Uzticības un vairošanas principi – 2. daļa
[dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumu mācītājs Rufus sāka ar atgādinājumu par to, cik svarīgi ir pasludināt Dieva patiesību. Mūsu mēles varā ir nāve un dzīvība. Mācītājs aicināja draudzi pasludināt ticībā 33.psalmu:
„Dziediet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie, visiem, kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt! Pateicieties Tam Kungam ar cītaru, spēlējiet Viņam uz desmitstīgu arfas! Dziediet Viņam jaunu dziesmu! Skandiniet jauki ar bazūnēm! Tiešām, taisni ir Tā Kunga vārdi, un visi Viņa darbi ir pilni uzticības. Viņš mīl taisnību un tiesu, zeme ir pilna Viņa žēlastības. Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu. Viņš sakrāj jūras ūdeņus kā kādā traukā, Viņš glabā straumes Savās krātuvēs. Lai To Kungu bīstas visa pasaule, Viņa priekšā lai dreb visi zemes iedzīvotāji! Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās. Tas Kungs izjauc tautu nodomus, Viņš sagrauj ļaužu padomu. Bet Tā Kunga padoms pastāv mūžīgi, un Viņa sirds nodomi ir spēkā uz audžu audzēm. Svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu, tie ļaudis, ko Viņš Sev izredzējis par īpašumu! Tas Kungs raugās no debesīm, Viņš redz visus cilvēku bērnus; no tās vietas, kur Viņa tronis, Viņš pārredz visus zemes iedzīvotājus; Viņš īpatnēji izveidojis visu viņu sirdis un vēro visus viņu darbus. Nedz lieli karapulki sargā ķēniņu, nedz arī liels miesas spēks izglābj varoni. Maldās, kas visas uzvaras cerības liek uz zirgiem: arī viņu spēka nepietiek glābiņam. Redzi, Tā Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību, lai Viņš to dvēseles izglābtu no nāves un uzturētu viņus dzīvus bada laikā. Mūsu dvēsele gaida uz To Kungu, Viņš ir mūsu palīgs un vairogs. Par Viņu priecājas mūsu sirds, jo mēs paļaujamies uz Viņa svēto Vārdu. Tava žēlastība, Kungs, lai paliek ar mums, jo mēs ceram uz Tevi!”Šajā vārdā ir mierinājums Dieva bērniem, un vienlaikus tas ir aicinājums šīs tumsības pasaules varām un valdībām. Ar šo tumsu var tikt galā tikai Dievs – caur Savu Draudzi. Un tajā apslēpta Viņa gudrība. No augšminētā psalma mēs redzam, ka mums ir Dieva atziņas cerība un sadraudzība ar Viņu, bet tā visa nav cilvēkiem, kuri vēl nav izlīdzinājušies ar Dievu. Dievs lielāku atbildību liek uz Saviem bērniem, nekā uz tiem, kuri nav atzinuši Kristu. Mūsu prieka avots ir Tas Kungs, nevis tas, kas mums ir vai kā mums nav, ne tas, kas notiek vai arī nenotiek mūsu dzīvē. Dievs saka, lai priecājamies Viņa priekšā, jo taisnajiem pienākas to darīt. Mums jāzina, ka VISI Dieva darbi ir taisni (pareizi), pat ja mēs to nesaprotam.
„Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās. Tas Kungs izjauc tautu nodomus, Viņš sagrauj ļaužu padomu. Bet Tā Kunga padoms pastāv mūžīgi, un Viņa sirds nodomi ir spēkā uz audžu audzēm.” (Psalmi 32:9-11)
