Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors!

Miers jums, dārgie mūsu interneta lappuses apmeklētāji. Rubrika „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” veidota ar mērķi apmierināt jūsu garīgās vajadzības. Ceru, ka jums tas palīdz. Gaidīsim jūsu atsauksmes.Piemērā ar kānaāniešu sieviete mēs jau esam guvuši vairākas pamācības. Piemērā no Jēzus dzīves mēs iemācījāmies to, cik svarīgi ir pavadīt laiku vientulībā ar Dievu. Mēs iemācījāmies to, ka vecāku lūgšanai piemīt milzīgs spēks un tā spēj darīt neiedomājamus brīnumus. Mēs iemācījāmies to, cik svarīgi ir būt par labu piemēru (modeli) saviem bērniem un tiem, kuriem esam kā skolotāji, jo viņi atkārto ne tikai to, ko runājam, bet arī to, ko darām. Tāpat mēs sapratām, ka lūdzot Dievam palīdzību, nevajag noskumt pat tad, ja liekas, ka atbilde kavējas. Šodien vēlos runāt par to, cik svarīgi ir pārvarēt cilvēcisko faktoru.
„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” (Mateja 15:22-23).
Tad, kad kānaāniešu sieviete sekoja Jēzum un lūdza palīdzību, Jēzus mācekļi sacīja viņai, lai tā iet projām. Tas ir tas, ko es saucu par cilvēcisko faktoru. Cilvēks arvien cenšas nostāties starp Dievu un mums. Ja tu neiemācīsies uzvarēt cilvēcisko faktoru, tu nekad nespēsi saņemt savu brīnumu no Dieva. Šai gadījumā, sieviete vērsās pēc palīdzības pie Jēzus, bet Viņa mācekļi nostājās starp viņu un Jēzu. Viņi runāja par to, ka šī sieviete traucē un viņu vajag padzīt. Ja sieviete nebūtu pārvarējusi šo šķērsli, kuru radīja Viņa mācekļi – šo cilvēcisko faktoru, – viņa varētu apvainoties un aiziet no Jēzus, tā arī nesaņēmusi savu brīnumu. Aklais Bartimejs sauca uz Jēzu, lai Viņš apžēlojas par to, bet tajā pašā laikā cilvēki kliedza uz viņu un pieprasīja, lai tas apklust un netraucē Skolotājam. Taču Bartimejs sauca vēl skaļāk, un tādā veidā uzvarēja cilvēcisko faktoru, kurš stājās ceļā viņa brīnumam. Pateicoties tam, Bartimejs atguva redzi (skatīt Marka 10:46-52). Reiz vecāki atveda savus bērnus pie Jēzus, lai Viņš tos svētītu, bet Viņa mācekļi sāka dzīt bērnus projām un sacīja tiem, lai tie netraucē. Jēzus aizliedz saviem mācekļiem tā rīkoties un atļāva bērniem tuvoties Viņam (skatīt Mateja 19:13-15). Četri draugi nolēma atnest savu triekas ķerto draugu pie Jēzus, bet milzīgā cilvēku pūļa dēļ viņi nevarēja izspraukties un tikt pie Jēzus. Bet viņi iemācījās uzvarēt cilvēcisko faktoru, tālab uzkāpa uz jumta, uzplēsa šo jumtu un nolaida savu draugu tur, kur bija Jēzus. Un pateicoties tam, viņi saņēma savu brīnumu – drauga dziedināšanu (Skatīt Marka 2:1-5). Sieviete, kura sirga ar asiņošanu, vēlējās tikt līdz Jēzum, bet viņas ceļā bija ļaužu pūlis, kurš traucēja viņai to izdarīt. Taču šī sieviete uzvarēja cilvēcisko faktoru, koncentrējās uz savu mērķi un piekļuva Jēzum, saņemot savu brīnumu no Dieva (skatīt Lūkas 8:43-48). Jā, cilvēciskais faktors eksistē, bet jāiemācās to uzvarēt, un tad tu ieraudzīsi savu brīnumu. Varbūt tu meklē Dieva palīdzību, varbūt tev nepieciešams brīnums no Viņa, bet tavā ceļā stāv cilvēki. Varbūt cilvēki tevi sāpina un rada papildus šķēršļus, bet tik un tā – nepadodies. Anna ļoti pārdzīvoja savas neauglības dēļ, tālab atnāca uz templi un ilgi lūdz Dievu, atklājot Viņa priekšā savu dvēseli, savu sāpi un vajadzību. Priesteris, kurš redzēja Annu, nodomāja, ka viņa ir piedzērusies. Bet Anna prata uzvarēt šādu apvainojumu un sakoncentrēt savu sirdi uz Dievu. Un viņa saņēma savu brīnumu Samuēla izskatā. Anna bija pastāvīga savā lūgšanā uz Dievu (1.Samuēla 1:10-17). Lai kļūtu pastāvīgs savā dzīvē, tev jāuzvar cilvēciskais faktors. Tev nav jāklausās tas, ko saka cilvēki, bet tev jāklausa savai sirdij, tev jāklausa Dievam un iet uz savu mērķi. Un tikai tad, tu spēsi saņemt uzvaru no Dieva. Kānaāniešu sievietei bija pilnīgi vienalga, ko par viņu saka Jēzus mācekļi. Dieva aicinājums tev šodien: Ja tu vēlies ieraudzīt Dieva iejaukšanos savā dzīvē, tev nepieciešams iemācīties pārvarēt cilvēcisko faktoru un koncentrēt savu uzmanību uz Dievu un Viņa Vārdu. Esi svētīts! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Izpatikt Dievam un pienest Viņam cienīgus augļus var tikai tad, kad mēs sekojam Viņa gribai mūsu dzīvei II

    Dievs mūs nav izredzējis tāpat vien, Dievs mūs nav izglābis tāpat vien, Viņš nesvētī mūs tāpat vien. Dievs to visu dara tālab, ka Viņš caur mums vēlas atklāt Savu spēku un gudrību, lai visi ieraudzītu un noticētu tam, ka Tas Kungs ir Dievs, un ka, izņemot Viņu, neviena cita nav.No jums tiek prasīts tikai tas, lai jūs ikvienā savā darbībā iepazīstat Viņa gribu un piepildāt šo gribu. Un tad, Dievs apklās jūsu dzīvi un jūsu darbību ar Savām svētībām.Un tātad, Dievs grib, lai jūs iepazīstat Viņa gribu un rīkojaties Dieva cienīgi it visā, ko vien jūs darāt!
  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam! III

    Ja mēs staigāsim Dieva ceļus un stāvēsim Viņa sardzē, tad Dievs mums dos varu valdīt, pavēlēt un staigāt starp eņģeļiem. Ja mēs staigāsim Dieva ceļos un pieņemsim Jēzus Kristus kundzību, mēs varēsim efektīvi stāties pretī visiem sātana darbiem mūsu dzīvē un to cilvēku dzīvēs, kas ir mums visapkārt.Sātans nekad nevarēs apstrīdēt to faktu, ka Jēzus ir Kungs. Bet, ja mēs staigājam nešķīstībā Dieva priekšā, tad sātans ar savu darbību, varēs apstrīdēt šīs patiesības realitāti mūsu dzīvēs.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?