Es sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni, Jēzus Kristus Vārdā, un es svētīju jūsu dienu! Lai šī diena ir jums veiksmīga un piepildīta ar Tā Kunga slavu un klātbūtni!Mēs ar jums runājam par Dieva klātbūtni.Vakar mēs ieraudzījām to, kāds tad bija Jēzus noslēpums, ka Viņš varēja staigāt pastāvīgā Dieva klātbūtnē, svaidījumā un Dieva slavā. Tāpēc, ka Jēzus ar lūgšanām tuvojās Dievam, Dievs bija ar Jēzu un svaidīja Viņu ar spēku. Caur lūgšanu Jēzus tuvojās Dievam, un Dievs tuvojās Viņam. Izņemot lūgšanu, Jēzus staigāja svētumā un mīlestībā uz patiesību.Kad Jēzus mācekļi vēroja Viņu, viņi saprata, ka viņa veiksmes noslēpums ir tuvajās attiecībās ar Tēvu. Pēc tam viņi atnāca pie Jēzus un lūdza par to, lai Viņš tiem iemāca lūgt, un Jēzus to izdarīja.
„Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).
Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.Tātad mēs redzam, ka Dievs tuvojas tiem, kuri tuvojas Viņam. Vai tu patiesi vēlies redzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē, vai arī tu vēlies vienkārši turpināt vērot un pielūgt tos, kuriem ir Dieva spēks?Tieši tā israēlieši rīkojās tuksnesī. Viņi pielūdza Mozu un skatījās uz viņu kā uz Dievu, jo viņš atspoguļoja Dieva slavu un visuvarenā Dieva klātbūtni.„Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu. Un Ārons un visi Israēla bērni uzlūkoja Mozu, un redzi, viņa vaiga āda spīdēja; un tie bijās viņam tuvoties. Tad Mozus sauca viņus; un Ārons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus runāja uz tiem. Un pēc tam visi Israēla bērni pienāca pie viņa, un viņš pavēlēja tiem visu, ko Tas Kungs bija viņam sacījis Sinaja kalnā. Un, kad Mozus beidza ar viņiem runāt, tad viņš savu vaigu aizklāja ar apsegu.”(2.Mozus 34:29-33).
Viņi baidījās no Mozus un pat nevarēja viņam tuvoties, jo viņa seja no Dieva slavas spīdēja. Neskatoties uz to, ka viņiem bija tieši tāda pati iespēja, viņi atteicās no tās un nolēma būt vienkārši par vērotājiem.„Un ļaudis sacīja Mozum: “Runā tu uz mums, mēs tev klausīsim, bet lai Dievs nerunā uz mums, citādi mēs mirsim.” Tad Mozus sacīja tautai: “Nebīstaities, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu un lai jums būtu bijība Viņa priekšā, ka jūs negrēkotu.” Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās tumšajiem mākoņiem, kuros bija Dievs.”(2.Mozus 20:19-21).
„Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs.”(2.Mozus 33:8,10).
Vai tu būsi tāds, kā šie cilvēki, vai arī tāds, kā Jozua, kurš nepameta telti? Vai tu būsi tāds, kā šie vērotāji, vai arī tāds, kā mācekļi, kuri palūdza, lai Jēzus iemāca tiem lūgt?Viss tagad ir tavās rokās. Dievs vēlas parādīt tavā dzīvē Savu vareno klātbūtni. Vai tu ļausi Viņam to izdarīt?Bībelē ir teikts: „Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums…”(Jēkaba 4:8a).
Tas bija Mozus noslēpums, tas bija Jēzus noslēpums, un līdz pat šai dienai ir visu to noslēpums, kurus Dievs izmanto un caur kuriem Viņš darbojas.Lai Dievs jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije
