Vairošanās domāšana 2.daļa

Tiešraide: youtu.be/ReXDZAC12pk

Pielūgsme un sirds sagatavošana Dieva vārdam

Dievs ir valdnieks pār visām varām

Tu esi valdnieks pār visām valdībām un varām. Tu valdi pār visiem kungiem. Nav Tev līdzīga, Kungs, ne debesīs, ne virs zemes, ne pazemē. Paldies Tev, Kungs. Alelujā.

Dosim mūsu Kungam lielus aplausus. Slava Tev, Kungs.

Pagriezies pret kādu un saki: es kalpoju dzīvajam Dievam. Viņš bija, ir un nāk. Mans Dievs ir dzīvs. Viņš ne tikai bija. Viņš ir, un Viņš nāk. Visa vara ir dota Viņam, un Viņš tur visu savā rokā ar savu spēka vārdu.

Lūgšana par klausīšanos, saprašanu un darīšanu

Saki: Kungs, palīdzi man nebūt tikai klausītājam, bet būt darītājam. Palīdzi man saprast un ieraudzīt Tavu vārdu, kad es par to pārdomāju.

Saprašana neatnāk tikai tad, kad mēs klausāmies. Daudzi domā, ka, tiklīdz dzird Dieva vārdu, viņi jau visu ir sapratuši. Bieži pirmais iespaids ir emocijas. Tu pieņem vārdu ar prieku, bet tas vēl var būt tikai emocionāls iespaids. Saprašana atnāk vēlāk, kad tu pārdomā par dzirdēto.

Tāpēc Dieva vārdā tik liela vieta ir pārdomāšanai. Mēs dzirdam, lasām, pārdomājam un tad piepildām. Tad mēs kļūstam veiksmīgi Dieva ceļos.

Psalmi 1:2-3 bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas. (RT65)

Jozuas 1:8 Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies. (RT65)

Brīnums nav pasivitāte, bet ticības paklausība

Mēs bieži gaidām brīnumu tā, it kā tas nozīmētu: es neko nedaru, Dievs visu izdarīs. Es gaidu, kad Dievs no debesīm sūtīs brīnumu. Varbūt Viņš kādu atsūtīs, kas izdarīs šo brīnumu.

Kas izdarīs šo brīnumu?

Bet Dievs grib, lai mēs darām brīnumu ticības paklausībā. Ir brīnumu darīšanas dāvana, un brīnums tiek darīts ticībā, kas darbojas mīlestībā.

Brīnums sākas ar izmaiņām manā sirdī. Šīs izmaiņas pamudina mani rīkoties, un tas mani aizved pie brīnuma. Brīnums notiek, kad mēs ticības paklausībā un ar mīlestību sirdī piepildām Dieva gribu. Man ir dots spēks dzīvot žēlastībā, un Dievs tiek pagodināts.

Dievs domā par vairošanos

Vairošanās ir Dieva domāšana

Šī doma turpina iepriekš iesākto par domāšanu. Dieva domāšana ir vairošanās domāšana. Dievs domā par vairošanos no pašas radīšanas sākuma.

Kā mēs redzēsim?

Mūsu Dievs ir vairošanās Dievs. Mēs lasīsim Rakstus, lai to ieraudzītu un par to pārliecinātos.

Saki: vairošanās ir Dieva domāšana. Dievs domā par vairošanos no pašas radīšanas sākuma.

Kad Dievs saka, lai mums būtu tāda pati domāšana kā Jēzum, vai mums ir jāpieņem vairošanās domāšana?

Jā, mums ir jāpieņem Dieva domāšana.

Galvenā problēma uz zemes ir nepareiza valdīšana

Cilvēka problēmas sakne

Kāda ir galvenā problēma cilvēkiem uz zemes?

Vai tā ir grēks?

Vai tā ir neatkarība no Dieva?

Vai tā ir cilvēku vēlēšanās likt sevi Dieva vietā?

Vai tā ir neticība un Dieva neatzīšanas gars?

Tas viss ir saistīts, bet kopumā galvenā problēma ir nepareiza valdīšana uz zemes. Šeit nav runa par cilvēku valdībām, bet par ļaunuma kundzību.

No kurienes radās grēks?

Kas pirmais grēkoja?

