Ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir Dzīvs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni atdzimtu caur Dieva Vārda patiesību un būtu gatavi ikvienam labam darbam.Mēs runājām par to, ka efektīvai (iedarbīgai) dzīvei cilvēkam ir nepieciešams izzināt Dieva gribu un ziedot sevi šīs gribas piepildīšanai.Šodien es gribētu parunāt par to, ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai.Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums vispirms ir jāatbild uz citu jautājumu, un konkrēti:„Ko vispār nozīmē sevis ziedošana kādam vai kādiem darbiem?”Ziedoties – tas nozīmē uzņemties noteiktus pienākumus pret kādu, darīt kaut ko, saistīt sevi ar kādu vai kaut ko. Ar ziedošanos vienmēr tiek domāta lojalitāte, cieņa un uzticība tikai vienam, godīgums bez bailēm, beznosacījumu mīlestība.Tātad, ko nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribai?Pirmkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, nepievēršot uzmanību kādiem traucēkļiem vai citiem dieviem, nemitīgi skriet Viņam pakaļ.Ziedot sevi Dieva gribai, tas nozīmē – intensīvi tiekties uz to, lai paveiktu Viņa Valstības darbus. 
Jēzus sacīja: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”(Mateja 6:24).
 Ziedojies cilvēks – tas ir tas cilvēks, kurš priekš sevis jau ir noteicis to, kas viņam ir svarīgi, un kas – nē. Pēc savu prioritāšu noteikšanas, ziedojies cilvēks iegulda visu savu spēku un enerģiju, visu savu laiku un resursus tam, lai realizētu savas prioritātes.Otrkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē izvēlēties tādus draugus un dibināt tādas savstarpējās attiecības, kuras palīdz koncentrēties uz savām prioritātēm.Cilvēka apkārtnei ir ievērojama ietekme uz viņu un viņa attieksmi pret dzīvi. Tie ļaudis, ar kuriem komunicē cilvēks, ietekmē to, cik tālu aizies šis cilvēks savā dzīvē. Tieši tālab, cilvēkam, kurš ziedojies, ne tikai ir jānovāc malā vai jāizvairās no nevajadzīgām lietām, bet viņam ir arī jādibina attiecības, kuras stimulēs viņu iet, lai sasniegtu savu Dievišķo mērķi. Dievam ziedojies cilvēks draudzēsies ar tiem ļaudīm, kuri virzās uz savu aicinājumu, un tai pat laikā, viņš ir spējīgs parādīt labvēlību visiem cilvēkiem.Treškārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, ka pats lielākais prieks dzīvē atnāk no tā, ka cilvēks gūst panākumus Dieva darbos, tas nozīmē tajā, kam šis cilvēks ziedojies.Lūk, Bībeles piemērs tam, kā tas notiek dzīvē. 
“Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga.”(Lūkas 15: 4-7).
 Cilvēks, kurš bija ziedojies tam, lai atrastu pazudušo avi, spēja nomierināties, spēja pa īstam priecāties un sarīkoja dzīres, jo viņš guva sekmes tajā, kam bija ziedojies.Dievam ziedojies cilvēks neizklaidējas un nerīko dzīres nieku dēļ, jo viņš gūst prieku un apmierinājumu piepildot Dieva gribu, bet nevis tikai tad, kad kaut kas patīkams notiek viņa dzīvē.Bībelē pat ir teikts, lai mēs priecājamies arī tad, kad krītam dažādās kārdināšanās! Nelabvēlīgi apstākļi vai pārbaudījumi nevar apstādināt Dievam ziedojušos cilvēku, salauzt viņa garu vai nozagt viņa prieku, jo tāds cilvēks ir mērķtiecīgs.Dievam ziedojies cilvēks saprot, ka, līdz tam brīdim, kamēr viņš mīl Dievu un koncentrē savu uzmanību uz Dieva aicinājumu, – viņam visas lietas nāks par labu. Tieši tālab tāds cilvēks var priecāties jebkuros apstākļos un par visu un vienmēr pateikties Dievam.Sarunu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs III

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir mums apkārt. Jebkuras izmaiņas vienmēr sākas ar mums pašiem. Man jāļauj Dievam izmainīt mani un reformēt manu raksturu. Jēzus sacīja, ka cilvēku apgāna ne tas, kas ieiet no ārienes, bet gan tas, kas iziet no iekšienes.„Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.”(Marka 7:15).
  • Dieva Vārds – tas ir ūdens

    Dieva Vārds – tas ir dārgums, pret kuru mums ir pareizi jāizturas un caur kuru mums ir nepieciešams nostiprināties mūžīgai dzīvībai, kuru dāvājis mums Dievs.Bībele saka:„Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.”(Sāl.pam.25:2)
  • Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

    Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību.Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst.
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.