Cienīgs mērķis dzīvei II

Dārgie draugi, es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai Dieva acīmredzama klātbūtne pavada jūs visas šīs dienas garumā.

Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.

Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?

Caur ticību mums ir pieeja Dieva žēlastībai un mēs gaidām Dieva slavu, – lai tā vēl lielākā mērā atklājas mūsos un caur mums.

Pāvils sacīja, ka viņš lielās ar cerību par Dieva slavu.

Cerība – tā ir gaidīšana. Gaidīšana nepaliks kaunā. Pāvils gaidīja Dieva slavu.

Pateicoties šai gaidīšanai, Pāvils bija gatavs ciest, maksāt jebkādu cenu vai pat mirt. „…ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību…”

Cilvēks, kurš tic Jēzum, nebaidās no ciešanām, jo gaida Dieva slavu.

Bībele konkrēti runā par to, ka mums ir jācieš līdz ar Viņu tālab, lai līdz ar Viņu mēs tiktu apskaidroti(Bībeles tulkojumā krievu valodā – līdz ar Viņu iegūtu slavu):„…… jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.”(Romiešiem 8:17-18).Ciešanas – tā ir atteikšanās no savas gribas. Jēzus, lūdzot Ģetzemanes dārzā, sacīja:„Ne Mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Ja cilvēkam nav cienīga mērķa, tad viņš būs virspusējs un tukšs ticīgais. Virspusēji ticīgie dzīvo balstoties uz sajūtām: ja viņi labi jūtas, tātad, Dievs ir, bet ja viņi jūtas slikti – Dieva nav. Cilvēks ar cienīgu mērķi nepadodas pat ciešanās. Mēs stāvam žēlastībā, un ne savā spēkā. Bet žēlastība nāk pār pareizu mērķi. Mūs virza mūsu mērķis, un šim mērķim ir jābūt saistītam ar Kristu. Viss, ko Pāvils darīja, tika pakļauts viņa mērķim. Kas šodien virza tavu dzīvi? Nosaki, vai tavs mērķis ir cienīgs vai nē?Daudziem ir darbi, bet svarīgi ir viens, – vai šiem darbiem ir augļi.Cienīgs mērķis noteikti novedīs līdz cienīgiem darbiem, un tādi darbi noteikti nesīs augļus.

Mēs varam mācīties to no Pāvila. Pāvils baudīja dzīvi, un viņš nebaidījās no nāves.

Viņš nebaidījās nomirt, jo bija pārliecināts, ka uz zemes ir dzīvojis cienīgam mērķim.

Līdzko Jēzus atrada Pāvilu, viņš sāka tiekties tikai uz vienu mērķi: iepazīt Kristu, iepazīt Viņa augšāmcelšanās spēku, ciest līdz ar Viņu, lai pēc tam pagodinātos līdz ar Viņu.

Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.(Filipiešiem 1:21). Pāvils nedzīvoja sev, bet citiem, lai tikai Kristus tiktu pagodināts, un ne vienkārši tāpēc, lai darītu labus darbus.Viņa dzīve miesā nesa tīkamus augļus cilvēkiem un pagodināja Dievu. Viņš veltīja savu dzīvi tam, lai meklētu Kristu un Viņa svaidījumu. Pāvils strādāja, lai palīdzētu citiem iemantot prieku Dievā un tie rastu panākumus ticībā, lai Kristum parādoties viņu balvas pieaugtu. „Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku, lai jūsu līksmība Kristū Jēzū pieaugtu caur mani, kad es ieradīšos atkal pie jums.”(Filipiešiem 1:25-26).

Kāda ir tava izvēle šodien – līdzināties pasaulei vai arī ietekmēt un mainīt pasauli vietā, kurā tu atrodies?

Cienīgs mērķis vienmēr nes augļus Dievā.

Necienīgs mērķis –ir vērsts tikai uz sevi pašu.

Kam tu veltī savu dzīvi, savu laiku – lūk jautājums, uz kuru ir jāatbild katram cilvēkam.

Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • „Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.
  • Kas ir pielūgsme? II

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī. Cilvēki, kuri personīgi iepazinuši Dieva ceļus, itin visā un vienmēr redz Dievu, – visās dzīves situācijās un apstākļos. Cilvēki, kuri iepazinuši tikai Dieva darbus, priecājas vien tad, kad visapkārt viss ir labi, un kad Dieva darbi ir acīmredzami viņu dzīvēs.
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.
  • Uzvaras solis

    Uzvaras solis – kad tu paziņo par savu uzvaru pār kārdinājumiem un stājies pretī sātanam, visiem viņa plāniem un nodomiem tavā dzīvē un tavu tuvinieku dzīvēs.„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!”(Jēkaba 4:7-8).
  • Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

    Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).