Pirmais grēkoja Lucifers, sātans. Viņš ir melu tēvs, un viņš ir pirmais šīs infekcijas nesējs. Viņš negribēja būt viens, tāpēc inficēja cilvēkus, lai tie kļūtu līdzīgi viņam.

Jāņa 8:44 Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs. (RT65)

1. Jāņa 3:8 Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus. (RT65)

Visas problēmas beigsies tad, kad sātana kundzība tiks aizvākta. Viņš bija pirmais, kas pasludināja neatkarību no Dieva.

Kurš pirmais pasludināja neatkarību no Dieva?

Lucifers.

Jesajas 14:13-14 Tu gan domāji savā prātā: es kāpšu debesīs un uzcelšu savu troni augstu pār Dieva zvaigznēm, es nometīšos uz saiešanas kalna pašos ziemeļos! Es uzkāpšu augstumos, es būšu kā pats Visuaugstākais! (RT65)

No turienes sākās valdīšanas cīņa. Dieva valstībā bija harmonija, viens valdnieks debesīs un uz zemes, miers, uzticēšanās un mīlestība. Slepkavības, naids, bailes un ļaunums ir nelikumīgās valdīšanas rezultāts.

Sātans izmanto vairošanās principu ļaunumam

Sātans gribēja sagrābt zemi. Principus, ko viņš izmanto, viņš aizņēmās no Dieva. Viens no tiem ir vairošanās princips.

Jēzus līdzībā cilvēks sēj labu sēklu savā laukā, bet ienaidnieks atnāk un iesēj savu sēklu.

Kādi principi šeit redzami?

Tas, ko tu sēj, vairojas. Sātans tic vairošanās principam. Viņš grib apsēt šo lauku, šo pasauli, ar savām sēklām. Viņš grib apsēt visas sfēras ar savu valdīšanu, lai ļaunums izplatītos.

Mateja 13:24-30 Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: “Debesu valstība ir līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu sēja savā tīrumā. Bet, ļaudīm guļot, nāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli kviešu starpā, un aizgāja. Un, kad labība auga un metās vārpās, tad parādījās arī nezāle. Tad nama tēva kalpi, pie tā piegājuši, sacīja: kungs, vai tu neesi labu sēklu sējis savā tīrumā? No kurienes tad radusies nezāle? Un viņš tiem sacīja: to ienaidnieks darījis. – Tad kalpi tam sacīja: vai gribi, ka mēs ejam to izravēt? Bet viņš sacīja: nē, ka jūs, nezāli ravēdami, neizplūcat reizē arī kviešus. Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu pļāvējiem: salasiet papriekš nezāli un sasieniet to kūlīšos, lai to sadedzina; bet kviešus sakrājiet manā šķūnī.” (RT65)

Jēzus atnāca, lai ar vairošanos izspiestu ļaunuma valdīšanu

Kad atnāca Jēzus, Viņš ticēja vairošanās spēkam. Viņš kļuva par pirmo, kas nesa Dieva dzīvību. Viņš nesa sevī Dieva dabu. Viņš bija Dievs miesā. Viņš atstāja debesis un nonāca uz zemi, lai izspiestu ļaunuma valdīšanu.

Process, ko Viņš izmanto, ir vairošanās process. Tāpēc Viņš ir vairošanās Dievs.

Kad Dievs ielika Ādamu un Ievu paradīzē, Viņš viņiem teica: augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi.

Ar ko viņiem bija jāpiepilda zeme?

Ar sev līdzīgiem.

Kādi viņi bija?

Viņi bija radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Viņiem bija jānes tāds pats auglis.

1. Mozus 1:28 Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (RT65)

Vairošanās nav iespējama bez māceklības

Vispirms auglis, tad vairošanās

Vai bibliska, garīga vairošanās ir iespējama bez māceklības?

Nē, tā nav iespējama bez māceklības. Ja es domāju par vairošanos, man vispirms jākļūst par mācekli. Bet es nedrīkstu palikt viens. Man jānes mācekļu auglis, kas nes vēl vairāk mācekļu augļu.

Vairojieties. Augļojieties.

Kas ir auglis?

Māceklis.

Ādams un Ieva bija pirmie mācekļi. Viņi bija radīti pēc Dieva tēla un līdzības, un viņiem bija jāvairojas. Vispirms ir jānes auglis, un pēc tam auglis jāvairo. Šī kārtība ir ļoti svarīga, jo tikai auglis var vairoties.

