Pārdabiskā draudze un pārdabiskas spējas Dieva bērniem (mācītājs Baijo)

Pirmdien un otrdien (30.09.2013. un 01.10.2013.) mūsu draudzē sludināja kalpotājs no Nigērijas – mācītājs Baijo). Tas kļuva par lielu uzmundrinājumu draudzei.   Viņa svētrunas tēma bija „Pārdabiska draudze un Dieva bērnu pārdabiskās spējas.”.     „Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi.”(Jesajas 60:1).     Dievs saka, kā šis ir laiks Kristus Miesai, kad tai JĀCEĻAS un JĀSPĪD. Un tas ir tieši tas, ko Dievs grasās darīt Savu bērnu dzīvē. Mēs dzīvojam laikā, kad notiek varena kustība un Svētā Gara izliešanās. Vārds „celties” nozīmē piecelties ar jaunu risinājumu (lēmumu), pāriet jaunā līmenī. Bet vārds „spīdēt” nozīmē pārsteigt, apgaismot, pārkāpt pāri ierastajam un uzkāpt augstāk, lai Dievs varētu izdarīt ko neparastu. Pateicoties tam, ka Dieva godība parādīsies un būs acīmredzama tavā dzīvē, tu sāksi staigāt pārdabiskajā Dieva līmenī. Bet, lai saprastu Dievu un to, kā Viņš domā un rīkojas, mums jākļūst par garīgiem cilvēkiem, kuri dzīvo pārdabiskajā līmenī. „Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams. Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina.” (1.Korintiešiem 2:14-15).     Parastais vai dvēseles cilvēks nav spējīgs pieņemt to, kas nāk no Dieva, un tāds cilvēks nevar staigāt ar Dievu. Dvēseles cilvēks var regulāri apmeklēt draudzi, lasīt Bībeli, bet viņš nav spējīgs ticībā pieņemt to, kas nāk no Svētā Gara. Sātans vēlas aizvest mūs projām no īstās dzīves ar Dievu pārdabiskajā līmenī, tāpēc piedāvā mums savu viltojumu – reliģiju. Attiecības ar Dievu ir pārdabiskas un balstītas uz ticību, un ne uz reliģiskajiem rituāliem.     „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).   Tieši ar ticību mēs ceļam savas attiecības ar Dievu, bet ticība – tā nav dabiska substance, bet gan pārdabiska. Dvēseles cilvēkam nav šo spēju saprast Dievu, jo Dievs ir Pārdabisks. Pazīt Dievu – tas nozīmē saprast Dievu.     „Bet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā – Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība.”(1.Jāņa 5:20). Augšminētajā pantā no Rakstiem mēs redzam, ka Dievs mums ir devis Savu gaismu un prātu – lai mēs ATZĪSTAM Viņu. Dvēseles cilvēkam tā nav un viņš to nesaprot, to saprot tikai tas, kurš piedzimis no Dieva Gara.     „Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos.          Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.”(Romiešiem 8:9).              Dievs neradīja Ādamu dzīvei tikai dabiskajā, bet arī pārdabiskajā. Bet grēkā krišanas rezultātā Ādams pazaudēja šīs pārdabiskās spējas. Skola un universitāte attīsta mūsu prātu un mūsu dabiskās spējas, dod zināšanas dabiskajā. Bet, mums ir jāatceras, ka prāts nav spējīgs izprast pārdabiskās lietas. Pārdabiskās spējas tiek nodotas caur mūsu garu, bet dabiskās – caur mūsu prātu. Dievs vēlas lai mēs spīdam ar Viņa pārdabisko gudrību. Mana unikalitāte un savdabīgums ir apslēpts manā spējā dzīvot pārdabiskajā līmenī. Mans gars nes sevī šīs pārdabiskās spējas, kuras man nodod Svētais Gars. Pats Dievs dzīvo šajā pārdabiskajā līmenī un darbojas pārdabiskajās spējās. Bet Viņš ir sagatavojis šīs pārdabiskās spējas priekš manis ar nolūku, lai es varētu darīt to, uz ko es esmu aicināts. Un tas atnāk caur personīgajām attiecībām ar Dievu saskaņā ar manu ticību.     „Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs. “Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.”(Jesajas 55:8-9).     