[dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufuss Adžiboije runāja par to, ka Dievs ir dāvājis Saviem bērniem daudz privilēģiju un kopā ar to arī atbildību. Viena no tādām privilēģijām ir privilēģija valdīt uz zemes pār to, kas pieder Dievam. Pareiza jēdziena “pārvaldīšana” izpratne palīdzēs mums pareizi attiekties savā dzīvē pret visu, ko Dievs mums ir dāvājis. Dievs, un nevis mēs ar jums, ir Saimnieks pār visu. Viss labais, kas šodien ir mūsu dzīvē, ir atnācis no Dieva un pieder Dievam. Bībelē ir teikts:
Psalmi 24:1-2 – Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo. Jo Viņš zemi virs jūras nostiprinājis un to pacēlis virs ūdens straumēm.
Dievs ir zemes, debess un visu dzīvo Saimnieks. Būdams visa Saimnieks, būdams Suverēns – Dievs var darīt visu, ko vien vēlas, ar to, kas Viņam pieder. Kad cilvēks nezina vai aizmirst, ka viss pieder Dievam, tad viņš sāk rīkoties muļķīgi. Neskatoties uz to, ka Dievs ir visa saimnieks, Viņš valda uz zemes caur Saviem bērniem.
Būt pārvaldniekam ir Dieva dota privilēģija, kā arī liela atbildība Dieva priekšā. Es piederu Dievam, un tas nozīmē, ka arī visa mana dzīve, mans laiks, mana elpa, manas zināšanas, prasmes, finanses – absolūti viss manā dzīvē pieder Dievam. Būtībā mums nekas nepieder. Viss, kas mums ir, ir nācis no Dieva un pieder Viņam. Mēs pārvaldām un lietojam ne savu, bet Dieva īpašumu un par mūsu pārvaldīšanu mums vajadzēs atskaitīties Dievam – visa redzamā un neredzamā Saimniekam.
Lūkas 12:42-43 – Un Tas Kungs teica: “Kas gan ir uzticamais un saprātīgais nama turētājs, ko kungs iecels pār savu saimi, lai tas laikā dotu piederīgo barību? Svētīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām.