Sākumā ir jānes auglis. Pēc tam šis auglis daudzkārtīgi atkārtojas, un notiek vairošanās.

Nezāles tiek izspiestas ar valstības augli

Jēzus līdzība par kviešiem un nezālēm māca arī to, ka valstības vairošanās pakāpeniski izspiež ļaunuma sēklu. Dievam ir savs veids, kā rīkoties ar nezālēm. Tas nav tikai izraušanas jautājums, bet pārmaiņas jautājums.

Dievs ir uzticējis saviem ļaudīm vairošanās kalpošanu. Viņš ir devis kalpošanu nest augļus, lai zeme piepildītos ar Viņam līdzīgiem cilvēkiem. Pakāpeniski ļaunums tiek izspiests ārā.

Par vienu mazāk. Par diviem mazāk. Par trim mazāk. Par veselu paaudzi mazāk.

Vairošanās ir lēns process. Jēzus atnāca viens. Viņš kļuva par pirmo augli. Pirms apmēram divtūkstoš gadiem Viņš atnāca, pabeidza savu kalpošanu un tika paņemts debesīs. Šodien Jēzus sekotāju un mācekļu skaits aug un turpina augt.

Ja mēs nevairojamies, neaugļojamies un nepiepildām zemi ar Dieva doto dzīvību, mēs neesam paklausīgi Dieva instrukcijām. Vairošanās sākas ar Dieva pavēli. Vairošanās nav piedāvājums tiem, kas to vēlas. Tā ir pavēle.

Saki: es nepalikšu viens.

Noglabāt saņemto nav uzticība

Dievs nav ieinteresēts, lai tu noglabātu to, ko Viņš tev ir devis, un neko nedotu tālāk. Ja tu tikai saglabā to, ko esi saņēmis, bet nevairo, tu esi līdzīgs sliktam un slinkam kalpam.

Mateja 25:14-30 Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. (RT65)

Kungs deva talentus. Vienam Viņš deva piecus, citam divus, citam vienu. Viņš deva katram pēc spējām. Ja tu esi spējīgs tikai uz vienu, Dievs tev nedos piecus, jo tu ar tiem netiksi galā. Tā ir Viņa mīlestība pret mums. Viņš dod pēc mūsu spējām.

Bet ko Dievs grib?

Viņš grib, lai mūsu ietilpība palielinās. Viņš grib, lai mēs spējam uzņemt vairāk. Viņš dod mums sākumu, sēklu, un pēc tam prasa atskaiti.

Ko tu izdarīji ar to, ko Es tev iedevu?

Pēdējais kalps teica: es visu saglabāju, es neko nepazaudēju. Te ir tavs.

Taču Dievs negaida tikai saglabāšanu. Dievs grib vairošanu. Tas, ka tu neko nedari, tevi neglābj. Ja tu nevairo to, kas tev uzticēts, tu necieni savu saimnieku. Tā ir slikta domāšana, nevis vairošanās domāšana.

Augļošana pagodina Dievu

Dievam ir savs priekšstats par pagodināšanu

Kurš no jums grib pagodināt Dievu?

Mēs visi gribam pagodināt Dievu, bet katram var būt sava izpratne par to, kā Dievs tiek pagodināts. Dievam ir konkrēts priekšstats par to, kā Viņš tiek pagodināts.

Pirmā doma: vairošanās ir Dieva pavēle. Kad Dievs dod pavēli, Viņš sagaida paklausību.

Saki: Kungs, palīdzi man. Es gribu vairoties. Es gribu nest augli, kas vairojas Tava vārda godam. Es negribu tikai nosargāt Kristus dzīvību manī. Es gribu to vairot citos. Es negribu palikt viens. Es gribu sēt to, ko Tu man esi devis, lai tas vairotos Tavam godam.

Zars ir radīts augļiem

Jāņa 15:1-2 ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs. Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu. (RT65)

Jēzus saka: Es esmu vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs. Ikvienam zaram pie Viņa ir jānes augļi. Ja zars nes augļus, Tēvs to iztīra, lai tas nestu vēl vairāk augļu.

Saki: es esmu zars pie vīnakoka. Jēzus ir vīnakoks. Mana dzīve ir saistīta ar Jēzu ar mērķi nest augļus.

Saki savam kaimiņam: tu esi zars pie vīnakoka. Tava funkcija ir nest augļus.

