Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

Sveicinu katru lasītāju šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs!

Lai Dievs dāvā jums šodien gudrības garu un atklāsmi par Viņa Vārdu, kurš ir dzīvs un darbīgs.

Dievs ir mīlestība, un tāpēc, ka Viņš mīl, Viņš upurē, ziedo. Visas personas Bībelē, kuras nosauktas par Dieva draugiem, bija uzupurēties spējīgi cilvēki.

Aplūkosim šodien Ābrahāma dzīvi.

Bībelē ir rakstīts, ka tad, kad atnāca Dieva eņģeļi, lai iznīcinātu Sodomu un Gomoru, Dievs sacīja: Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt?”(1.Mozus 18:17) Bībeles tulkojumā krievu valodā panta otrā daļa skan šādi : „Viņš ir mans draugs, un viņam par to jāzina.”

Kādā veidā Ābrahāms pievērsa sev Dieva uzmanību? Viņš mīlēja Dievu ne tikai vārdos, bet arī ar darbiem. Savas dzīves laikā Ābrahāms uzcēla daudz altāru un pienesa upuri Dievam.

Lūk, viena no šiem altāriem, apraksts:

Un Tas Kungs parādījās Ābrāmam un sacīja: “Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.” Un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies. Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis, tā, ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam un piesauca Tā Kunga Vārdu.”(1.Mozus 12:7-8).

Mēs atkal redzam, ka Dievs ir visa iniciators. Ja mēs domāsim par Dievu, ja mēs būsim uzmanīgi attiecībā uz Viņa darbiem, mums nebūs grūti pienest Viņam upuri. Kāpēc Ābrahāms uzcēla altāri Dievam? Dievs parādījās Ābrahāmam un sacīja: „Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi.” Ābrahāms uzcēla altāri par zīmi savai pateicībai Dievam.

Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Vai tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?

Dieva Valstības cilvēki – tie ir Dievam pateicīgi cilvēki. Attīsti sevī pateicību. Pateicība palīdz mums staigāt pazemībā Dieva priekšā un vērsties pie Viņa katrā laikā. Dāvids skaidri apzinājās, ka, ja Dievs nebūtu ar viņu, tad viņš nebūtu dzīvo vidū.

ja Tas Kungs nebūtu bijis ar mums, kad cilvēki pret mums cēlās, tad viņi mūs būtu aprijuši dzīvus, kad iedegās pret mums viņu dusmas; tad ūdens mūs būtu applūdinājis un upes viļņi mūs aizskalojuši, tad ūdens bangas būtu mums visiem pārvēlušās pāri. …. Mūsu palīdzība stāv Tā Kunga Vārdā, kas radījis debesis un zemi.”(Psalms 124:2-5,8).

Lai tevi pazīst kā pateicīgu un uzupurēties spējīgu cilvēku, un Dievs noteikti svētīs tevi.

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā attiecības ar citiem cilvēkiem var palīdzēt mums mainīties?

    Izmaiņas ir nepieciešamas katram cilvēkam, tāpēc, caur savstarpējām attiecībām, kurās mēs esam iesaistīti, mēs palīdzam viens otram mainīties. Tikai Dievs nemainās, bet visiem cilvēkiem, lai kas viņi arī nebūtu, – ir vajadzīgas izmaiņas. Un tieši tāpēc, mēs esam viens otram vajadzīgi un palīdzam viens otram mainīties. Ja mēs to nesapratīsim, ja mēs palaidīsim to garām, tad mums būs grūti dibināt ar kādu savstarpējās attiecības.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt II

    „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:8-10).Te mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku. Dievs nepasludina cilvēku par taisno tikai tālab, ka tas dara daudz labu darbu. Tieši pretēji, Dievs attaisno tādu cilvēku, kurš ticībā pieņem Dieva dāvanu – Jēzu Kristu. Cilvēks iemanto labvēlību Dieva acīs tad, kad viņš ticībā pieņem tos darbus, ko Dievs paveicis Kristū.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.