Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa II

Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažnedažādiem dzīves apstākļiem.Vakar mēs runājām par to, cik svarīgi ir lūgt Dievu saskaņā ar Viņa gribu mūsu dzīvei. Bet, ja Dieva griba mums vēl nav atvērta, tad mums tā ir jāmeklē, jo Dievs atbild tikai uz tām lūgšanām, kas ir saskaņā ar Viņa gribu.Dieva Vārdā ir teikts:
„….kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.(Romiešiem 12:2).
 Lūgšana – tas ir viens no veidiem, kā Dievs atklāj mums Savu gribu.Kāpēc Jēzus teica, ka “Es neko nedaru no Sevis, bet tikai to, ko redzu Savu Tēvu darām”. Kāpēc Jēzus lūdza? Kāpēc Viņš darīja to, ko Viņš darīja? Tāpēc, ka Viņš lūgšanā meklēja Dieva gribu, un Viņš saņēma atklāsmi par Dieva gribu. Palūkosimies uz Mozu. Dievs deva Mozum likumu, saskaņā ar kuru viņš pārvaldīja tautu. Bet, Israēla tautai atrodoties tuksnesī, Mozus saskārās ar dažādām situācijām, kas nebija aprakstītas likumā.
„Tad pienāca Celofehada meitas; tas bija Hefera dēls, tas Gileāda dēls, tas Mahīra dēls, tas Manases dēls, no Manases, Jāzepa dēla, ciltīm; un viņa meitu vārdi bija Mahlija, Noga, Hagla, Milka un Tirca. Un tās nāca pie Mozus un priestera Ēleāzara un pie vadoņiem un pie visas draudzes Saiešanas telts durvīm un teica: “Mūsu tēvs ir nomiris tuksnesī, jebšu tas pats nebija starp sazvērniekiem, kas bija sacēlušies pret To Kungu Koraha pulkā, bet viņš ir miris savrup, savu grēku dēļ, un viņam nebija dēlu. Kāpēc tad lai top izdeldēts mūsu tēva vārds no viņa cilts sarakstiem, tādēļ, ka tam nebija dēlu? Dodiet mums visām paliekamu mājvietu mūsu dzimtas vidū pie mūsu tēva brāļiem!” Un Mozus nesa viņu prasību Tā Kunga priekšā. Tad Tas Kungs runāja uz Mozu: “Celofehada meitas ir runājušas pareizi; dod viņām paliekamu īpašumu pie viņu tēva brāļiem un liec arī viņu tēva īpašumam pāriet viņu rokās. Bet Israēla bērniem saki un pavēli: ikviens vīrs, kas nomirst un neatstāj dēlu, lai savu mantojuma daļu atstāj savai meitai; un, ja tam arī meitas nav, tad dodiet viņa mantu viņa brāļiem; un, ja tam arī brāļu nav, tad dodiet viņa īpašumu tā tēva brāļiem; ja tam arī tēva brāļu nav, tad dodiet viņa mantu viņa tuvākajiem radiem, kas viņam vistuvākie no viņa paša cilts piederīgiem, un tie lai tad manto. Tāds lai ir Israēla bērniem tiesas likums, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.”(4.Mozus 27:1 – 11).
 Šeit ir aprakstīts stāsts par to, kā pie Mozus atnāca māsas, kuru tēvs bija miris. Un viņas prasīja savu daļu savu tēva brāļu vidū, jo viņu tēvam nebija dēla, tikai meitas. Tais laikos mantojums pienācās tikai vīriešu kārtas pārstāvjiem. Mozus nezināja, ko viņām atbildēt, tāpēc ar šo problēmu viņš lūgšanās vērsās pie Dieva. Mozus jautāja Dievam, kāda ir Viņa griba šai situācijai un kā viņam pareizi rīkoties. Un Dievs viņam atbildēja. Un šī atbilde kļuva par likuma daļu. Attiecībā uz daudzām lietām mūsu dzīvē, par kurām mēs lūgsim, nāksies jautāt: „Dievs, kāda ir Tava griba? Es meklēju Tavu gribu. Es vēlos zināt, ko tu domā par šo situāciju. Es meklēju Tavu vaigu. Es meklēju Tavu Vārdu. Kungs, parādi man, atklāj.”Meklējiet, un jūs atradīsiet! 
„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.”(Mateja 7:7-8).
 Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā

    Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par jums. Par visiem tiem, kuri pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu, Dievs saka:„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1.Pētera 2:9).
  • Dievs mīl Tevi, bet vai Tu mīli Viņu?

    Viens no pierādījumiem, ka mīli Dievu – ir tava mīlestības izpausme uz tiem, kurus mīl Viņš. Jūs zināt, ka Dievs mīl Jēzus Kristus Draudzi un Viņš arī mīl pazudušos ( neglābtos) cilvēkus.Kādā veidā, tava mīlestība uz Dievu atspoguļojas tavā attieksmē uz draudzi un uz neticīgajiem cilvēkiem, kuri ir tev apkārt?Vai tev ir dedzīga vēlēšanās redzēt Viņa Draudzes izaugsmi un caur Draudzi virzīt Viņa Valstības vērtības? Vai tev ir kaisle atgūt un atgriezt Viņa pazudušās avis Viņa ganāmpulkā?
  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.
  • Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.