Mēs varam par to runāt, apspriest to un skatīties uz citiem, kuri, mūsuprāt, nenes augļus, bet aizmirst par sevi. Es neesmu vīnakoks. Es esmu zars pie vīnakoka. Dzīvība no vīnakoka plūst vienam mērķim: lai mēs nestu augļus.

Dievs piešķirs visu, kas nepieciešams, lai mēs varētu nest augļus. Augļa nešana ir partnerība ar Dievu. Tas nav brīnums, kas atkarīgs tikai no Dieva. Tā ir sadarbība, kurā es pieņemu Viņa idejas, gudrību, spēku un mīlestību. Es visu to uzsūcu ar vienu mērķi: es nesīšu augli.

Praktisks jautājums par augli

Uzdosim sev ļoti praktisku jautājumu.

Tu jau esi ticīgs kādu laiku. Vai tu vari parādīt vienu cilvēku un teikt: tas ir mans auglis Tam Kungā?

Tas ir mans auglis Tam Kungā, bez manipulācijām. Ja tā nav, vēl ir laiks to labot.

Pāvils runāja par savu dzīvi kā par augli. Viņam bija iespēja aiziet un būt ar To Kungu, bet viņš izvēlējās palikt, lai draudzes vidū būtu auglis.

Filipiešiem 1:22-25 Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk. Bet jūsu dēļ nepieciešams palikt miesā. Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku. (RT65)

Mana dzīve ir auglībai. Es dzīvoju, lai nestu augļus. Man vēl vajag gadus, lai nestu augļus.

Kad mēs nesam augļus, Dievs mūs attīra. Attīrīšana palīdz nest vēl vairāk augļu, jo Viņš grib daudz augļu.

Saki: daudz augļu. Palīdzi man, Kungs, nest daudz augļu.

Palikšana Kristū nes daudz augļu

Jāņa 15:5 ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (RT65)

Kas paliek Viņā, tas nes daudz augļu. Jēzus dod skaidru kritēriju, pēc kura var izvērtēt, vai mēs paliekam Viņā.

Kāds ir šis kritērijs?

Daudz augļu.

Vairošanās domāšana nav apmierināta ar vienu vai diviem augļiem. Tā tiecas pēc daudz augļu. Tomēr tā nav dzīšanās pēc cipariem. Tie nav tikai skaitļi. Tie ir izmainīti likteņi. Tie ir cilvēki, kuriem pieskārusies Kristus mīlestība. Tie ir cilvēki, kas izrauti no atkarībām. Tie ir cilvēki, kas novirzīti uz pareizo ceļu.

Tie nav cipari. Tās ir pārveidotas dzīves, pateicoties tam, ka mēs ļaujam Kristus dzīvībai mūsos vairoties.

Saki: Kristus dzīvībai manī ir jāvairojas.

Dievs saka: paliec Manī, un lai Mani vārdi paliek jūsos. Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. Ja mēs nepaliekam Viņā un Viņa vārdi nepaliek mūsos, mēs nevaram nest augļus.

Vai jūs šeit redzat sadarbību?

Es palieku Viņā, un Viņa vārdi paliek manī. Tad Viņš dod spēku nest augļus. Dieva vārda palikšana mūsos ir ļoti svarīga. Šis vārds virza mani uz pareizām lietām, maina manu domāšanu, maina manu noskaņojumu un dara mani auglīgu.

Kad tu domā Dieva domas, tev gribas kaut ko darīt Viņa labā. Tev gribas atlikt mazāk svarīgas lietas, jo tu redzi, ka tās nav noderīgas, pat ja visa pasaule dzenas pēc tām.

Tēvs tiek pagodināts ar daudz augļiem

Jāņa 15:8 Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem. (RT65)

Kā jūs gribat pagodināt To Kungu?

Vai, lai pagodinātu To Kungu, obligāti jābūt slavēšanas grupā?

Vai jāiet uz slavēšanas konferencēm, lai pagodinātu To Kungu?

Vai pielūgsmes vakars no rīta līdz vakaram pats par sevi ir viss pagodinājums?

Slavēšana un pielūgsme ir svarīgas, un tās nav jānoliedz. Tās ir daļa no procesa. Taču Jēzus saka, ka Tēvs tiek pagodināts, kad mēs nesam daudz augļu. Slavēšana nāk no sirds, kas pilna pateicības, bet Tēva pagodināšana ir saistīta ar augļiem.

