Cienīgs mērķis dzīvei II

Dārgie draugi, es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai Dieva acīmredzama klātbūtne pavada jūs visas šīs dienas garumā.

Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.

Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?

Caur ticību mums ir pieeja Dieva žēlastībai un mēs gaidām Dieva slavu, – lai tā vēl lielākā mērā atklājas mūsos un caur mums.

Pāvils sacīja, ka viņš lielās ar cerību par Dieva slavu.

Cerība – tā ir gaidīšana. Gaidīšana nepaliks kaunā. Pāvils gaidīja Dieva slavu.

Pateicoties šai gaidīšanai, Pāvils bija gatavs ciest, maksāt jebkādu cenu vai pat mirt. „…ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību…”

Cilvēks, kurš tic Jēzum, nebaidās no ciešanām, jo gaida Dieva slavu.

Bībele konkrēti runā par to, ka mums ir jācieš līdz ar Viņu tālab, lai līdz ar Viņu mēs tiktu apskaidroti(Bībeles tulkojumā krievu valodā – līdz ar Viņu iegūtu slavu):„…… jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.”(Romiešiem 8:17-18).Ciešanas – tā ir atteikšanās no savas gribas. Jēzus, lūdzot Ģetzemanes dārzā, sacīja:„Ne Mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Ja cilvēkam nav cienīga mērķa, tad viņš būs virspusējs un tukšs ticīgais. Virspusēji ticīgie dzīvo balstoties uz sajūtām: ja viņi labi jūtas, tātad, Dievs ir, bet ja viņi jūtas slikti – Dieva nav. Cilvēks ar cienīgu mērķi nepadodas pat ciešanās. Mēs stāvam žēlastībā, un ne savā spēkā. Bet žēlastība nāk pār pareizu mērķi. Mūs virza mūsu mērķis, un šim mērķim ir jābūt saistītam ar Kristu. Viss, ko Pāvils darīja, tika pakļauts viņa mērķim. Kas šodien virza tavu dzīvi? Nosaki, vai tavs mērķis ir cienīgs vai nē?Daudziem ir darbi, bet svarīgi ir viens, – vai šiem darbiem ir augļi.Cienīgs mērķis noteikti novedīs līdz cienīgiem darbiem, un tādi darbi noteikti nesīs augļus.

Mēs varam mācīties to no Pāvila. Pāvils baudīja dzīvi, un viņš nebaidījās no nāves.

Viņš nebaidījās nomirt, jo bija pārliecināts, ka uz zemes ir dzīvojis cienīgam mērķim.

Līdzko Jēzus atrada Pāvilu, viņš sāka tiekties tikai uz vienu mērķi: iepazīt Kristu, iepazīt Viņa augšāmcelšanās spēku, ciest līdz ar Viņu, lai pēc tam pagodinātos līdz ar Viņu.

Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.(Filipiešiem 1:21). Pāvils nedzīvoja sev, bet citiem, lai tikai Kristus tiktu pagodināts, un ne vienkārši tāpēc, lai darītu labus darbus.Viņa dzīve miesā nesa tīkamus augļus cilvēkiem un pagodināja Dievu. Viņš veltīja savu dzīvi tam, lai meklētu Kristu un Viņa svaidījumu. Pāvils strādāja, lai palīdzētu citiem iemantot prieku Dievā un tie rastu panākumus ticībā, lai Kristum parādoties viņu balvas pieaugtu. „Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku, lai jūsu līksmība Kristū Jēzū pieaugtu caur mani, kad es ieradīšos atkal pie jums.”(Filipiešiem 1:25-26).

Kāda ir tava izvēle šodien – līdzināties pasaulei vai arī ietekmēt un mainīt pasauli vietā, kurā tu atrodies?

Cienīgs mērķis vienmēr nes augļus Dievā.

Necienīgs mērķis –ir vērsts tikai uz sevi pašu.

Kam tu veltī savu dzīvi, savu laiku – lūk jautājums, uz kuru ir jāatbild katram cilvēkam.

Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • To, ko cilvēks sēj, tieši tas viņam būs arī jāpļauj

    Visa jūsu dzīve sastāv no sēšanas. Mūsu vārdi – tā ir sēkla, mūsu darbības – arī ir sēkla. Pat visa jūsu pasivitāte, vai bezdarbība – arī ir sēkla.Un tā, katru dienu jūs savā dzīvē sējat, vai nu miesā, vai nu garā. Viens veids, kā jūs varat sēt garā, – ir izmantot katru iespēju, kuru jums dod Dievs, lai darītu kaut ko labu visiem cilvēkiem, īpaši saviem ticības biedriem.
  • Mums ir jāatbrīvojas no neproduktīvas laika pavadīšanas

    atru reizi, kad te šķiet, ka tev vairs nav spēka, uzliec rokas uz savas sirds un ja tā vēl pukst-tas nozīmē, ka Dievs vēl strādā tavā dzīvē. Viņam ir varens plāns tavai dzīvei. Tevi gaida vēl daudz svētību.Dievs ir labs pret mums! Laiks tik ātri skrien! Vēl ir tik daudz nepadarītu lietu! Tāpēc mums ir jānovērtē laiks un jādara tikai tas, kas ir pats svarīgākais. Mums ir jāatbrīvojas no jebkādas nevajadzīgas skriešanas un neproduktīvas laika pavadīšanas.Dievs saka mums kā Draudzei, kā ticīgajiem, ka laiks ir īss, un visu ko mēs varam darīt, mums ir jādara jau tagad, neatliekot to uz rītu, negaidot to momentu, kad mēs būsim gatavi tam, vai arī kad katrs no mums garīgi pieaugs.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.
  • Dievam ir svarīgi, kāds ir mūsu lūpu vai mutes auglis

    Daudzi ticīgie visā pasaulē arī ir izbaudījuši līdzīgu lūgšanu spēku un ietekmi, redzot to, kā daudzi cilvēki atnāk pie Jēzus. Tieši caur pastiprinātām un neatlaidīgām lūgšanām daudzu to cilvēku dzīvēs, par kuriem regulāri tika aizlūgts, tika sagrauti tumsības spēki. Pārliecināties par to un piedzīvot to varat arī jūs paši.