Mana ziņkārība aizveda mani pie Jēzus
Man vienmēr ir bijusi interese par dažādām zinībām. Es apmeklēju dažādus kursus. Agrāk mani aizrāva austrumu filozofija, likās, ka tur apslēptas tik daudzas gudrības.
Dievs ir kārtības Dievs!
Mammas draudzene man ieteica, pieteikties uz vakanci klientu apkalpošanas speciālists Pilsonības migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), domāju, kādēļ gan ne, esmu studente, noderēs gan nauda, gan darba pieredze.
Priecājies par citu uzvarām, jo pienāks arī tavs laiks.
Es mācos Ekonomikas un kultūras augstskolā. Jau kopš piektās vai sestās klases aktīvi esmu darbojusies Skolēnu padomē, protams, aizejot uz jaunu skolu, vēlējos iet uz Studentu pašpārvaldi un turpināt darīt to, kas man patīk. Gan pamatskolā, gan vidusskolā biju Skolēnu padomes prezidente, biju pieradusi vadīt sapulces, būt galvenā organizatore visiem pasākumiem, bet šajā jaunajā vidē jutos maza un nemanāma, jau biju apradusi ar domu, ka visu laiku darīšu mazos darbiņus, kad Kultūras virziena vadītāja izsludināja konkursu uz vietnieces amatu, uzreiz pieteicos, jo gribēju darboties nopietnāk.
Dievs man sagādāja darbu.
Dievs man sagādāja darbu manā speciālitātē, pat bez iepriekšējās darba pieredzes. Es tiku izvēlēts amatam no vairāk kā 70 kandidātiem.
Dievs mani tur cieši Sev klāt!
Esmu uzaugusi kristīgā ģimenē, par ko esmu ļoti pateicīga Dievam. Uz draudzi esmu gājusi jau kopš pašas bērnības, bet tieši uz draudzi “Gars un Patiesība” apmēram kopš 2001.gada.
Mana dzīve izmainījās ar vienu vienīgu izvēli!
Mani sauc Jānis Celherts. Esmu draudzes „Gars un patiesība” loceklis, strādāju un studēju, brīvajā laikā nodarbojos ar sportu un arī daudz lasu. Es jums pastāstīšu, kā iepazinu Jēzu un izvēlējos ceļu, kuru es eju, kā Jēzus izmainīja manu dzīvi.
Es novērsos no Tā Kunga, bet Viņš palīdzēja atrast ceļu atpakaļ!
Esmu vienkārša meitene ar maigu sirdi, skaistu dvēseli un patiesiem nodomiem. Esmu tāda kādu Dievs mani radīja, un ļauju, lai Dievs mani maina tādu, kādu Viņš vēlās mani redzēt.
Esi jūtīgs pret to, ko Dievs uz tevi runā!
Man vajadzēja nolikt plauktā smagu, biezā stikla limonādes glāzi, plaukts bija tik augsts, ka tik tikko spēju aizsniegt, Dievs izmantojot Svēto garu runāja uz mani, lai es paņemu krēslu, diemžēl ignorēju to un pastūmu krēslu tālāk, tajā brīdī smagā stikla glāze krita man virsū un saplīsa uz vaiga kaula.
Tu nepiedzimsti par kristieti, Tu kļūsti par tādu!
Vienmēr, kad lasu tā saucamās „garās’’ liecības, padomāju, ka mana liecība „Kā es nācu pie Jēzus” ir tāda neliela, bet tā tomēr ir liecība, un tas ir Dieva darbs.
Dievs mani vienmēr ir gaidījis un sargājis!
Es dzīvoju ļoti pasaulīgu dzīvi ar visām tās piedāvātajām “ekstrām”, kas man tobrīd likās normāli, jo tā dara vairākums manu draugu, bet Dievs pat tad mani sargāja un glāba no nāves. Viņš mani dziedināja no astmas un artrīta, Viņš man deva spēku būt optimistiskai un atrast kaut ko labu bezcerīgās situācijās. Diemžēl tajā laikā es domāju, ka esmu spēcīga, bet īstenībā Tas bija Dievs, kas mani deva šo spēku, jo Viņš mīl katru no mums, lai arī kādi mēs esam.