Ja mēs nenesam augļus, kas notiek Tēva sirdī?

Vai mēs Viņu bēdzinām?

Vai Viņš pieņem mūsu dziesmas, ja mēs atsakāmies nest augļus?

Vai tas Viņu priecē?

Vairošanās un auglība nav tikai ieteikums. Tā ir pavēle.

Izredzēšanas mērķis ir iet un nest paliekošus augļus

Jāņa 15:16 Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos. (RT65)

Viens no izredzēšanas mērķiem ir, lai jūs ejat un nesat augļus. Vārds “ejat” nav pasivitātes vārds. Tā ir aktīva kristieša dzīve, bet ne aktivitāte aktivitātes dēļ. Tā ir aktivitāte ar mērķi nest augļus.

Mēs katru dienu ejam, steidzamies, kaut ko darām un kaut kur dodamies. Vairošanās domāšana palīdz mums, kamēr ejam, ieraudzīt iespējas nest augļus.

Mums ir dažādas nodarbes, bet, ja man ir vairošanās domāšana, es meklēju iespējas. Cilvēki bieži prot atrast iespējas savam labumam. Viņi atrod draudzības, kontaktus un izdevības, lai ieguldītu sevī, paceltu sevi un celtu sevi. Bet, ja mums ir Dieva domāšana, mēs meklējam iespējas atnest Kristu, iegūt cilvēkus un nest augļus.

Dievs sagaida, ka mēs nesam augļus, jo Viņam ir auglības domāšana.

Dieva pavēle pēc plūdiem: piepildiet zemi

Pēc plūdiem uz zemes gandrīz viss tika iznīcināts. Palika tikai Noa, viņa ģimene un viņa dēli. Dievs viņiem atkārtoja to pašu, ko bija teicis Ādamam.

1. Mozus 9:1 Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: “Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi.” (RT65)

Runa ir par vairošanās domāšanu, lai pasauli piepildītu ar pareiziem cilvēkiem. Cilvēki pirms plūdiem tika iznīcināti, jo viņi bija samaitājušies savos ceļos un negāja Tā Kunga priekšā. Dievs negribēja šādu samaitātību savā zemē.

Kad zeme piepildās ar ļaunumu, nāk tiesa un sods. Vēsture to parāda. Bet ir cilvēki, kurus Dievs pasargā. Noa iemantoja Dieva labvēlību, Dievs viņu izglāba, un viņš iznāca no šķirsta. Pirmā lieta, ko Dievs viņam teica, bija: augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi.

Tev ir ar ko piepildīt šo zemi no Tā Kunga.

Ar ko tu piepildīsi zemi?

Ar ko zeme tiks piepildīta caur tevi?

Dievs apsola vairot Ābrahāmu un viņa sēklu

Dievs dara auglīgu vienu cilvēku

Dievs teica Ābramam, ka darīs viņu ļoti auglīgu. No viņa nāks tautas un ķēniņi. Dieva mērķis ir piepildīt zemi ar pareizām tautām, ar tautām, kas mīl To Kungu, un ar ķēniņiem, kas valda taisnībā.

1. Mozus 17:6 Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis. (RT65)

Dievs apsolīja arī vairot Ābrahāma pēcnācējus kā debesu zvaigznes un kā smiltis jūras malā. Kad Dievs atrod cilvēku un svētī viņu, Viņa sirdī ir vairošana. Viņš nevēlas vairot tikai tevi. Viņš vēlas vairot arī tavu sēklu.

1. Mozus 22:17 Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā. (RT65)

Dievs vēlas mūs vairot.

Vairošanās ir Dieva apsolījums tautai

5. Mozus 1:11 Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, lai liek jums vēl tūkstoškārt vairoties, salīdzinot ar skaitu, cik pašlaik esat, un Viņš lai jūs svētī, kā Viņš jums to solījis. (RT65)

Tas Kungs lai liek jums tūkstoškārt vairoties. Tā ir Dieva apsolījuma valoda. Bet tam jāatbilst mūsu domāšanai. Mums jāpieņem vairošanās domāšana.

