Cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā

Sveicinu katru no jums! Paldies jums par to, ka atradāt laiku, lai izlasītu Dieva vārdu šai dienai. Dieva vārds ir dzīvs un tas darbojas! Mana vēlēšanās ir, lai jūs iemīlētu Dieva vārdu un kļūtu par tā darītājiem. Šodien mēs turpināsim runāt par to, cik svarīgi ir nest augļus Dieva Valstībā. Vakar mēs runājām par to, ka Dievs aicina katru no mums aizdomāties par to, kādus mēs nesam augļus. Par to vajag aizdomāties tagad, kamēr vēl nav par vēlu, jo tuvojas diena, kuru Dievs sauc par dusmības un taisnās tiesas dienu. Vēlreiz izlasīsim līdzību, kura aprakstīta Lūkas Evaņģēlijā. 
„ Un Viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja uz viņa augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja dārzniekam: redzi, jau trīs gadus es nāku un meklēju augļus uz šī vīģes koka, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! Bet tas viņam atbildēja un sacīja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aprakšu un apmēslošu! Varbūt tas turpmāk nesīs augļus. Bet, ja ne, tad tu vari nocirst.” (Lūkas 13:6-9).
 Mēs redzam, ka vīna dārza kopējs runā par to, ka viņam pietiks pacietības tikai uz vienu gadu. Viens gads – tas ir laiks, kuru Dievs mums dod. Dievs vienmēr dos mums laiku. Bet, tas nav laiks tikai pārdomām, bet laiks grēku nožēlai un tam, lai mainītu tās lietas savā dzīvē, kuras traucē mums būt auglīgiem. Tas ir laiks tam, lai jūs mainītu savus ceļus un tiktu skaidrībā ar savu dzīvi. Cik skumji, ka daudzi no mums izmanto šo mums doto laiku nepareizi. Jēzus līdzība par vīģes koku pamatojas uz Jesajas grāmatas 5 nodaļu, tālab vērsīsimies pie šīs Rakstu vietas. 
„ Es dziedāšu par savu dvēseles draugu, sava sirdsdrauga dziesmu par viņa vīnadārzu! Manam sirsnīgajam draugam bija vīnadārzs auglīgā pakalnā. Viņš to apraka, iztīrīja no akmeņiem un apstādīja ar labiem vīnakoka stādiem; tā vidū viņš uzcēla torni, izcirta vietu vīna spaidam un sagaidīja, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa skābas vīnogas. Tad nu jūs, Jeruzālemes iedzīvotāji, un jūs, Jūdas vīri, spriediet tiesu starp Mani un Manu vīnadārzu! Kas tad Man vēl bija ko darīt Savā vīnadārzā, ko Es nebūtu darījis? Kāpēc gan Es gaidīju, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa negaršīgas vīnogas? Es jums teikšu, ko Es darīšu ar Savu vīnadārzu: Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda. Es to aizlaidīšu postā, to vairs neapgraizīs un neapraks, tā, ka tur augs ērkšķi un dadži, Es pavēlēšu mākoņiem, lai tam lietu vairs nedod.” (Jesajas 5:1-6).
 Un mēs atkal redzam, ka arī te tiek runāts par vīna dārzu un vīģes koku. Dievs dod mums skaidri saprast, par kādu vīģes koku tiek runāts. Tiek runāts par Viņa izredzēto tautu. Kurš no jums sevi uzskata par Dieva izredzētu cilvēku? Ja jūs sevi par tādu uzskatāt, tad tiek runāts arī par jums. Par visiem tiem, kuri pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu, Dievs saka: 
„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1.Pētera 2:9).
 Citiem vārdiem sakot, Dievs jums saka: 
„No Savas puses Es esmu izdarījis visu, kas bija jāizdara. Un visu to Es darīju viena vienīga iemesla dēļ, – jo Es gribu, lai jūsu dzīvē būtu augļi. Es tevi izglābu, Es devu tev Savu vārdu, Es devu tev Savu Garu, Es devu tev visu nepieciešamo, – un tas viss tālab, lai tava dzīve būtu auglīga”.
 Dievs saka, ka Viņš, gaidot, ka tu nesīsi labus augļus, ir uzcēla torni, lai tevi nodrošinātu un pasargātu. Dziesma, kas aprakstīta Jesajas grāmatā, beidzās traģiski, kad Jēzus sacīja: 
„Kāpēc gan Es gaidīju, ka tas nesīs labus augļus, bet tas atnesa negaršīgas vīnogas?” (Jesajas 5:4).
 Tieši tāpēc Dievs pasludināja Savu spriedumu: 
„Es jums teikšu, ko Es darīšu ar Savu vīnadārzu: Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda. Es to aizlaidīšu postā, to vairs neapgraizīs un neapraks, tā, ka tur augs ērkšķi un dadži, Es pavēlēšu mākoņiem, lai tam lietu vairs nedod.” (Jesajas 5:5-6).
 Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot: 
„Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, … „( Jāņa 15:2).
 Kā tas notiek? Pietiek ar to, ka Dievs paiet sāņus, jo tādā gadījumā jebkurš zars nokalst. 
„Es nojaukšu tā sētu, lai to nogana; Es noārdīšu tā mūri, lai to samin un izmīda… „ (Jesajas 5:5).
 Redzat, visu, ko Dievs dara mūsu dzīvē, Viņš dara viena mērķa dēļ, – lai mēs nestu labus augļus, kuri atspoguļo Viņa dabu, gudrību un spēku. Nesot labus augļus Dieva Valstībā, mēs ar to pagodinām Dievu! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.
  • Kā mēs varam kalpot Dievam?

    Mēs kalpojam Dievam, kalpojot Viņa vārdā citiem cilvēkiem. Kalpot Dievam, faktiski nozīmē kalpot citiem cilvēkiem Tā Kunga Vārdā, kā Dieva pārstāvjiem uz zemes. Tas nozīmē darīt labu citiem, piepildot viņu garīgās, emocionālās, intelektuālās, fiziskās vai materiālās vajadzības, tādā veidā visupirms apliecinot mīlestību Dievam. Atcerieties par to, ka jūsu mīlestība pret Dievu atspoguļojas jūsu attieksmē pret tuvāko, tieši tāpat kā jūsu vienaldzība pret Dievu. Tas viss ietekmē jūsu attieksmi pret tuvāko.
  • Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri dedzīgi to meklē

    Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri izmisīgi to meklē. Tieši šī iemesla dēļ Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi tuvotos Viņam un pavadītu laiku ar Viņu. Dievs vēlas būt sadraudzībā ar mums. Dievs vēlas dalīties ar mums svarīgā informācijā par mūsu aicinājumu Viņā. Dievs vēlas lai mēs tuvotos Viņam ne tikai tālab, lai pastāstītu par to, kas Viņam būtu jāizdara mūsu labā, bet sadraudzībai ar Viņu. Un ir svarīgi atcerēties, ka sadraudzība ar Dievu – tas nav monologs, bet dialogs.
  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā! II

    „Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).Šajā Rakstu vietā Dievs runā par to, ka, ja mēs nemainīsim savu attieksmi pret Viņa aicinājumu, tad arī Viņš neklausīsies mūsos tad, kad mēs skriesim pie Viņa ar savām vajadzībām.
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II

    Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība.