Garīgā ģimene. (Mācītājs Rufus Adžiboije)

Mācītājs Rufus runāja par to, ka Dievs ir ģimenes Dievs. Draudze – tā ir Dieva ģimene. Draudze – tā ir Kristus Miesa. Miesa – tas ir dzīvs organisms, kuram nepieciešams augt un attīstīties. Miesā viss ir savstarpēji saistīts. Katrs Miesas loceklis spēlē savu lomu un izpilda zināmas funkcijas. Katrā miesā notiek sadarbība tās locekļu starpā, kurai jāvirza mūs uz izaugsmi un veselīgumu. Dievs vēlas, lai mēs kā Viņa Miesas locekļi sadarbojamies viens ar otru, un lai šī sadarbība noved pie veselīgas attīstības un izaugsmes. Es esmu – dzīva organisma dzīvs loceklis. Es esmu daļa no Kristus miesas, un man ir sava vieta un uzdevums, kuru es varēšu piepildīt caur pareizu sadarbību ar citiem Miesas locekļiem.  Pirms Savas aiziešanas Jēzus teica mācekļiem, lai tie dodas uz Jeruzalemi un gaida Dieva spēku, kad pār tiem nonāks Svētais Gars.Un vēl Jēzus saviem mācekļiem teica:  „No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.”(Jāņa 13:35). Kad atnāk Dieva spēks, tad pirmais, ko dara Svētais Gars, – tas piepilda cilvēka sirdi ar Dieva mīlestību.„….. jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.”(Romiešiem 5:5). Bez Dieva mīlestības es nevarēšu efektīvi funkcionēt Kristus Miesā un Dieva ģimenē. Bet, man ir jāatceras, ka Dieva mīlestība vienmēr konfliktē ar mūsu miesas vēlmēm. Dieva mīlestība – tā ir bremze un bloķētājs mūsu miesai un tās darbiem. Tur, kur ir Dieva mīlestība, tur nav vietas miesas darbiem. Jo vairāk cilvēka dzīve piepildās ar Dieva mīlestību, jo līdzīgāks cilvēks kļūst Jēzum. Balstoties uz piemēru no Īzāka dzīves mācītājs Rufus parādīja to, kas noved pie jebkuras ģimenes iziršanas. 1.Cilvēka vaiga uzlūkošana(neobjektivitāte).Īzāka ģimenē pret bērniem izturējās dažādi – pret vienu no bērniem izturējās labāk, nekā pret citiem.„Un Īzāks iemīlēja Ēsavu, jo medījumi bija pēc viņa garšas, bet Rebeka vairāk mīlēja Jēkabu.”(1.Mozus 25:28).Vienīgais iemesls, kālab Īzāks mīlēja Ēsavu vairāk par citiem bija tas, ka – Ēsava medījums bija PĒC tēva GARŠAS. Un šī cilvēka vaiga uzlūkošana(neobjektivitāte) kļuva par traģēdijas iemeslu viņu ģimenē. Vienu no dēliem Īzāks mīlēja vairāk nekā otru.Bet, Dievs mūs aicina uz to, lai mēs visus mīlam vienādi, neskatoties uz cilvēka spējām vai vājībām. Draudzē man jāmīl visi cilvēki, ne tikai tie, kuri man patīk vairāk.„Bet pirms Pashā svētkiem, zinādams, ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam.”(Jāņa 13:1).Ar dažiem no mācekļiem Jēzus pavadīja kopā vairāk laika un tas bija tā uzdevuma dēļ, kādu Dievs tiem tika devis un kādam Viņš tos gatavoja, tiem bija vajadzīga lielāka sagatavošanās. Bet tas nenozīmēja, ka Jēzus mīlēja šos cilvēkus vairāk nekā citus. Dievam nav mīluļu, Viņš visus mīl vienādi. Bez tam, ir cilvēki, kuri paši tiecas pie Dieva vairāk par citiem, pavada vairāk laika kopā ar Viņu un dzīvo paklausībā Viņa Vārdam. Tie cilvēki, kuri maksā lielāku cenu, redzēs lielāku Dieva klātbūtni un Viņa godību savā dzīvē.„Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.”(Jāņa 14:21).                 Cilvēks, kurš noniecina Dieva baušļus, nevarēs ieraudzīt Dieva godību savā dzīvē.Bet, Dieva mīlestība uz cilvēkiem ir tik liela, ka Viņš vēlas piesaistīt Sev visus – pat tos, kuri Viņu nemeklē. Mūsu Dievs neuzlūko cilvēka vaigu! Viņš visus mīl vienādi.Neobjektivitāti(cilvēka vaiga uzlūkošanu) nedrīkst izplatīt uz attiecībām ar cilvēkiem. Katrā veselīgā ģimenē visi ģimenes locekļi ir jāmīl vienādi. Un šai mīlestībai nav nekā kopīga ar cilvēka talantiem vai spējām.Visi bērni ģimenē jāmīl vienādi. Mīlēt vienu vairāk nekā otru, – tas parasti ir raksturīgi egoistam. Tu nevari veidot savas attiecības ar cilvēkiem tikai tāpēc, ka tas ir tev izdevīgi. Tavas attiecībās ar cilvēkiem nedrīkst būvēt balstoties uz izdevīgumu, balstoties uz to, lai ņemtu tikai sev. Tu nedrīksti izmantot draudzi savām savtīgajām interesēm. Ģimeni jābūvē balstoties uz objektīvu un patiesu mīlestību.  2.Meli un krāpšanās.                 Bieži vien, ja cilvēks vēlas kaut ko iegūt, bet viņam tas neizdodas, viņš sāk melot. Jēkabs – Īzāka dēls – par jebkādu cenu gribēja iegūt pirmdzimtību, kas pēc taisnības piederēja viņa vecākajam brālim Ēsavam. Šai lietā viņam palīdzēja viņa māte Rebeka, kura izdomāja krāpšanas plānu (skat.1.Mozus 27 nod.). Un ja ne Dieva iejaukšanās un Viņa žēlastība, tad šī ģimene pilnībā izjauktu. Jēkabs piekrita Rebekas plānam, un tai pat laikā, viņš nepārdzīvoja par to, ka šā plāna pamatā bija meli. Vienīgais, par ko pārdzīvoja Jēkabs – kas notiks, ja kāds viņu pieķers. Svarīgi ir sekot tam, KO un KURU tu atbalsti. Nekad neatbalsti melus, bet tieši pretēji, atmasko un apstādini jebkādu melu izpausmi. Viss apslēptais agri vai vēlu nāks gaismā. Dievs vienmēr pieķers to, kurš gājis melu ceļu, un atmaskos viņu. Ģimenē mums cits citam ir jāsaka patiesība, – un ne vienkārši patiesība, bet PATIESĪBA MĪLESTĪBĀ. Tur, kur būs meli, labklājības nebūs.Piemērā ar Jēkabu mēs redzam, ka viņš apmānīja tēvu – ar saviem vārdiem, savu ārējo izskatu un savu rīcību.

