Ko tu izdarīji ar Jēzu, Dieva Dēlu? Ko tu izdarīji ar tiem resursiem, kurus Viņš tev bija dāvājis?

Dārgie brāļi un māsas! Sveicinu jūs šajā jaunajā dienā. Vēlos šodien vērsties pie jums ar tādu vārdu: tad kad, tu nonāksi Dieva priekšā, (bet tas noteikti notiks katram no mums), tad tev nāksies atbildēt uz diviem ļoti svarīgiem jautājumiem. Pirmkārt, Dievs tev pajautās – ko tu izdarīji ar Jēzu, Dieva Dēlu? Ja tu paspēji pieņemt Viņu, kā  tavas dvēseles Kungu un Glābēju, tad es tevi apsveicu, jo Bībele apgalvo, ka tie kas tic Viņam, netiks tiesāti. 
„ Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.  Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.” ( Jāņa 3: 18-19).
 
„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā. „(Jāņa 5: 24).
 Otrkārt, Dievs tev pajautās-ko tu izdarīji ar tiem resursiem, kurus Viņš tev bija dāvājis? Kā tu atbildēsi uz šiem jautājumiem? Ļoti svarīgi, jau šobrīd atbildēt uz šiem jautājumiem. Lūk, kāpēc mēs aicinām katru draudzes locekli uz aktīvu kalpošanu Dievam. Tieši vēlēšanās kalpot, liks ticīgam cilvēkam aizdomāties par to, ko es varu darīt? Ko es zinu un protu jau šobrīd, un ar ko es varu padalīties ar citiem? Kā es varu pakalpot citiem cilvēkiem ar savu dzīves pieredzi, Tam Kungam par godu? Es vēlos lai katrs varētu atbildēt Dieva priekšā ar prieku uz šiem jautājumiem, sakot: 
 „Kungs, Tu man biji devis divus talantus. Un pat ja tas šķita maz manās acīs, es tik un tā laidu tos apgrozībā  un atnesu Tev vēl divus talantus, ko biju ieguvis.”
 Tādiem cilvēkiem Dievs teiks : 
 „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. “ (Mat..25: 21).
 Kalpošana, kā mēs jau runājām ir sevis atdošana svēto vajadzību piepildīšanai, kā arī neticīgo cilvēku vajadzību piepildīšanai, lai viņi varētu spert soli pretī Dievam. Mēs varam atdot tikai to, kas mums pašiem pieder. Lūk, kāpēc Dievs ir piešķīris katram no mums dažādas dāvanas un talantus, ar kuriem mēs varam kalpot citiem cilvēkiem. Dievs ir dāvājis katram no mums laiku, veselību, dāvanas, talantus, spējas, materiālas un finansiālas svētības. Kā tu vari piedalīties draudzes dzīvē, lai efektīvi varētu palīdzēt cilvēkiem spert soli pretī Dievam?
  1. Daudzi cilvēki vēl nav nožēlojuši grēkus un mēs varam caur kalpošanu palīdzēt viņiem spert šo soli pretī Dievam.
  2. Daudzi cilvēki jau ir nožēlojuši grēkus, bet vēl nav ienākuši un iejutušies Dieva ģimenē. Un tādiem cilvēkiem mēs varam kalpot un palīdzēt tuvoties Dievam.
  3. Daudzi cilvēki jau ir pilntiesīgi Dieva ģimenes locekļi, bet viņi nepieaug garīgi un nenes augļus. Un tādiem cilvēkiem ir vajadzīga mūsu palīdzība, mūsu kalpošana.
Piedalīsimies tajā visi, un tikai tad mēs spēsim pareizi lūgt un teikt: „Lai nāk Tava Valstība, lai notiek Tavs prāts  kā debesīs tā arī virs zemes!” Veiksmīgu tev šo dienu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Tava attieksme ietekmē tavu virzību uz priekšu

    Cilvēka spriedumi, cilvēka ticība, cilvēka pārliecība ietekmē viņa attieksmi un šī attieksme ietekmē viņa virzību uz priekšu.Cilvēks nevairoja savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza attieksme. Šim cilvēkam bija nepareiza attieksme pret savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza pārliecība. Šis cilvēks noticēja meliem. Meli, kuriem ir noticējuši daudzi cilvēki, ir kļuvuši par šķērsli viņu pašattīstībai un virzībai uz priekšu. Ja, es noticēšu meliem par to, ka mani nemīl, tad es nepieņemšu nevienu mīlestības soli no cilvēku puses.
  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants)Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.