Mūsu aicinājums – iet 3 daļa

[dropcap]Š[/dropcap]ajā svētdienā mācītājs turpināja runāt par to, ka mūsu aicinājums ir iet paklausībā Tam Kungam. Katrs no mums ir Dieva aicināts. Katram no mums Dievs ir devis aicinājumu. Un pats galvenais katra cilvēka dzīvē ir piepildīt šo aicinājumu no Dieva. Tajā ir apslēpta cilvēka dzīves jēga. Lai mēs piepildītu savu aicinājumu, mūsu dzīvēs daudz kam ir jāizmainās. Apzinoties to, mums jābūt gataviem uz šīm izmaiņām, mums jābūt gataviem darīt kādas lietas savādāk. Mateja evaņģēlijā mēs lasām par uzdevumu, kuru deva Jēzus:

“Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Маteja 28:18-20)

Pareizajai reakcijai uz Dieva aicinājumu ir jābūt paklausībai, bet egoisms un nepaklausība – tas ir tas, kas traucē cilvēkam piepildīt Dieva aicinājumu savai dzīvei. Lai Dievs katru no mums attīra un atbrīvo no nepareizas domāšanas, no egoisma un nepaklausības, no visām mūsu bailēm un šaubām, atkarības no cilvēku viedokļa un no visa, kas sasaista un traucē mums darīt to, kas tīkams Dievam. Dievs vēlas, lai Viņa bērni ietu. “Iet nozīmē ieņemt aktīvu pozīciju ar mērķi – iet sludināt Dieva Vārdu un nest cilvēkiem Dieva mīlestību vietās, kur ir tumsa un sāpes. Par to ir svarīgi domāt, plānot un darīt visu nepieciešamo, lai Dieva vārds tiktu sludināts pa visu zemi un visām tautām. Katram ticīgajam jāzina un jāatceras ne tikai tas, ka viņam ir dots aicinājums no Dieva, bet arī tas, ka katram no mums būs jāatskaitās Dievam par sava aicinājuma piepildīšanu. Bībelē ir teikts, ka Dieva bērniem ir dota salīdzināšanas kalpošana un salīdzināšanas vārds (skat. 2.Korintiešiem 5:18,19). Dieva Valstība uz zemes tiek piepildīta ar cilvēkiem un tiek nostiprināta caur Dieva bērnu kalpošanu. Bet, ja mēs ar jums būsim pasīvi, nekas tāds nenotiks. Dievs apsola, ka tad, kad mēs iesim un piepildīsim savu aicinājumu no Viņa, Viņš būs kopā ar mums. Hagaja grāmatā Dievs saka Savai tautai, ka tie ir atstājuši novārtā Dieva Namu, ka tie domā un rūpējas tikai par savām lietām, staigā savus ceļus un tāpēc tiem arī nav vēlamā rezultāta. Bieži vien Dieva bērnu prioritātes atšķiras no Dieva prioritātēm. Dieva prioritāte ir – Dieva Valstības paplašināšana uz zemes, nevis mans komforts, uzplaukums utt. Dievs nav pret to, lai Viņa bērniem būtu komforts, lai visas viņu vajadzības tiktu piepildītas. Bet Dievs grib, lai Viņa bērniem kā svarīgākais un nozīmīgākais būtu tas, kas ir svarīgs Viņam, un konkrēti – Dieva Valstība. Dievs apsola, ka dos mums visu, kas mums nepieciešams, ja vispirms mēs meklēsim Viņa Valstību. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka vispirms – Dieva Valstība, un tikai tad, kā sekas tam, viss pārējais, viss, kas mums vajadzīgs. Katram no mums ir svarīgi saprast, ka visam, ko es šai dzīvē daru, ir jābūt saistītam ar Dieva Valstību. Itin visā Dievam un Viņa vēlmēm ir jābūt pirmajam. Ja tā nebūs, tad mūsu dzīvē parādīsies elki, kuri ieņems Dieva vietu, un tas, savukārt, novedīs mūs pie krišanas. Dievs grib, lai visi elki mūsu dzīvē tiktu sagrauti. Visupirms, tas attiecas uz elkiem, kas mīt mūsu sirdī. Viss, kas pretendē vai ieņem Dieva vietu mūsu dzīvē, – tas ir elks, kas jāaizvāc un jāiznīcina.