Kas ir garīgā disciplīna?

 

Sveicu jūs, dārgie draugi! Esmu priecīgs par iespēju no jauna dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm.

 

Šodien es gribētu parunāt ar jums par to, kas ir garīgā disciplīna un kāda ir garīgās disciplīnas prakse.

 

Šodien ir tik daudz maldīgu priekšstatu par to, ko nozīmē būt dievbijīgam kristietim, un kā mēs varam sasniegt dievbijību.

 

Cilvēks var ne uz mirkli nešķirties no Bībeles, var censties izvairīties no kādiem redzamiem grēkiem, bet tas tik un tā nav tas, kas padara cilvēku dievbijīgu. Dievbijīga dzīve – tas ir process, kas pieprasa garīgo disciplīnu.

 

Kas ir garīgā disciplīna?

 

Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi (individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.

 

Tieši vingrināšanās garīgajā disciplīnā dara mūs jūtīgus pret Dievu un Viņa maigo un kluso balsi.

 

Pārdomāsim par dažiem izteicieniem saistībā ar garīgo disciplīnu:

 

Garīgā disciplīna – tā ir piepūle, kas vērsta uz to, lai ap sevi un sevī radītu tādu atmosfēru, lai būtu iespējams praktizēt paklausību Dievam.

 

Garīgā disciplīna – tā ir apzināta rīcība vai piepūle, kuru cilvēks pieliek ar nolūku, lai pakļautu sevi Dievam un Viņa radošajam darbam mūsos.

 

Garīgā disciplīna – tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību mēs liedzam šai pasaulei iespēju piepildīt mūsu dzīvi ar savām vērtībām un atņemt mums sadraudzības laiku ar Viņu.

 

Garīgā disciplīna atsvabina mūs tam, lai mēs varētu lūgties.

 

Garīgās disciplīnas praktizēšana dara mūs jūtīgākus pret Tēva kluso un maigo balsi, kā arī attiecībā pret dažādām garīgajām iespējām, kuras mums dod Dievs.

 

Garīgā disciplīna atved mūs pie Jēzus kājām, lai mēs klausītos Viņā un būtu sadraudzībā ar Viņu, kā to darīja Marija. (Lūkas 10:38 – 42).

 

No visa augšminētā mēs varam izdarīt secinājumu par to, ka garīgā disciplīna ir svarīgs solis uz savstarpējo attiecību attīstību ar Dievu.

 

Ja mēs vingrināsimies garīgajā disciplīnā, tad Bībele mums apsola kanālu, caur kuru mēs saņemsim mieru no Dieva, kā arī visu to, ko Kristus mums dod ar nolūku, lai mūsu dzīve taptu svēta.

 

Visus līdzekļus, kurus Dievs izmanto tam, lai mainītu un pārveidotu mūs Sava Dēla Jēzus Kristus līdzībā, var iedalīt trīs pamata grupās, un konkrēti:

 

  • cilvēki (savstarpējās attiecības),
  • apstākļi,
  • garīgā disciplīna.

 

No šīm trim grupām tikai viena grupa zināmā mērā atrodas mūsu kontrolē, un konkrēti – garīgā disciplīna.

 

Kā jau mēs agrāk runājām, Dievs maina mūs caur savstarpējām attiecībām ar cilvēkiem.

 

Dažkārt, lai audzinātu mūsos dievbijīgu raksturu un pielīdzinātu mūs Kristum, Dievs izmanto mūsu draugus. Dažkārt, lai atbrīvotu mūs no rupjām un bezdievīgām rakstura īpašībām, Viņš izmanto mūsu ienaidniekus. Vecāki, bērni, laulātie, darba kolēģi, klienti, skolotāji, kaimiņi, mācītāji un daudzi citi, – lūk to cilvēku saraksts, caur kuriem Dievs maina mūs.

 

Mēs runājām arī par apstākļiem kā par iedarbīgu līdzekli, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs.

 

Lai pamudinātu mūs uz svētu dzīvi, Dievs izmanto finansu spiedienu, fiziskos apstākļus un dažkārt pat laika apstākļus.

 

Un tomēr, kā izmaiņu līdzeklis garīgā disciplīna atšķiras no pirmajiem diviem līdzekļiem. Garīgo disciplīnu Dievs izmanto tam, lai vispirms veiktu Savu darbu mūsu iekšienē un tikai tad no ārpuses. Tad, kad Dievs mūs maina caur cilvēkiem un apstākļiem, šis process notiek no ārējā uz iekšējo.

 

Kā līdzeklis pārmaiņām, garīgā disciplīna no pirmajiem diviem atšķiras arī ar to, ka Dievs dod mums pilnīgu izvēles brīvību attiecībā uz mūsu dalības pakāpi un sadarbību ar Viņu. Daudzkārt mums ir visai neliela izvēle attiecībā uz to, kādus cilvēkus un kādus apstākļus Dievs pieļauj mūsu dzīvē. Taču mēs paši varam lemt, piemēram, vai lasīt mums šodien Bībeli, lūgt, gavēt vai arī nē.

 

DIEVS GAIDA NO MUMS GARĪGO DISCIPLĪNU!

 

Mēs varam to ieraudzīt Jēzus aicinājumā:

 

 „ Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis……” (Mateja 11:29).

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

 

Līdz rītam!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19). Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli...

  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm II

    Jēzus teica, ka Viņš saņem Vārdu un vēstījumu no Tēva. Kā tas Viņam izdevās? Pateicoties lūgšanām! Jēzus lūgšanās tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Un sadraudzības rezultāts, starp Jēzu un Tēvu, bija tāds, ka Dievs deva Jēzum Vārdu un vēstījumu. Dievs parādīja Jēzum, kas jādara, kā arī kad, un ar ko to darīt. Tā rezultātā Jēzum vienmēr bija brīnumi. Lūk kur slēpās Jēzus veiksmes noslēpums! Lūk kur bija apslēpta Mozus veiksme! Lūk, kur slēpjas visu Dieva vīru un sievu panākumu atslēga visas Draudzes pastāvēšanas vēsturē.

    Jēzus teica, ka Viņš saņem Vārdu un vēstījumu no Tēva. Kā tas Viņam izdevās? Pateicoties lūgšanām! Jēzus lūgšanās...

  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6). Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku...

  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus

    Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus. Tad, kad Gideons devās turp, kur Tā Kunga Eņģelis viņam lika, viņš kļuva par liecinieku neticamiem Dieva brīnumiem. Sadarbība ar Dievu ved uz Viņa pravietisko plānu piepildīšanos.

    Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus. Tad, kad Gideons devās...

  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs III

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir mums apkārt. Jebkuras izmaiņas vienmēr sākas ar mums pašiem. Man jāļauj Dievam izmainīt mani un reformēt manu raksturu. Jēzus sacīja, ka cilvēku apgāna ne tas, kas ieiet no ārienes, bet gan tas, kas iziet no iekšienes. „Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.”(Marka 7:15).

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir...

  • Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību

    Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts.

    Lūgšana - tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas...