Cienīgs mērķis dzīvei II

Dārgie draugi, es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai Dieva acīmredzama klātbūtne pavada jūs visas šīs dienas garumā.

Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.

Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?

Caur ticību mums ir pieeja Dieva žēlastībai un mēs gaidām Dieva slavu, – lai tā vēl lielākā mērā atklājas mūsos un caur mums.

Pāvils sacīja, ka viņš lielās ar cerību par Dieva slavu.

Cerība – tā ir gaidīšana. Gaidīšana nepaliks kaunā. Pāvils gaidīja Dieva slavu.

Pateicoties šai gaidīšanai, Pāvils bija gatavs ciest, maksāt jebkādu cenu vai pat mirt. „…ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību…”

Cilvēks, kurš tic Jēzum, nebaidās no ciešanām, jo gaida Dieva slavu.

Bībele konkrēti runā par to, ka mums ir jācieš līdz ar Viņu tālab, lai līdz ar Viņu mēs tiktu apskaidroti(Bībeles tulkojumā krievu valodā – līdz ar Viņu iegūtu slavu):„…… jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.”(Romiešiem 8:17-18).Ciešanas – tā ir atteikšanās no savas gribas. Jēzus, lūdzot Ģetzemanes dārzā, sacīja:„Ne Mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Ja cilvēkam nav cienīga mērķa, tad viņš būs virspusējs un tukšs ticīgais. Virspusēji ticīgie dzīvo balstoties uz sajūtām: ja viņi labi jūtas, tātad, Dievs ir, bet ja viņi jūtas slikti – Dieva nav. Cilvēks ar cienīgu mērķi nepadodas pat ciešanās. Mēs stāvam žēlastībā, un ne savā spēkā. Bet žēlastība nāk pār pareizu mērķi. Mūs virza mūsu mērķis, un šim mērķim ir jābūt saistītam ar Kristu. Viss, ko Pāvils darīja, tika pakļauts viņa mērķim. Kas šodien virza tavu dzīvi? Nosaki, vai tavs mērķis ir cienīgs vai nē?Daudziem ir darbi, bet svarīgi ir viens, – vai šiem darbiem ir augļi.Cienīgs mērķis noteikti novedīs līdz cienīgiem darbiem, un tādi darbi noteikti nesīs augļus.

Mēs varam mācīties to no Pāvila. Pāvils baudīja dzīvi, un viņš nebaidījās no nāves.

Viņš nebaidījās nomirt, jo bija pārliecināts, ka uz zemes ir dzīvojis cienīgam mērķim.

Līdzko Jēzus atrada Pāvilu, viņš sāka tiekties tikai uz vienu mērķi: iepazīt Kristu, iepazīt Viņa augšāmcelšanās spēku, ciest līdz ar Viņu, lai pēc tam pagodinātos līdz ar Viņu.

Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.(Filipiešiem 1:21). Pāvils nedzīvoja sev, bet citiem, lai tikai Kristus tiktu pagodināts, un ne vienkārši tāpēc, lai darītu labus darbus.Viņa dzīve miesā nesa tīkamus augļus cilvēkiem un pagodināja Dievu. Viņš veltīja savu dzīvi tam, lai meklētu Kristu un Viņa svaidījumu. Pāvils strādāja, lai palīdzētu citiem iemantot prieku Dievā un tie rastu panākumus ticībā, lai Kristum parādoties viņu balvas pieaugtu. „Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku, lai jūsu līksmība Kristū Jēzū pieaugtu caur mani, kad es ieradīšos atkal pie jums.”(Filipiešiem 1:25-26).

Kāda ir tava izvēle šodien – līdzināties pasaulei vai arī ietekmēt un mainīt pasauli vietā, kurā tu atrodies?

Cienīgs mērķis vienmēr nes augļus Dievā.

Necienīgs mērķis –ir vērsts tikai uz sevi pašu.

Kam tu veltī savu dzīvi, savu laiku – lūk jautājums, uz kuru ir jāatbild katram cilvēkam.

Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievam ziedojies cilvēks var priecāties jebkuros apstākļos, un par visu un vienmēr pateikties Dievam

    Dievam ziedojies cilvēks māk priecāties kārdināšanās un paciest bēdas, bet vairāk par visu viņš priecājas tad, kad viņa dzīvē viss notiek saskaņā ar Dieva aicinājumu.Lai redzētu, kā šie principi darbojas dzīvē, vērsīsimies pie Jēzus dzīves, Kurš ar Savu piemēru ļoti spilgti nodemonstrēja mums, ko tad nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribas piepildīšanai.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu

    Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu.”Dieva vārds saka: „Dāvanas(talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Ja tu neapraksi savu dāvanu (talantu vai spējas), tā atradīs tev vietu un piešķirs plašumu.Ļoti bieži ticīgie jautā: „Kāda ir mana vieta Kristus Miesā? Uz ko es esmu aicināts?”Dari to, ko tu zini. Šis vienkāršais princips dod atbildi uz šiem jautājumiem.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē?

    Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”(Lūkas 2:52).