Kā Dievs mūs maina caur disciplīnu

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Nu jau vairākas nedēļas mēs runājam par pārmaiņu nozīmi mūsu dzīvē.Mēs zinam, ka Dievs vēlās izmainīt mūs un darīt līdzīgus Sava Dēla Jēzus Kristus tēlam. Ja mēs netiksim izmainīti, tad mēs nespēsim baudīt Dievu un Viņa svētības, mēs nevarēsim staigāt ar Viņu un baudīt debesis, jo tas viss ir sagatavots tikai izmainītiem cilvēkiem. Kamēr mēs dzīvojam uz zemes, mums visu laiku būs nepieciešamas pārmaiņas. Mēs visi gribam redzēt izmaiņas savā ģimenē, darbā, savās finansēs un visās mūsu dzīves sfērās. Taču visas šīs pārmaiņas atnāks mūsu dzīvē tikai tad, kad kaut kas sāks mainīties mūsos pašos. Mums pašiem ir jāiniciē vai jāuzsāk šīs pārmaiņas. Pārmaiņas pieprasa rīcību un šai rīcībai jāsākas no mums. Kad mēs sāksim pieņemt konkrētus rīcības soļus, tad arī atnāks pārmaiņas mūsu dzīvē. Līdz šim mēs runājām par to, ka Dievs maina mūs caur attiecībām. Tad kad mums ir kādas attiecības ar cilvēkiem, tieši šie cilvēki ir pārmaiņu vai izmaiņu kanāli. Šie cilvēki palīdz mums ieraudzīt sevi tādus, kādi mēs patiesībā esam un kas mums ir jāizmaina sevī. Tieši tāpēc, jebkuras attiecības, kurās Dievs mūs iesaista, ir svarīgas un noderīgas priekš mums. Iespējams, Dievs sūtīs tavā dzīvē grūtus cilvēkus, kuri tevi pilnībā nesaprot. Nebēdz no šādiem cilvēkiem, bet atļauj Dievam izmantot viņus, lai izmainītu tevi. Dažreiz mēs cenšamies mainīt apkārtējos cilvēkus, tajā laikā, kad Dievs vēlās caur šiem cilvēkiem izmainīt mūs. Mēs arī runājām, ka Dievs maina mūs caur atskaitīšanos. Dievs vēlās, lai mēs atskaitītos viens otram. Ja mēs atsakāmies to darīt, tad tādējādi mēs atsakāmies arī no pārmaiņām. Atsakoties no atskaitīšanās vai arī izvairoties no nepatīkamām attiecībām ar cilvēkiem, kurus mūsu dzīvē ir sūtījis Dievs, mēs nonicinām izmaiņu procesu, tāpēc mūsu dzīvē viss stāv uz vietas un nekas nemainās. Mēs arī runājām, ka Dievs maina mūs caur kalpošanu. Dievs aicina katru cilvēku uz konkrētu kalpošanu. Caur kalpošanu Dievs iznīcina mūsos egoismu, palīdz attīstīt sevī Dieva līdzcietību un atbrīvo Dieva spēku mūsu dzīvēs. Mēs arī runājām, ka kalpošana ir ceļš uz varenību. Dievs ir sagatavojis katram no mums varenību, bet ieiet šajā varenībā mēs varēsim tikai caur pastāvīgu un centīgu kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Šodien es vēlētos iesākt sarunu par to, kā Dievs mūs maina caur disciplīnu. Es ticu, ka disciplīna ir viens no instrumentiem, kurš palīdz mums izmainīties un sasniegt efektivitāti personīgajā dzīvē un kalpošanā. Katram no mums ir sapnis, cerības vai plāni savai dzīvei. Tomēr, lai cik arī labi un grandiozi nebūtu šie plāni un vēlmes, to visu būs iespējams realizēt tikai caur disciplīnu. Daudzas idejas un vēlmes paliek nepiepildītas tikai tāpēc, ka cilvēkiem trūkst disciplīnas. Mums pastāvīgi atnāk idejas, ko mums darīt, vai kā mēs gribētu dzīvot, lai ar savu dzīvi pagodinātu Dievu. Ļoti bieži šīs idejas atnāk pie mums, kad kāds vai kaut kas pozitīvā veidā mūs ietekmē. Piemēram, pastāv zināma ietekme, ko uz mums atstāj Dieva Vārds. Caur Vārda ietekmi mūsos dzimst dažādas vēlmes un idejas – idejas par uzvarošu, auglīgu un laimīgu dzīvi, mūsu nākotnes ainas utt. Analoģiskā veidā mūs ietekmē arī Dieva Vārda svētrunas. Lūk, kāpēc jūs varat klausīties svētrunu un klausīšanās laikā pie jums pēkšņi atnāk domas, plāni par to, kas jums šobrīd būtu jādara. Vai arī piemēram, jūs lasāt grāmatu un caur šo grāmatu jums rodas kādas interesantas idejas, kā labāk veidot savu dzīvi. Idejas jums var rasties arī tad, kad jūs klausaties cilvēkos un viņu dzīvesstāstos, vai arī tad, kad jūs vērojat zināmu cilvēku sasniegumus un klausaties par to, kādā veidā šie cilvēki ir sasnieguši veiksmi. Mēs visi gribam būt veiksmīgi, tāpēc tad, kad mēs redzam veiksmīgu cilvēku un uzzinām viņa veiksmes noslēpumu, – tas vienmēr pozitīvi ietekmē mūsu dzīvi. Taču ja mēs tikai sapņosim vai arī tikai vērosim citu cilvēku veiksmi un tajā pašā laikā neko nedarīsim un nemainīsim savā dzīvē, tad mēs vienkārši veltīgi tērējam savu laiku un savu dzīvi. Rīt mēs apskatīsim, kas mums var palīdzēt īstenot dzīvē savus sapņus un vēlmes.Bagātīgas jums Dieva svētības šajā brīnišķīgajā vasaras dienā!   Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.
  • Kā ieiet savā kalpošanā II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.
  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Kāda ir balva par uzticamu kalpošanu Dieva Valstībā

    Viena no balvām, kuru saņem tie, kasi ir ziedojušies kalpošanai Dieva Valstībai, ir uzplaukums.Bībele saka, ka Dievs ir Tas, Kas atmaksā visiem tiem, kuri centīgi Viņu meklē (Ebrejiem 11: 6). Arī Jēzus ir teicis, ka tas, kurš visupirms meklē Dieva Valstību un Viņa taisnību, tiks apbalvots ar visu nepieciešamo, kas vajadzīgs dzīvei.Mūsu Dievs – ir Dievs, Kurš redz slepenībā un Kurš apbalvo acīmredzamā veidā, tādā, ka citi, to noteikti pamanīs. Dievs nekad neaizmirsīs jūsu darbu un mīlestību, ko parādāt Viņa Vārdā ar to, ka kalpojat svētajiem (Ebrejiem 6: 10).
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.