Kas ir Hīvieši? Giganti tavā zemē 3 daļa (Mācītājs Rufus Adžiboije)

Jozuas grāmatas 9-tajā nodaļā mēs lasām stāstu par to, kā ar viltu Dieva tautai mēģināja pievienoties hīvieši, ar kuriem Dievs aizliedza sadarboties (lasiet Jozuas 9:1-11). Hīviešu gars vienmēr saka „saldus” un ausij patīkamus vārdus, ar mērķi piemānīt un ievest maldos. Tālāk mēs lasām:  

„Tad Israēla vīri ņēma gan no viņu ceļamaizes, bet tie neprasīja Tā Kunga gribu. Un Jozua noslēdza ar viņiem mieru un noslēdza ar tiem derību, ka viņš tos atstās dzīvus, un draudzes vadoņi nodeva tiem zvērestu. Bet pēc trim dienām, kad tie bija noslēguši derību ar viņiem, tie dzirdēja, ka viņi esot to kaimiņi, jo dzīvojot to vidū,”(Jozuas 9:14-16).

  Israēlieši pieņēma hīviešus, NEPAJAUTĀJOT PAR TO TAM KUNGAM. Viņi uzticējās savam prātam un pieredzei, savām acīm un emocijām, pieņemot lēmumu bez Dieva ziņas. Tā rezultātā hīvieši vēlāk kļuva par slazdu Dieva bērniem. Kad cilvēks vairāk uzticas emocijām un savām acīm, nekā Dievam un Viņa Vārdam, tad tādā veidā viņš nostājas uz ceļa, kas novedīs pie maldiem un kārdinājumiem.   Ienaidnieks grib mūs – Dieva bērnus – sagraut tieši caur hīviešu garu, melu, kompromisa un maldu garu. Hīviešu gars – tas ir viens no spēcīgākajiem gigantiem, kurš vēlas iemājot Dieva Draudzē, Viņa bērnu vidū. Ticīgie bieži vien negrib dzirdēt Dieva patiesību, un tie bēg vieglas dzīves un viegla ceļa meklējumos. Tālab, tik svarīgi ir, lai mums būtu šī Dieva dotā garīgā izšķirtspēja. Hīviešu gars – tas ir ienaidnieks, kurš darbojas trīs frontēs – caur kompromisu, meliem (maldiem) un mīlestību uz pasaulīgo dzīves veidu.   Pārdomā un izanalizē savu dzīvi: vai tev nemēģina pielavīties hīviešu gars? Nedraudzējies un nejoko ar šo garu, jo tas atnesīs nāvi, un dzīve pēkšņi pārvērtīsies nepārtrauktā traģēdijā. Nepievilies un nepieņem visu to, ko tev saka vai rāda – mēģini atšķirt un jautā Tam Kungam. Garīgās izšķirtspējas trūkums Dieva Namā noved pie kraha, šķelšanās, ienaida un traģēdijām. Dievam ir vajadzīgi cilvēki, kuri līdz galam pastāvēs par Viņa Vārdu un neies uz kompromisu ar patiesību. Dievs mums saka, lai mīlam cits citu un esam vienoti, kā vienota garīgā ģimene. Bet, sātans atnāk, lai Dieva tautai nozagtu, nokautu un nomaitātu – mieru, prieku, vienotību, uzticēšanos, – atrodot pašu neaizsargātāko posmu Kristus Miesā. Ienaidnieks mēģina iznīcināt mūsu uzticēšanos Dievam un mūsu attiecības ar Dievu un Dieva bērniem. Neļauj viņam to izdarīt. Un tāpēc mums ir jābūt stingrai un bezkompromisu pozīcijai attiecībā uz Dieva patiesību. Aizvainotie nekad neredz notiekošo patiesajā gaismā, viņi visu sagroza. Tāpēc, mums ir jāmāk atšķirt cilvēku teiktais, lai saprastu, vai viņi nerunā aizvainojumā. Tas vajadzīgs, lai sātans nevarētu mums kaitēt. Ja runā aizvainoti cilvēki, tad viņi saka „savu” patiesību. Un sātans ir tam piemērs, – viņš arī ir visvairāk apvainojies. Sātans ir apvainojies uz Dievu, un tāpēc, kad viņš runā, tad runā pēc savas dabas. Par to mēs lasām Bībelē:  

„Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.”(Jāņa 8:44).

  Ir jāmāk izšķirt katru vārdu, kuru mēs dzirdam, un jāsaprot, no kāda avota tas nāk. Vārdi, kurus saka Dievs, atnes dzīvību un dziedināšanu. Bet vārdi, kurus runā sātans, – atnes nāvi un sabrukumu. Dieva Vārds ir piepildīts ar Dieva Garu, Kurš ir patiesības Gars, un tas atnes cilvēkam dzīvību un brīvību. Bet hīviešu gars – tas ir melu un maldu gars, viltības un krāpšanās gars, kas atnes nāvi. Ja esi pamanījis sevī vai savos līdzcilvēkos šā gara izpausmi, tad sāc garīgo cīņu. Dievs dod mums savu labvēlību, lai mēs varētu uzvarēt hīviešu garu, un tad turpinātu iet uz priekšu un iekarotu savu zemi. Un mēs pieņemam Dieva žēlastību tam, lai mīlētu Dievu un Viņa Vārdu no visas savas sirds, staigātu dievbijībā, jo tā pasarga mūs no visa ļauna. Mēs pieņemam žēlastību, lai varētu piepildīt Dieva gribu un atnestu Dieva Valstību uz šīs zemes.