Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 1.daļa

Cilvēki bieži saka, ka viņi var dzīvot tā, kā viņi vēlas, runāt un darīt to, kas viņiem ienāk prātā, jo viņi uzskata sevi par šīs dzīves saimniekiem. Bet tādi cilvēki dziļi maldās, nesaprazdami, ka tieši Dievs ir dāvājis viņiem dzīvību. Katram no mums nāksies atbildēt Dieva priekšā par to, kā mēs rīkojāmies ar savu dzīvi un ar to, ko Viņš mums bija dāvājis. Mana dzīvība ir atpirkta par dārgu cenu – ar Jēzus Kristus Asinīm. Tas nozīmē, ka mana dzīve nepieder man, bet Dievam. Es piederu Dievam, tāpēc ka Viņš mani ir radījis, kā arī atpircis no katra grēka. To saprotot, gudrākais, ko cilvēks spēj darīt, – ir pakļauties Dievam un ziedot sevi kalpošanai Viņam. Tavai miesai ir jākalpo Dievam. Tavai naudai jātiek izlietotai tā, kā to vēlas Dievs. Tavām zināšanām un prasmēm jābūt virzītām Dieva Valstības celtniecībai. Visam, kas mums pieder, ir jāpagodina mūsu Saimnieks, jāvairo mūsu resursi un jāatnes peļņa Dieva Valstībai. Apustulis Pāvils raksta:

1.Korintiešiem 4:7 – Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?

 Visu, kas mums pieder, mēs esam saņēmuši no Dieva. Un Dievs vēlas, lai mēs – Viņa bērni – būtu uzticami nama pārvaldnieki Viņa Namā. Par to mēs varam lasīt zemāk: 

1.Kоrintiešiem 4:1-2 – Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem. No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.

Bībelē kā gudrs nama pārvaldnieks ir minēts Jāzeps. Viss, ko darīja Jāzeps, bija Dieva svētīts. Jāzeps apzinājās, ka viņam kā pārvaldniekam ir jābūt uzticamam it visā, kas pieder viņa saimniekam, jo viss, ko viņš lietoja, piederēja saimniekam Potifaram. Šī apziņa palīdzēja Jāzepam pasargāt sevi no grēka. Viss, ko darīja Jāzeps, bija virzīts uz to, lai sagādātu labumu nevis sev, bet savam saimniekam.Dievs arī vēlas, lai mēs nemeklējam savu labumu, bet paplašinām un vairojam Viņa biznesu uz zemes, parādīdami šo uzticību.