Tiecaties uz to, lai katrā jūsu lēmumā būtu Dieva griba

Lai Dieva miers un žēlastība ir bagātīgi ar Jums šodien.Esmu priecīgs par to, ka varam iedziļināties Dieva vārdā lai iegūtu pieeju Viņa gudrībai un varam izmainīt mūsu dzīves. Par cik turpinām apspiest tēmu par dievbijību, es jūtu vajadzību padalīties ar jums vēl dažās manās pārdomās par šo tēmu. Vakar dien mēs redzējām, ka dievbijība izpaužas caur grēka neieredzēšanu. Tas ir pirmais veids kā noteikt vai jums ir šīs bailes vai nav. Šodien es jums vēlos parādīt citu pusi tam kā dievbijība izpaužas mūsu dzīvēs.Ja jūs baidāties no Dieva tad pirmā lieta ko apdomājat pie katra lēmuma izdarīšanas ir: ”Kāda ir Dieva vēlēšanās šinī gadījumā? Ko Dievs teiktu par šo lietu?” Pirmajam jautājumam ko jautājat smagos brīžos nekad nevajadzētu būt ”Cik grūti man būs darīt to kas man ir jādara” BET DRĪZĀK kāda ir Dieva vēlēšanās šinī lietā?Dievbijība jūs atturēs no atkrišanas no Dieva un Viņa perfektā plāna jūsu dzīvei. Piemēram daudzi cilvēki atkrīt no Dieva jo viņiem ir stipra vēlēšanās precēties. Citi krīt dēļ naudas, izpriecām, neērtībām vai grūtībām.Persona kas atkrīt no Dieva dēļ tā ka nav varēts apprecēties, atklāj to ka iemesls viņa kļūšanai par Kristieti bija vēlēšanās apprecēties.Katrs grūts lēmums un katra kārdināšana ar ko jums nāksies saskarties  atklās jūsu baiļu un cieņas līmeni pret Dievu.Mūsu dievbijības līmenis atklāsies caur kārdinājumiem un pārbaudījumiem ar ko mums būs jāsastopas. Ījaba pārbaudījumam bija jāatklāj vai viņš tiešām baidās no Dieva. Vai viņš tikai izlikās ka baidās no Dieva jo Dievs bija viņu svētījis, vai viņš patiešām mīlēja un cienīja Dieva personu? Sātans atnāca pie Dieva un lūdza Viņam lai pārbauda Ījaba dievbijību.
” Tad sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja: “Vai Ījabs Dievu velti un bez kāda apsvēruma bīstas?(Ījaba 1:9)
Mēs zinām šī pārbaudījuma beigu rezultātu. Ījabs izrādīja savu dievbijību būdams pazemīgs pret Viņu tad kad lietas bija sarežģījušās.
Tad Ījabs piecēlās un saplēsa savu virsvalku, viņš noskuva kailu savu galvu, nometās zemē un noliecās uz sava vaiga pie zemes,  un sacīja: “Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja, un kails es atkal aiziešu. Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga Vārds lai ir slavēts!”  Pie visa tā Ījabs nekādu grēku neizdarīja un neizteica nekādu aplamību pret Dievu. ?(Ījaba 1:20-22).
Kad viņa sieva teica viņam noliegt Dievu un mirt tā vietā lai turētos pie Viņa un paildzinātu ciešanas, Ījabs izvairījās no viņas.
Un viņa sieva tam sacīja: “Vai tu stipri vēl turies pie savas sirds skaidrības? Atsaki Dievam un mirsti!” Bet viņš tai sacīja: “Tava runa ir gluži tāda kā nelgu sievu runas! Ja mēs esam no Dieva labu saņēmuši, kā tad lai mēs arī nesaņemam ļaunu?” Visos šais piemeklējumos Ījabs ar savām lūpām tomēr nenogrēkojās. ?(Ījaba 2:9-10).
Kas atturēja Ījabu no grēkošanas pret Dievu un ļāva izdarīt pareizo izvēli tik grūtā laikā?Tā bija dievbijība.Kad lietas sarežģījās, kad uz jums ir spiediens izdarīt kādu lēmumu, tad jūsu pieeja ir tā kas nosaka jūsu dievbijības līmeni.Tiecaties uz to lai katrā jūsu lēmumā būtu dieva griba. Šis ir vārds no Dieva šodienai!Palieciet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

    1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18).Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.
  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Cerība palīdz mums attīrīties un mainīties Tā Kunga Jēzus Kristus līdzībā!

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām zvaigznēm, palīdz mums mirdzēt pēdējo dienu ļaunuma un sabiezējušās tumsas vidū.Cerība palīdz mums atraidīt bezdievību un pasaules kārības un šinī laikā dzīvot prātīgi, taisni un dievbijīgi.„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta III

    „Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:32-35).
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10: