Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa II
Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!
Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažnedažādiem dzīves apstākļiem.
Vakar mēs runājām par to, cik svarīgi ir lūgt Dievu saskaņā ar Viņa gribu mūsu dzīvei. Bet, ja Dieva griba mums vēl nav atvērta, tad mums tā ir jāmeklē, jo Dievs atbild tikai uz tām lūgšanām, kas ir saskaņā ar Viņa gribu.
Dieva Vārdā ir teikts:
„….kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.(Romiešiem 12:2).
Lūgšana – tas ir viens no veidiem, kā Dievs atklāj mums Savu gribu.
Kāpēc Jēzus teica, ka “Es neko nedaru no Sevis, bet tikai to, ko redzu Savu Tēvu darām”. Kāpēc Jēzus lūdza? Kāpēc Viņš darīja to, ko Viņš darīja? Tāpēc, ka Viņš lūgšanā meklēja Dieva gribu, un Viņš saņēma atklāsmi par Dieva gribu.
Palūkosimies uz Mozu. Dievs deva Mozum likumu, saskaņā ar kuru viņš pārvaldīja tautu. Bet, Israēla tautai atrodoties tuksnesī, Mozus saskārās ar dažādām situācijām, kas nebija aprakstītas likumā.
„Tad pienāca Celofehada meitas; tas bija Hefera dēls, tas Gileāda dēls, tas Mahīra dēls, tas Manases dēls, no Manases, Jāzepa dēla, ciltīm; un viņa meitu vārdi bija Mahlija, Noga, Hagla, Milka un Tirca. Un tās nāca pie Mozus un priestera Ēleāzara un pie vadoņiem un pie visas draudzes Saiešanas telts durvīm un teica: “Mūsu tēvs ir nomiris tuksnesī, jebšu tas pats nebija starp sazvērniekiem, kas bija sacēlušies pret To Kungu Koraha pulkā, bet viņš ir miris savrup, savu grēku dēļ, un viņam nebija dēlu. Kāpēc tad lai top izdeldēts mūsu tēva vārds no viņa cilts sarakstiem, tādēļ, ka tam nebija dēlu? Dodiet mums visām paliekamu mājvietu mūsu dzimtas vidū pie mūsu tēva brāļiem!” Un Mozus nesa viņu prasību Tā Kunga priekšā. Tad Tas Kungs runāja uz Mozu: “Celofehada meitas ir runājušas pareizi; dod viņām paliekamu īpašumu pie viņu tēva brāļiem un liec arī viņu tēva īpašumam pāriet viņu rokās. Bet Israēla bērniem saki un pavēli: ikviens vīrs, kas nomirst un neatstāj dēlu, lai savu mantojuma daļu atstāj savai meitai; un, ja tam arī meitas nav, tad dodiet viņa mantu viņa brāļiem; un, ja tam arī brāļu nav, tad dodiet viņa īpašumu tā tēva brāļiem; ja tam arī tēva brāļu nav, tad dodiet viņa mantu viņa tuvākajiem radiem, kas viņam vistuvākie no viņa paša cilts piederīgiem, un tie lai tad manto. Tāds lai ir Israēla bērniem tiesas likums, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.”(4.Mozus 27:1 – 11).
Šeit ir aprakstīts stāsts par to, kā pie Mozus atnāca māsas, kuru tēvs bija miris. Un viņas prasīja savu daļu savu tēva brāļu vidū, jo viņu tēvam nebija dēla, tikai meitas. Tais laikos mantojums pienācās tikai vīriešu kārtas pārstāvjiem. Mozus nezināja, ko viņām atbildēt, tāpēc ar šo problēmu viņš lūgšanās vērsās pie Dieva. Mozus jautāja Dievam, kāda ir Viņa griba šai situācijai un kā viņam pareizi rīkoties. Un Dievs viņam atbildēja. Un šī atbilde kļuva par likuma daļu.
Attiecībā uz daudzām lietām mūsu dzīvē, par kurām mēs lūgsim, nāksies jautāt: „Dievs, kāda ir Tava griba? Es meklēju Tavu gribu. Es vēlos zināt, ko tu domā par šo situāciju. Es meklēju Tavu vaigu. Es meklēju Tavu Vārdu. Kungs, parādi man, atklāj.”
Meklējiet, un jūs atradīsiet!
„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.”(Mateja 7:7-8).
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