Dievs nestaigā un nedomā dabiskajā līmenī, bet gan pārdabiskajā. Un Dievs ir devis mums šīs spējas staigāt saskaņā ar Viņa Vārdu pārdabiskajā līmenī. Lai staigātu, kā Dievs, un domātu, kā Dievs, – man ir jāimitē Dievs, un tas nozīmē, ka man ticībā ir jāstaigā pārdabiskajā līmenī. Mums ir jābūt par tādiem cilvēkiem, kuri pauž Dieva pārdabiskās spējas.     „Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(1.Pētera 1:4).                  Caur lielajiem un dārgajiem apsolījumiem Dievs vēlas nodot mums Viņa pārdabiskās spējas. Pārdabiskās spējas no Dieva nodrošinās tev pareizo ceļu un darīs tevi atšķirīgu no citiem.     Svētais Gars – viņš ir mūsu Skolotājs, kurš atklāj mums Dieva Valstības noslēpumus, dzīves pārdabiskā līmeņa noslēpumus. Bet, man par to ir jābūt personīgai atklāsmei.     „Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni.”(Romiešiem 8:14-16). Mūsu gars – tas ir Svētā Gara darba lauks, un Viņš vēlas atnest mūsu dzīvē atklāsmi par Dieva pārdabisko līmeni un dāvāt mums Viņa spējas. Jo vairāk es zemojos Dieva priekšā un dzīvoju paklausībā Dievam, jo vairāk Svētais Gars piepilda manu dzīvi un strādā caur mani. Man jābūt paklausīgam Svētajam Garam visās savas dzīves sfērās. Būt Svētā Gara vadītam – tā ir atslēga uz pārdabisko līmeni. Pārdabiskās spējas sākas mūsu garā.   Ar savu miesu mēs jūtam, bet ar garu – izzinām to, ko liecina mums Dieva Gars. Dieva gudrība neizriet no mūsu prāta, bet gan no gara. Dievs ir ielicis mūsos spējas atpazīt pārdabiskās lietas. Dievs mums ir devis ticības garu –to pašu garu, kurš piemīt Dievam. Mēs esam Miesa, bet Kristus – šīs Miesas Galva. Ja Galva dzīvo pārdabiskajā līmenī, tad arī Miesai ir jādzīvo tai pašā līmenī. Dievs vēlas nodot mums šīs spējas staigāt tādā garīgajā līmenī, kādā mēs līdz šim nekad agrāk neesam staigājuši. Un Dievs nodod mums šīs spējas ar Savu Garu.     Lasot Bībeli, mēs varam redzēt, ka tos cilvēkus, kurus Dievs aicināja un kuriem deva noteiktus uzdevumus, Viņš apveltīja ar dāvanām un pārdabiskām spējām, lai tie varētu izpildīt šos uzdevumus.   „Un Tas Kungs runāja uz Mozu: “Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas cilts. Un Es to esmu pildījis ar Dieva Garu, gudrību, prātu, zināšanām un prasmi visādos darbos, kā izdomāt mākslas darbus un tos izstrādāt zeltā, sudrabā un varā, griezt dārgakmeņus un ielikt tos rotās, grebt koku un izstrādāt meistarīgus darbus. Un redzi, Es viņam esmu vēl devis Oholiābu, Ahisāmeka dēlu, no Dana cilts, un visiem, kam ir spējas, Es esmu devis gudrību, ka tie taisītu visu, ko Es esmu tev pavēlējis,” (2.Mozus 31:1-6).     Mēs ar jums esam Dieva aicināti caur Jēzu Kristu, un arī mums ir jāvēlas un jālūdz Dievam par to, lai Viņš mums piešķir pārdabiskas spējas. Dievs vēlas, lai staigāšana pārdabiskajā līmenī kļūst Viņa bērniem par normu. Šīs spējas es varu saņem tikai ticībā. Caur Bībeli Svētais Gars mums atklāj to, ko Dievs mums jau ir dāvājis. „Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. – Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.”(1.Korintiešiem 2:9-10).     Lai atrastos pārdabiskajā līmenī, tev ir vajadzīga ticība. Tieši ticība atbrīvo Dieva spēku. Pasludini ticības vārdus, un tad atnāks Dieva spēks un paveiks to, ko tu ticībā būsi apliecinājis.       Dzīvojot uz zemes, Jēzus zināja VISU, kas Viņam katrā situācijā bija nepieciešams.     „Un tūdaļ Jēzus Savā garā nomanīja tos pie sevis pašiem tā domājam un uz tiem saka: “Kam jūs tā domājat savās sirdīs?”(Marka 2:8).     Jēzus zināja cilvēku domas pateicoties tam, ka Viņš dzīvoja pārdabiskajā līmenī. Kad tu staigāsi pārdabiskajā līmenī, arī tu no Svētā Gara zināsi VISU, ko tev vajadzēs zināt, lai piepildītu Viņa uzdevumu, un ar to tu pagodināsi Dievu.