• Apmānīšana ar vārdiem.

Jēkabs pateica tēvam, kurš slikti redzēja, ka viņš ir Ēsavs.„Un viņš iegāja pie sava tēva un sacīja: “Mans tēvs.” Un tas atbildēja: “Te es esmu. Kas tu esi, mans dēls?” Un Jēkabs sacīja savam tēvam: “Es esmu Ēsavs, tavs pirmdzimtais, es esmu darījis, kā tu man sacīji. Celies, atsēdies un ēd no mana medījuma, ka tu mani vari svētīt.”(1.Mozus 27:18-19).

• Apmānīšana ar ārējo izskatu

Jēkabs paņēma sava brāļa Ēsava apģērbu, lai ārēji izskatītos, kā viņa vecākais brālis, un tādā veidā apmānītu tēvu. „Tad Īzāks sacīja Jēkabam: “Nāc tuvāk, es tevi gribu aptaustīt, mans dēls, vai tu esi mans dēls Ēsavs vai ne.” Un Jēkabs tuvojās savam tēvam Īzākam, un tas viņu aptaustīja un sacīja: “Balss ir Jēkaba balss, bet rokas ir Ēsava rokas.”(1.Mozus 27:21-22)

• Apmānīšana ar savu rīcību vai darbību.

Jēkabs pienāca pie sava tēva un noskūpstīja viņu. „Un viņa tēvs Īzāks sacīja viņam: “Nāc klāt un skūpsti mani, mans dēls.” Un viņš tam tuvojās un skūpstīja viņu…”(1.Mozus 27:26-27).Dievs aicina mūs uz to, lai mēs pārbaudām sevi šajās trīs pozīcijās. Mēs nedrīkstam melot – ne ar vārdiem, ne ārējo izskatu, ne darbiem – lai ģimenē būtu mīlestība un labklājība.  3. Naids, rūgtums un nepiedošana.Kad Ēsavs saprata, ka viņa brālis ir viņu piemānījis, Ēsavs sāka ienīst savu brāli Jēkabu.„Un Ēsavs vajāja Jēkabu tās svētības dēļ, ar kādu viņa tēvs to bija svētījis, un sacīja savā sirdī: “Gan manam tēvam drīz nāks bēdu laiki; tad es nokaušu savu brāli Jēkabu.”(1.Mozus 27:41).Rūgtums, naids, nepiedošana – viss tas var izjaukt ģimeni, attiecības un novest pat pie slepkavības.  4. Nievājoša attieksme pret svētumu – pret to, kas ir vērtīgs un svarīgs Dievam.Dažiem cilvēkiem viņu dzīvē nav nekā svēta, vērtīga vai svarīga. Tāda cilvēka dzīvē, kurš noniecina Dieva vērtības un principus, atnāk negods un sakāve. Ēsavs noniecināja savu pirmdzimtību, noniecināja tos principus, kurus tam mācīja viņa tēvs, lai gan vecākajam dēlam pirmdzimtība skaitījās liela privilēģija un svētība. Tieši tāpat Ēsavs neizturējās nopietni pret tēva pamācību par to, ka jāprecas tikai ar meiteni no Dieva tautas. Ēsavs apprecēja meiteni no pagānu tautas. Ēsavam tēva pamācības nelikās svarīgas. Ja es gribu redzēt savu ģimeni veiksmīgu, tādā gadījumā es nedrīkstu noniecināt tās Dieva pamācības un principus, kurus Dievs man māca. Godā Dieva principus un centies nodot tos saviem bērniem. Nenoniecini un neizturies vieglprātīgi pret to, ko saka Dievs.Dievs ir ģimenes Dievs, un Viņš grib, lai mēs baudām Viņa žēlastību šai ģimenē. Bet, lai tas piepildītos, mums ir jāaizvāc no sava vidus liekulība, meli, naids, rūgtums, nepiedošana un nievājoša attieksme pret Dieva principiem.Esi Dieva vērtību nēsātājs un izplatītājs Kristus Miesā – Dieva ģimenē.