmu. Vakar dien mēs redzējām, ka dievbijība izpaužas caur grēka neieredzēšanu. Tas ir pirmais veids kā noteikt vai jums ir šīs bailes vai nav. Šodien es jums vēlos parādīt citu pusi tam kā dievbijība izpaužas mūsu dzīvēs.Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās šinī gadījumā? Ko Dievs teiktu par šo lietu?” Pirmajam jautājumam ko jautājat smagos brīžos nekad nevajadzētu būt ”Cik grūti man būs darīt to kas man ir jādara” BET DRĪZĀK kāda ir Dieva vēlēšanās šinī lietā?Dievbijība jūs atturēs no atkrišanas no Dieva un Viņa perfektā plāna jūsu dzīvei. Piemēram daudzi cilvēki atkrīt no Dieva jo viņiem ir stipra vēlēšanās precēties. Citi krīt dēļ naudas, izpriecām, neērtībām vai grūtībām.Persona kas atkrīt no Dieva dēļ tā ka nav varēts apprecēties, atklāj to ka iemesls viņa kļūšanai par Kristieti bija vēlēšanās apprecēties.Katrs grūts lēmums un katra kārdināšana ar ko jums nāksies saskarties  atklās jūsu baiļu un cieņas līmeni pret Dievu.Mūsu dievbijības līmenis atklāsies caur kārdinājumiem un pārbaudījumiem ar ko mums būs jāsastopas. Ījaba pārbaudījumam bija jāatklāj vai viņš tiešām baidās no Dieva. Vai viņš tikai izlikās ka baidās no Dieva jo Dievs bija viņu svētījis, vai viņš patiešām mīlēja un cienīja Dieva personu? Sātans atnāca pie Dieva un lūdza Viņam lai pārbauda Ījaba dievbijību.
” Tad sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja: “Vai Ījabs Dievu velti un bez kāda apsvēruma bīstas?(Ījaba 1:9)
Mēs zinām šī pārbaudījuma beigu rezultātu. Ījabs izrādīja savu dievbijību būdams pazemīgs pret Viņu tad kad lietas bija sarežģījušās.
Tad Ījabs piecēlās un saplēsa savu virsvalku, viņš noskuva kailu savu galvu, nometās zemē un noliecās uz sava vaiga pie zemes,  un sacīja: “Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja, un kails es atkal aiziešu. Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga Vārds lai ir slavēts!”  Pie visa tā Ījabs nekādu grēku neizdarīja un neizteica nekādu aplamību pret Dievu. ?(Ījaba 1:20-22).
Kad viņa sieva teica viņam noliegt Dievu un mirt tā vietā lai turētos pie Viņa un paildzinātu ciešanas, Ījabs izvairījās no viņas.
Un viņa sieva tam sacīja: “Vai tu stipri vēl turies pie savas sirds skaidrības? Atsaki Dievam un mirsti!” Bet viņš tai sacīja: “Tava runa ir gluži tāda kā nelgu sievu runas! Ja mēs esam no Dieva labu saņēmuši, kā tad lai mēs arī nesaņemam ļaunu?” Visos šais piemeklējumos Ījabs ar savām lūpām tomēr nenogrēkojās. ?(Ījaba 2:9-10).
Kas atturēja Ījabu no grēkošanas pret Dievu un ļāva izdarīt pareizo izvēli tik grūtā laikā?Tā bija dievbijība.Kad lietas sarežģījās, kad uz jums ir spiediens izdarīt kādu lēmumu, tad jūsu pieeja ir tā kas nosaka jūsu dievbijības līmeni.Tiecaties uz to lai katrā jūsu lēmumā būtu dieva griba. Šis ir vārds no Dieva šodienai!Palieciet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atbildība – atslēga uz veiksmi!

    Kāpēc ir tik svarīgi būt par atbildīgu personību?Viens no galvenajiem iemesliem ir tajā, ka tavas varas un autoritātes līmenis, tiešā veidā ir saistīts ar to, cik atbildīgs tu esi. Pat, ja tev ir iespaidīga autoritāte cilvēku acīs, bet pie visa tā, tu attiecies pret dzīvi bezatbildīgi, tad visdrīzāk, ka tu šo autoritāti ļoti drīz zaudēsi. Un, tas būs taisnīgi jebkurā situācijā: vai tas skar draudzi, ģimeni, uzņēmumu, vai atsevišķu indivīdu.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas? II

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.Paklausīgs māceklis – tas it tas, kurš nesēž, bet virzās un strādā Dievam, tālab Dievs var virzīties caur tādu cilvēku.
  • Dieva balss – tas ir ticības gara avots

    Pastāv divas ticības dimensijas:– TICĪBAS VĀRDS„Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, lai novestu zemē Kristu, – nedz arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, – bet kā viņa saka? – Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, – proti, ticības vārds, ko mēs sludinām.” (Romiešiem 10:6-8).
  • Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo!

    Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem cilvēkiem. Tālab, patiesa grēku nožēla ietver sevī arī atzīšanos savos grēkos citu cilvēku priekšā, – to, kurus mēs esam aizvainojuši vai kuriem esam nodarījuši sāpes.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.