Tiecaties uz to, lai katrā jūsu lēmumā būtu Dieva griba

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes

Lai Dieva miers un žēlastība ir bagātīgi ar Jums šodien.

Esmu priecīgs par to, ka varam iedziļināties Dieva vārdā lai iegūtu pieeju Viņa gudrībai un varam izmainīt mūsu dzīves. Par cik turpinām apspiest tēmu par dievbijību, es jūtu vajadzību padalīties ar jums vēl dažās manās pārdomās par šo tēmu.
Vakar dien mēs redzējām, ka dievbijība izpaužas caur grēka neieredzēšanu. Tas ir pirmais veids kā noteikt vai jums ir šīs bailes vai nav. Šodien es jums vēlos parādīt citu pusi tam kā dievbijība izpaužas mūsu dzīvēs.

Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās šinī gadījumā? Ko Dievs teiktu par šo lietu?”
Pirmajam jautājumam ko jautājat smagos brīžos nekad nevajadzētu būt ”Cik grūti man būs darīt to kas man ir jādara” BET DRĪZĀK kāda ir Dieva vēlēšanās šinī lietā?

Dievbijība jūs atturēs no atkrišanas no Dieva un Viņa perfektā plāna jūsu dzīvei.
Piemēram daudzi cilvēki atkrīt no Dieva jo viņiem ir stipra vēlēšanās precēties. Citi krīt dēļ naudas, izpriecām, neērtībām vai grūtībām.

Persona kas atkrīt no Dieva dēļ tā ka nav varēts apprecēties, atklāj to ka iemesls viņa kļūšanai par Kristieti bija vēlēšanās apprecēties.

Katrs grūts lēmums un katra kārdināšana ar ko jums nāksies saskarties  atklās jūsu baiļu un cieņas līmeni pret Dievu.

Mūsu dievbijības līmenis atklāsies caur kārdinājumiem un pārbaudījumiem ar ko mums būs jāsastopas.
Ījaba pārbaudījumam bija jāatklāj vai viņš tiešām baidās no Dieva. Vai viņš tikai izlikās ka baidās no Dieva jo Dievs bija viņu svētījis, vai viņš patiešām mīlēja un cienīja Dieva personu?
Sātans atnāca pie Dieva un lūdza Viņam lai pārbauda Ījaba dievbijību.

” Tad sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja: “Vai Ījabs Dievu velti un bez kāda apsvēruma bīstas?(Ījaba 1:9)

Mēs zinām šī pārbaudījuma beigu rezultātu. Ījabs izrādīja savu dievbijību būdams pazemīgs pret Viņu tad kad lietas bija sarežģījušās.

Tad Ījabs piecēlās un saplēsa savu virsvalku, viņš noskuva kailu savu galvu, nometās zemē un noliecās uz sava vaiga pie zemes,  un sacīja: “Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja, un kails es atkal aiziešu. Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga Vārds lai ir slavēts!”  Pie visa tā Ījabs nekādu grēku neizdarīja un neizteica nekādu aplamību pret Dievu. ?(Ījaba 1:20-22).

Kad viņa sieva teica viņam noliegt Dievu un mirt tā vietā lai turētos pie Viņa un paildzinātu ciešanas, Ījabs izvairījās no viņas.

Un viņa sieva tam sacīja: “Vai tu stipri vēl turies pie savas sirds skaidrības? Atsaki Dievam un mirsti!” Bet viņš tai sacīja: “Tava runa ir gluži tāda kā nelgu sievu runas! Ja mēs esam no Dieva labu saņēmuši, kā tad lai mēs arī nesaņemam ļaunu?” Visos šais piemeklējumos Ījabs ar savām lūpām tomēr nenogrēkojās. ?(Ījaba 2:9-10).

Kas atturēja Ījabu no grēkošanas pret Dievu un ļāva izdarīt pareizo izvēli tik grūtā laikā?

Tā bija dievbijība.

Kad lietas sarežģījās, kad uz jums ir spiediens izdarīt kādu lēmumu, tad jūsu pieeja ir tā kas nosaka jūsu dievbijības līmeni.

Tiecaties uz to lai katrā jūsu lēmumā būtu dieva griba. Šis ir vārds no Dieva šodienai!

Palieciet svētīti!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu.2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no...

  • Pestīšanas cerība III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet...

  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu...

  • Kādi bija Jēzus garīgie ieradumi

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Gavēnis „Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2).Vientulība „Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35).

    Gavēnis „Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.” (Mateja 4:2)...

  • Evaņģelizācija un māceklība

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli...

  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

    AutorsPastor Rufus Ajiboye Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.

    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva - tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo...