Uzticības un vairošanas principi – 2. daļa
Vai būsim Dieva aicināto un izredzēto vidū, – tas vistiešākajā veidā ir atkarīgs no mums pašiem. Dievs mīl taisnību un tiesu, un Viņš neuzlūko cilvēka vaigu, bet gan skatās uz cilvēka sirdi, uz to, kā cilvēks attiecas pret Viņa aicinājumu un ko dara ar šo aicinājumu. Vai tu šodien pieliec piepūli, lai darītu savu aicināšanu un izredzēšanu stiprāku? Ir svarīgi izanalizēt savu dzīvi un atbildēt uz doto jautājumu jau šobrīd, kamēr vēl ir laiks, kamēr vēl kaut ko var izmainīt un izlabot, kamēr nav par vēlu. Lai Dievs palīdz mums mūsu dzīvē izmainīt to, kam jātiek izmainītam, un palīdz itin visā pielīdzināties Jēzum.Turpinājumā mācītājs Rufus runāja par to, ko nozīmē būt izredzētam? Bībelē ir teikts, ka daudz ir aicināto, bet maz izredzēto. Jēzus šos vārdus teica līdzības par kāzu dzīrēm kontekstā. Ķēniņš sasauca savus kalpus un deva tiem uzdevumu – izdalīt uzaicinājumus uz kāzu dzīrēm aicinātajiem viesiem (skat. Mateja 22:1-6). Kalpi izpildīja ķēniņa uzdevumu, un uzaicinājumi tika nogādāti adresātiem. Kad viss kāzu dzīrēm jau bija sagatavots, ķēniņš no jauna sūtīja savus kalpus, lai tie sauktu uz dzīrēm aicinātos. Bet tagad aicinātie noniecināja ķēniņa uzaicinājumu, atraidot viņa kalpus. Daži no aicinātajiem ne tikai nepieņēma ķēniņa kalpus, bet pat nogalināja tos. Izdzirdot par to, ķēniņš kļuva nikns, pavēlot nogalināt šos cilvēkus, un nodedzināja pilsētu. Izlasīsim šo līdzību:
„Un Jēzus sāka atkal uz tiem runāt līdzībās un sacīja: “Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt. Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakait aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās. Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās. Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva. Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu.” (Маteja 22:1-7)Šī līdzība ir prototips tam, kas notika ar Israēla tautu un Jeruzālemes pilsētas sagraušanu. Dieva izredzētā Israēla tauta atraidīja Dieva praviešus un nogalināja viņus. Neskatoties uz to, ka Dievs sagatavoja Israēla bērniem pestīšanu, sūtot Jēzu, – tie Viņu nepieņēma. Tāpēc Dievs izpleta Savu žēlastību un sūtīja pestīšanu pagāniem, lai gan zinām, ka iesākumā Jēzus Saviem mācekļiem pavēlēja iet tikai pie Israēla nama pazudušajām avīm (Mateja 10:6). Bet tā kā Israēla tauta noraidīja Dieva pestīšanas plānu caur Jēzu, Dievs piedāvāja šo pestīšanu pagāniem.
„Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi. Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat. Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem.” (Маteja 22:8-10)