Jeremijas 30:19 Kā agrāk no turienes atskanēs priecīgu ļaužu slavas un pateicības dziesmas un gaviles, un Es tos vairošu, lai to daudzums nemazinās, un Es tos celšu godā, lai tos ilgāk neviens vairs nenicinātu! (RT65)

Dievs saka: Es tos vairošu, lai to daudzums nemazinās, un Es tos celšu godā. Taču šie apsolījumi paši no sevis nepiepildās bez mūsu sadarbības ar To Kungu. Vispirms ir jābūt cilvēkiem, kas tam tic.

Vai tu vari dzīvot tajā, kam netici?

Ja tu netici, tu nevari tajā ieiet. Vēlāk var runāt par dažādiem iemesliem, kāpēc cilvēki nenes augļus, jo arī fiziski ir cilvēki, kas nevar dzemdēt. Tam ir dažādi iemesli. Taču šeit svarīgākais ir ieraudzīt domāšanu: vairošanās domāšanu. Tā ietekmē mūsu lūgšanas, mūsu apliecinājumus un galvenokārt mūsu dzīvesveidu, jo domāšana nosaka dzīves virzienu.

Sāksim domāt ar vairošanās domāšanu.

Dievs svētīja vienu un vairoja daudzus

Jesajas 51:1-3 Uzklausait Mani jūs, kas tiecaties pēc taisnības, jūs, kas mīlat To Kungu! Uzlūkojiet to klinti, no kuras esat cirsti, un to akas dzīli, no kuras esat izrakti! Uzlūkojiet Ābrahāmu, savu tēvu, un Sāru, kas jūs ar sāpēm dzemdējusi! Tad viņš vēl bija viens, kad Es viņu aicināju, bet Es viņu svētīju un vairoju. Jo Tas Kungs sajūt žēlastību pret Ciānu, žēlastību pret visām tās drupu kaudzēm, Viņš padarīs visu tās tuksnešu kopu par Ēdeni un tās tuksnesīgo klajumu par Tā Kunga dārzu. Tur radīsies tad prieks un līksmība, tur atskanēs pateicības un slavas dziesmas. (RT65)

Ābrahāms bija viens, kad Dievs viņu aicināja. Dievs viņu svētīja un vairoja. Caur šo vairošanu Dievs pārveidoja tukšumus un drupas par Ēdeni. Tuksneši kļuva par Tā Kunga dārzu, un tur radās prieks, līksmība, pateicības un slavas dziesmas.

Kā Dievs pārveido tuksnesi par Ēdeni caur vairošanos?

Kā Dievs maina kādas vietas dabu caur vairošanos?

Kā caur vairošanos atnāk prieks un līksmība?

Ābrahāms ilgu laiku cīnījās ar neauglību. Viņam bija apsolījums, bet viņš vēl neredzēja piepildījumu. Viņš teica Dievam, ka viņam nav pēcnācēja, tikai kalps. Tad Dievs viņu izveda ārā un lika skatīties uz debesīm.

1. Mozus 15:5 Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. (RT65)

Dievs attīstīja Ābrahāma redzējumu. Ja tu to neredzēsi, tev tā arī nebūs. Pat tad, kad Ābrahāms iegāja apsolītajā zemē, Dievs viņam lika skatīties visos virzienos.

1. Mozus 13:14-15 Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: “Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem.” (RT65)

Vairošanās nav iespējama bez redzējuma. Vairošanās domāšana nav iespējama bez redzējuma. Tev ir jāierauga, lai tev tas varētu būt.

Redzējums maina realitātes uztveri

Ko tu redzi?

Ja tu redzi tikai drupas un tuksnesi, tev ir grūti ticēt Ēdenei un Tā Kunga dārzam. Kamēr mēs neredzam to, ko Dievs ir apsolījis, tas mums šķiet kā fantāzija vai kaut kas neiespējams. Tad arī mūsu runa svārstās: šodien ticība, rīt šaubas; šodien iespējams, rīt neiespējams.

Jēzus dziedināja cilvēku, kurš sākumā redzēja cilvēkus kā kokus. Pēc otrā pieskāriena viņš redzēja pilnīgi skaidri.

Marka 8:24-25 Un, acis pacēlis, tas sacīja: “Es redzu cilvēkus, kokiem līdzīgus, staigājam.” Tad Viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm, un tas ieraudzīja gaismu un tapa atkal vesels un redzēja visu pilnīgi skaidri. (RT65)

Mums jālūdz, lai Dievs pieskaras mūsu redzējumam. Mums jāpārstāj skatīties tikai uz drupām un tuksnesi un jāsāk redzēt Ēdene, ko Dievs ir apsolījis.

