Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi III

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai Jums žēlastība un miers, no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs runājām par to, kas ir iekāre, kura atnes ciešanas cilvēku dzīvēs un dzemdē grēku, bet grēks, savukārt – noved līdz nāvei.Mēs noskaidrojām, ka iekāre ir spēcīga vēlēšanās, vai kaisle uz aizliegto un nelikumīgo. Kā arī noskaidrojām to, ka iekāre izpaužas arī tad, ja cilvēks vēlās to, kas neatbilst Dieva gribai, tādā veidā atgrūžot Dieva varu pār savu dzīvi. Vēl mēs noskaidrojām, ka iekāre ir nedabiska apetīte uz kaut ko, kas atnes mūsu sabiedrībā neciešamas sāpes un ciešanas caur alkoholismu, narkomāniju, azartspēlēm, zādzībām, nodevību, slepkavību un citām lietām. Iekāre – tā ir īslaicīga bauda, kura atņem cilvēkam nākotni un apglabā viņa Dievišķo likteni.  

„Viņi kā neprātīgi dzīvnieki, kas pēc savas dabas radīti satveršanai un nokaušanai, tāpat kā šie ies bojā, tāpēc, ka tie zaimo to, ko tie nepazīst,saņemdami netaisnības algu; salds prieks tiem šķiet baudu dzīve dienā, viņi ir kauna traipi, savā viltībā mielodamies kopā ar jums. Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpēju un alkst grēka; tie vilina nestipras dvēseles, tiem sirds ir ievingrinājusies mantkārībā; tie lāstam pakļauti.”(2Pētera 2:12-14).

 Šī Rakstu vieta mums paskaidro, kāpēc uz mūsu planētas nebeigsies ciešanas, bēdas un traģēdijas, neskatoties uz to, ka Dievs mūs mīl un vēl mums mieru.Paskatīsimies, kas tad vēl ir iekāre.

• Iekāre – tas ir egocentrisms un patmīlība. Iekāre – tā ir vēlēšanās izmantot visu un visus savam labumam. Pārsvarā, cilvēki šajā pasaulē dzīvo tikai dēļ sevis un savām interesēm. Tāpēc, tādā sabiedrībā ciešanas ir neizbēgamas. Lūk, tāpēc Dievs mums deva mīlestības bausli, kā izeju no visa tā.

 

„Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību. Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Romiešiem 13: 8,9).

 Mīlestība nogalina iekāri, tāpēc tur, kur ir mīlestība, tur rētas dziedinās un viss uzplaukst. Mīlestība – tā ir Dieva daba, un, kad mēs kļūstam par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā pagrimuma.  

„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2Pētera.1: 3-4)

 Augstāk minētajā rakstu vietā, mēs varam ieraudzīt sekojošo:

1. Šīs pasaules pagrimums ir kārības kundzības rezultāts un, kamēr pasaulē valdīs iekāre, tikmēr pagrimums ir neizbēgams (bēdas, lāsti, asaras, traģēdijas).
2. Dievs mums ir devis izeju no kārības kundzības, nodrošinot ar visu nepieciešamo, kas vajadzīgs mūsu dzīvībai un dievbijībai, lai mēs varētu pilnvērtīgi dzīvot.
3. Mēs ieejam Viņa nodrošinājumā caur ticību uz Viņa dārgajiem apsolījumiem, kuri mums palīdz iepazīt Dievu.
4. Caur Dieva iepazīšanu un ticību uz Viņa apsolījumiem, mēs kļūstam par dievišķās dabas līdzdalībniekiem.
5. Kļūstot par dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā kārības pagrimuma.
6. Ja, mūs vada dievišķās dabas mīlestība, tad mēs ne tikai baudām mūžīgo dzīvību, mēs arī darbojamies savā dzīvē.

Dievs zina, ka tikmēr, kamēr nebūs atrisināts grēka jautājums, tikmēr bēdām nebūs robežu uz zemes. Tāpēc, Dievs sūtīja uz zemi Jēzu Kristu, lai caur Viņa upuri par mūsu grēkiem, mēs atbrīvotos no šodienas viltīgā laikmeta. Jēzus, Dieva Dēls, lai atpirktu visu cilvēci, pakļāva un atdeva Sevi Tēva gribai. 

„Kas pats Sevi ir nodevis par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no šīs tagadējās ļaunās pasaules pēc Dieva, mūsu Tēva, prāta” (Galatiešiem.1: 4).

 Uz tikšanos rīt!Lai jums bagātīgas Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije