Uzticības un vairošanas principi – 2. daļa

Vai būsim Dieva aicināto un izredzēto vidū, – tas vistiešākajā veidā ir atkarīgs no mums pašiem. Dievs mīl taisnību un tiesu, un Viņš neuzlūko cilvēka vaigu, bet gan skatās uz cilvēka sirdi, uz to, kā cilvēks attiecas pret Viņa aicinājumu un ko dara ar šo aicinājumu. Vai tu šodien pieliec piepūli, lai darītu savu aicināšanu un izredzēšanu stiprāku? Ir svarīgi izanalizēt savu dzīvi un atbildēt uz doto jautājumu jau šobrīd, kamēr vēl ir laiks, kamēr vēl kaut ko var izmainīt un izlabot, kamēr nav par vēlu. Lai Dievs palīdz mums mūsu dzīvē izmainīt to, kam jātiek izmainītam, un palīdz itin visā pielīdzināties Jēzum.Turpinājumā mācītājs Rufus runāja par to, ko nozīmē būt izredzētam? Bībelē ir teikts, ka daudz ir aicināto, bet maz izredzēto. Jēzus šos vārdus teica līdzības par kāzu dzīrēm kontekstā. Ķēniņš sasauca savus kalpus un deva tiem uzdevumu – izdalīt uzaicinājumus uz kāzu dzīrēm aicinātajiem viesiem (skat. Mateja 22:1-6). Kalpi izpildīja ķēniņa uzdevumu, un uzaicinājumi tika nogādāti adresātiem. Kad viss kāzu dzīrēm jau bija sagatavots, ķēniņš no jauna sūtīja savus kalpus, lai tie sauktu uz dzīrēm aicinātos. Bet tagad aicinātie noniecināja ķēniņa uzaicinājumu, atraidot viņa kalpus. Daži no aicinātajiem ne tikai nepieņēma ķēniņa kalpus, bet pat nogalināja tos. Izdzirdot par to, ķēniņš kļuva nikns, pavēlot nogalināt šos cilvēkus, un nodedzināja pilsētu. Izlasīsim šo līdzību:
 „Un Jēzus sāka atkal uz tiem runāt līdzībās un sacīja: “Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt. Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakait aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās. Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās. Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva. Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu.” (Маteja 22:1-7)
Šī līdzība ir prototips tam, kas notika ar Israēla tautu un Jeruzālemes pilsētas sagraušanu. Dieva izredzētā Israēla tauta atraidīja Dieva praviešus un nogalināja viņus. Neskatoties uz to, ka Dievs sagatavoja Israēla bērniem pestīšanu, sūtot Jēzu, – tie Viņu nepieņēma. Tāpēc Dievs izpleta Savu žēlastību un sūtīja pestīšanu pagāniem, lai gan zinām, ka iesākumā Jēzus Saviem mācekļiem pavēlēja iet tikai pie Israēla nama pazudušajām avīm (Mateja 10:6). Bet tā kā Israēla tauta noraidīja Dieva pestīšanas plānu caur Jēzu, Dievs piedāvāja šo pestīšanu pagāniem.
„Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi. Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat. Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem.” (Маteja 22:8-10)

Līdzīgi raksti

  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 2.daļa.

    iens no veidiem, kā Dievs mūs garīgi ceļ, ir caur Savu Vārdu. Lasot Veco Derību, mēs redzam, ka tauta ieiet templī pa vienām durvīm, bet iziet pa citām. Tas nozīmē, ka cilvēks nevar ieiet templī, un pēc tam iziet no tā tāds pats, kā iegāja. Mēs nevaram palikt tādi paši, kad esam pavadījuši laiku Dieva pielūgsmes vietā. Mums ir jāaiziet no šīs vietas labākiem, iedvesmotiem, ar jauniem lēmumiem un pārliecībām. Jūs pareizi darāt, ja pieņemat lēmumu būt Dieva namā, klausīties Dieva Vārdu, lūgt, pielūgt Viņu. Bībelē ir teikts, ka visi Raksti ir Dieva iedvesti un noderīgi mums. Lai Dievs pieskaras katram no mums, lai Vārda dzirdēšana un Svētā Gara darbošanās mūs izmaina uz labo pusi.
  • Dievbijība

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par dievbijības svarīgumu katra ticīgā dzīvē. Staigāšana dievbijībā atbrīvo cilvēku no jebkurām citām bailēm. Daudzi ticīgie uzskata, ka no Dieva nav jābaidās, jo Viņš ir labsirdīgs, mīlošs un piedodošs.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 2.daļa.

    Mūsu nepareizie ieradumi bieži vien neļauj mums sasniegt pareizus mērķus, un tāpēc nereti cilvēki domā, ka vispār nevajag izvirzīt nekādus mērķus. Taču tā ir nepareiza domāšana. Mērķi ir ļoti svarīgi, un noteikti tos vajag sev izvirzīt. Ja jūs neattīstīsiet pareizus ieradumus savā dzīvē, tad piedzīvosiet vilšanos un nespēsiet šos mērķus sasniegt.
  • Dieva Valstība tevī

    Šo svētdien sludināja brālis no draudzes – Evans Osemvegi (Evans Osemwegie). Viņa svētrunas tēma bija „Dieva Valstība tevī”. Evans runāja par to, cik svarīgi ir redzēt sevi ar Dieva acīm. Pēc tam, kad Israēla bērni izgāja no Ēģiptes, Mozus sūtīja divpadsmit izlūkus apskatīt Apsolīto zemi, uz kuru viņi devās.