[dropcap]S[/dropcap]vētdien mācītājs Rufus sludināja par tēmu: „Milži tavā zemē”. Jau vairākus mēnešus pēc kārtas Dievs runā uz mums par to, lai iekarojam zemi priekš Viņa. Dievam zeme ir ļoti svarīga. Viņš seko tam, kas notiek uz zemes. Bībelē ir teikts:
Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.
Dievs radīja zemi, lai uz tās dzīvotu Viņa bērni, dzīvotu lēnprātīgi cilvēki. Bībelē teikts, ka lēnprātīgie iemantos zemi (Ps.37:11). Lēnprātīgie – tie ir cilvēki, kuri dzīvo harmonijā ar Dievu, ceļ savu dzīvi balstoties uz Viņa vērtībām un principiem. Dieva Valstība debesīs un Dieva griba debesīs – tam visam ir jānāk un jātiek piepildītam virs zemes. Mēs zinām, ka grēkā krišanas dēļ, cilvēks atdalīja sevi no Dieva, un uz zemes dzima dumpīga valsts, kas pretojas Dievam, Viņa gudrībai, vērtībām un gribai. Bet tad uz zemes nāca Jēzus, lai atjaunotu savstarpējās attiecības starp Dievu un cilvēku, kā arī lai pakļautu šo dumpīgo valstību Dievam. Bez tam, Jēzus ir atstājis mums piemēru, kā var atgriezt un pakļaut zemi Dievam. Jēzus piepildīja Savu daļu un tika paaugstināts debesīs, atstājot Dieva bērniem uzdevumu – atgriezt zemi Dievam. Sātans nav ieinteresēts tajā, lai Dieva bērni uzzinātu un saņemtu atklāsmi par šo Dieva doto uzdevumu. Šim nolūkam sātans izmanto dažādus reliģiozos garus, cilvēku filozofiju, iekšējos ienaidniekus (lepnību, skaudību, nepiedošanu, aizvainojumu utt.), cilvēka miesas vājības un daudz ko citu, – lai Dieva bērni nenodarbotos ar tām lietām, kas saistītas ar zemes iekarošanu. Sātans pret ticīgajiem izmanto ne tikai iekšējos garīgos ienaidniekus, bet arī ārējos ienaidniekus, – tie ir garīgie spēki vai garīgie milži, kurus sātans sūta mūsu ceļā. Tev jāzina, ka šie garīgie milži gaidīs tevi tajā zemē, kurā tu spersi savu kāju. Tev tas jāzina un tam attiecīgi jāsagatavojas. Zeme Dievam, par kuru mēs jau ilgstoši runājam, – tā ir konkrēta dzīves sfēra vai konkrēta cilvēku kategorija, kurā Dievs grib nostiprināt Dieva Valstību (ģimene, bizness un finanses, vīrieši, sievietes, bērni, pusaudži, medicīna, izglītība u.c.).Un Dievs to grib darīt caur Saviem bērniem. Dievs grib, lai atkarojam šo zemi priekš Viņa un izdzenam no tās visus milžus. Dievs grib, lai katrs no jums ieiet savā zemē un iekaro to priekš Viņa. Jozuas grāmatā ir teikts:
Visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis, kā Es to esmu Mozum solījis…. Neviens lai tavā dzīves laikā nav spējīgs tev turēties pretī; kā Es esmu bijis ar Mozu, tāpat Es būšu ar tevi: Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu.(Jozuas 1:3,5).
Man JĀSPER savas kājas savā zemē, un tad Dievs apsola, ka Viņš dos man šo zemi un būs kopā ar mani. Tas ir Dieva aicinājums rīkoties! Un tajā ir apslēpta mūsu kristīgās dzīves jēga. Svarīgi ir saprast, ka Dievs mums šo zemi nedos uzreiz, bet gan pakāpeniski,- soli pa solim. Dievs ņem vājo un neprātīgo, lai liktu kaunā šīs pasaules stipro un gudro – visu to kas pretojas Dievam un Viņa gudrībai.
„Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros.”(1.Korint. 1:27).
Dievs vēlas, lai Viņa bērni izietu no tuksneša un ieietu Apsolītajā zemē. Tuksnesis nav paredzēts tam, lai tajā dzīvotu cilvēks. Paliekot tuksnesī, cilvēks ies bojā. Un Dievs grib, lai mēs šodien sadzirdam un saprotam, ka tuksneša laiks ir BEIDZIES. Ja negribam nomirt garīgi, tad mums jāpamet savs tuksnesis un jāieiet tajā zemē, kuru Dievs mums katram ir sagatavojis – iekarojot šo zemi mūsu Dievam. Ja mēs to neizdarīsim, mēs sāksim zaudēt ietekmi un gala rezultātā kļūsim par garīgiem miroņiem, no kuriem nebūs nekāda labuma. Veltīgas sēdēšanas laiks svētdienās draudzē ir – BEIDZIES. Pienācis jauns laiks. Dievs vēlas, lai atliekam malā nepareizo izpratni par kristietību un sākam kalpot Dievam caur to, ka iekarojam savu zemi priekš Viņa. Dievs no mums gaida nopietnāku attieksmi pret Viņa teikto. Svarīgi saprast arī to, ka, lai ieietu un iekarotu savu zemi, mums jāattīsta un jānostiprina sava ticība. Tas ir svarīgi, jo savā zemēs mēs sastapsim milžus, kuri izskatīsies stiprāki par mums. Un Dievs mums tajā palīdzēs.
Svētdienas dievkalpojumā mācītājs pabeidza svētrunu sēriju tēmu “Giganti tavā zemē”. Vairāku mēnešu garumā mācītājs izskatīja septiņas tautas, kuras Dievs ir pavēlējis Saviem bērniem izdzīt no Apsolītās zemes. Par šīm tautām ir teikts:
Mācītājs Rufus runāja par to, cik svarīgi ir meklēt un pielūgt Dievu no visas savas sirds. Dievam ir svarīga cilvēka sirds, nevis formāla nedzīva slavēšana. Bībelē ir teikts:
“Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit, Es būšu atrodams, tā saka Tas Kungs…” (Jeremijas 29:12-14)
Šodienas svētrunu mācītājs Rufus sāka ar jautājumu: „Kāpēc mēs svētdienās nākam uz draudzi?” Viens no iemesliem kādēļ mēs nākam uz draudzi – tā ir vēlēšanās iemācīties dzīvot pareizi un izmainīties Kristus līdzībā. Pirms nožēlojām grēkus, mēs domājām, ka zinām, kā mums vajag dzīvot. Mēs dzīvojām, kā gribējām, kā sanāca, jo domājām, ka mūsu dzīve pieder mums pašiem.
Šajā svētdienā sludināja bērnu kalpošanas līdere Daina Eglīte. Draudze slavēja Dievu par Viņa žēlastību un labestību, par Viņa mīlestību un aizsardzību, par Viņa vadību un par to, ka Viņš mūs maina ar Dieva Vārdu un Svēto Garu. Dievs Savus bērnus padara svētus.
Pēdējā, aizejošā gada svētdienas dievkalpojumā, mācītājs Rufuss runāja par to, kā mēs, kā Dieva tauta uz šīs zemes varam būt ietekmīgāki Tam Kungam. Dievam ir kaut kas liels un jauns, mums – Dieva tautai. Un iesākumā, mums ir jānotic šim jaunajam, tāpēc, ka mēs dzīvojam ticībā, ne pēc tā, ko redzam.
Svētdienas dievkalpojuma tēma bija: „Dievs, Kurš meklē zemes augli”. Mācītājs Rufus sāka svētdienas dievkalpojumu ar jautājumu: „Kādus augļus katrs no mums šajā gadā atnesīs Dievam?”. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, par kuru vērts aizdomāties jau šobrīd.