Kas ir Hīvieši? Giganti tavā zemē 3 daļa (Mācītājs Rufus Adžiboije)

[dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumu mācītājs Rufus sāka ar atgādinājumu par to, ka mēs nedrīkstam pierast pie Dieva Vārda, nedrīkstam izturēties pret Vārdu kā pret kaut ko ierastu. Daudzu ticīgo problēma ir tā, ka, tā kā savas dzīves laikā tie ir dzirdējuši tik daudz svētrunu, tad nekas no dzirdētā vairs neatstāj uz viņiem nekādu iespaidu, jo tiem šķiet, ka viņi jau visu zina. Tas ir ļoti bīstami – daudzo zināšanu dēļ nievājoši izturēties pret Dieva Vārdu. Dievs, sūtot Savu Vārdu, nerunā uz mūsu prātu, bet runā uz mūsu sirdi, jo prātam ir tieksme izvirzīt argumentus, kas ir pretrunā ar Dieva patiesību. Tieši tāpēc Dievs saka:  

„Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:23).

  Dzīvību var atnest tikai tas, kas nāk no sirds. Dievs vēlas, lai mana sirds piederētu Viņam, lai es ļautu Dieva Vārdam nostiprināties manā sirdī un izmainīt mani – manas domas, rīcību, reakciju, lēmumus. Un tālāk, mācītājs turpināja runāt par garīgajiem gigantiem, kuri dzīvo mūsu Apsolītajā zemē, un uzvaru pār tiem. Bībelē ir teikts, – KAS UZVAR, TAS MANTOS VISU (Atklāsmes grāmata 21:7). Ja mums nevienu un neko nevajadzētu uzvarēt, Dievs šos vārdus nebūtu teicis. Mums jāsaprot, ka mūsu dzīve – tā ir cīņa, un, ka „ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” Bet, ja mēs būsim neitrāli savā pozīcijā un atteiksimies garīgi cīnīties, tad mēs varam zaudēt savu pozīciju Dievā, varam kļūt par vienkāršiem reliģioziem cilvēkiem, kuros nav Dieva dzīvības. Tādā stāvoklī cilvēks var runāt pareizas lietas, bet šajos vārdos nebūs ne Dieva spēka, ne dzīvības. Lai ietu un cīnītos ar garīgajiem gigantiem, mums vispirms vajag tikt skaidrībā pašiem ar sevi. Bet, tas nebūt nenozīmē, ka šajā laikā mums nav jākalpo Dievam un saviem tuvākajiem. Izmaiņas – tas ir process visas dzīves garumā. Bībelē ir teikts: „ …svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā.”(Atklāsmes gr. 22:11). Vienmēr būs kas tāds, ko mums vajadzēs mainīt un kur mums vajadzēs garīgi pieaugt. Dievs grib, lai katrs no mums ieietu un iekarotu to zemi, kuru Viņš mums ir sagatavojis. Šī zeme – tas ir mantojums no Dieva, kuru tu saņem caur attiecībām ar Viņu. Bet, kā jau mēs runājām, šajā zemē mēs satiksimies ar garīgajiem gigantiem, kuri mums būs jāuzvar. Pagājušajā dievkalpojumā mēs runājām par to, ka Dievs brīdināja Savus bērnus par septiņām tautām, kuras tiem būs jāizdzen no Apsolītās zemes.  

„Un Jozua sacīja: “Šai brīdī jūs paši nomanīsit, ka dzīvais Dievs ir jūsu vidū, jo Viņš dzīdams izdzīs jums pa priekšu kānaāniešus, hetiešus, hīviešus, ferisiešus, girgaziešus, amoriešus un jebusiešus.”(Jozuas 3:10).

  Šīs septiņas tautas ir minētas daudzās Svēto Rakstu vietās, un šīs tautas vienmēr tiek minētas kopā. Pagājušajā dievkalpojumā mēs detalizēti runājām par divām pirmajām tautām, kuras minētas augšminētajā Rakstu vietā, – kānaāniešiem un hetiešiem.