Vai Dievs to var izdarīt?

Var. Bet jautājums nav par to, ko Dievs var. Jautājums ir par to, vai mēs sadarbosimies ar Viņu.

Vai mēs būsim uzticīgi tam, ko Viņš ir apsolījis?

Vai šī ticība mūs aizvedīs uz noteiktu dzīvesveidu?

Vai mēs ļausim Dievam novērst mūsu acis no drupām un tuksneša, lai ieraudzītu paradīzi, Ēdeni, un tiektos uz turieni?

Ticības runa pievienojas Dieva apsolījumam

Dievs deva Ābrahāmam jaunu vārdu

Otrs brīnums, ko Dievs izdarīja Ābrahāmam, bija jauns vārds. Dievs deva viņam vārdu, lai viņš sāktu runāt atbilstoši tam, ko Dievs bija apsolījis.

1. Mozus 17:5 Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis. (RT65)

Ābrams kļuva par Ābrahāmu, tēvu daudzām tautām. Vēl nebija redzama dēla, bet viņam jau bija jāsauc sevi pēc Dieva apsolījuma. Cilvēkiem tas varēja izskatīties nesaprātīgi, bet ticība nav psiholoģisks paņēmiens. Ticība ir garīga.

Ebrejiem 11:1 Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. (RT65)

Ticība atnāk no tā, ka mēs dzirdam to, ko saka Dievs. Ticība ir garīga realitāte. Mums ir ticības gars, un tāpēc mēs runājam.

2. korintiešiem 4:13 Bet mums ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: es ticēju, tāpēc es runāju. – Arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam. (RT65)

Kad cilvēks runā ar ticības garu, viņš nerunā muļķības, šaubas un bailes. Viņš nerunā tikai to, ko redz ar dabiskām acīm. Ticība maina realitāti.

Saki: ticībā maini manu realitāti. Manai ticībai ir jārunā.

Ko tu runā par sevi?

Ko tu runā par savu draudzi?

Ko tu redzi?

Dievs sauc vārdā to, kas vēl nav

Paldies Tev, Kungs, par vairošanos. Nav svarīgi, kāds bija mūsu sākums. Nav svarīgi, kāds stāvoklis ir šobrīd. Tu esi Dievs, kas sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu.

Romiešiem 4:17-21 tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Tāpēc arī ir rakstīts: daudzām tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu. Pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām, kā sacīts: tāds būs tavs dzimums. Viņš arī nezaudēja ticību, vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi – viņam varēja būt jau simts gadu – un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis. Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, spēj arī darīt. (RT65)

Ābrahāms pretī katrai cerībai cerēja. Viņš vairs nebalstīja savu virzību tajā, ko redzēja. Viņš nedomāja tikai par to, ka ir vecs, un nedomāja tikai par to, ka Sāra ir veca. Viņš ticēja, ka notiks tā, kā Dievs ir teicis, jo viņš pazina To, kas bija apsolījis.

Ticība, redzējums un paklausība iet kopā

Viss Dieva apsolījums tiek savienots ar paklausību. Ja tu runā pareizi un redzi pareizi, bet esi nepaklausīgs, tas neiet kopā. Tas ir kā sacīt, ka divi plus viens ir pieci. Tas nesaskan.

Paklausība. Paklausība. Paklausība.

Dieva principi ir jāsavieno ar paklausīgu dzīvi. Mums jāsāk pārbaudīt savu sirdi un savu dzīvesveidu Dieva priekšā. Mums jāsāk redzēt augli, nest augli un piepildīt to, ko Dievs ir pavēlējis.

Tas ir izaicinājums.

Kurš no jums grib nest augļus?

Ja tu saki, ka tev jau ir auglis, kurš grib nest vairāk augļu?

Ja mēs kaut ko sakām, bet tas nenāk no sirds, to var saukt par liekulību. Nav nekā slikta, ja tu saki: man tas vēl jāierauga, es to vēl līdz galam nesaprotu. Tad pārdomā par to tik ilgi, kamēr vari teikt: tas ir tas, ko es gribu. Tas ir mans liktenis no šīs dienas.

Es negribu tikai saglabāt. Es gribu vairot.

Kurš grib piecelties?