Staigā gaismā un nedod vietu sātanam!

Esmu tik priecīgs, ka šodien atkal varu dalīties ar jums vārdā par Jēzus Kristus kundzību!Man šī ir loti svarīga tēma. Mūsu izpratnes pakāpe par Jēzus Kristus kundzību noteiks uzvaras līmeni mūsu dzīvē. Bez Jēzus Kristus kundzības nevar būt uzvara. Tikai tur, kur Jēzus – ir Kungs, ir uzvara. Tikai tas cilvēks, kurš atļauj Jēzum Kristum būt viņa Kungam, var, patiesībā, staigāt Viņa uzvarā.Šodien ar dažiem interesantiem piemēriem vēlos parādīt to, kā, iepazīstot Jēzus Kristus kundzību, mēs varam būt pasargāti no visiem sātana nodomiem.Vērsīsimies pie Bībeles.
„Un Tas Kungs man ļāva redzēt augsto priesteri Jozuu stāvam Tā Kunga eņģeļa priekšā, un sātans stāvēja viņam līdzās pa labi, lai viņu apsūdzētu. Un Tā Kunga eņģelis teica sātanam: Tas Kungs lai norāj tevi, sātan! Jā, tiešām, lai liek tev klusēt Tas Kungs, kas izredzējis Jeruzālemi! Vai šis vīrs nav no uguns izrauta apdegusi pagale? Bet Jozuam bija mugurā netīras drēbes, kad viņš stāvēja eņģeļa priekšā. Un eņģelis sacīja tiem, kas stāvēja viņa priekšā: novelciet viņam netīrās drēbes! – bet Jozuam tas sacīja: redzi, es atņemu tev tavus grēkus un ietērpju tevi svētku drānās! Un viņš pavēlēja: uzlieciet viņam galvā tīru cepuri! Un tie uzlika viņam galvā tīru cepuri un uzvilka viņam svētku drēbes, un Tā Kunga eņģelis bija tur klāt. Un Tā Kunga eņģelis deva šādu svinīgu paskaidrojumu un teica Jozuam: tā saka Tas Kungs Cebaots: ja tu staigāsi Manus ceļus un Man kalposi ar šķīstu sirdi, tad tu pārvaldīsi Manu namu un uzraudzīsi Manus pagalmus, un Es tev atļaušu brīvi nākt pie Manis kopā ar tiem, kas še stāv Manā priekšā.”(Caharijas 3:1-7).
Šis notikums vēstī par pravieša Caharijas kalpošanas laiku, kad viņš kalpoja tiem atlikušajiem ebrejiem, kuri bija atgriezušies no Bābeles gūsta Jeruzālemē. Šajā laikā Israēla tauta atradās nožēlojamā stāvoklī, un sātans darīja visu, ko vien viņš gribēja.Sātans visādā veidā darbojās pret Israēla tautu un mēģināja viņus iznīcināt. Dievs deva redzējumu pravietim Caharijam. Šai redzējumā Caharija ieraudzīja to, cik grēcīga bija Dieva tauta. Viņš ieraudzīja, ka priesterim bija „netīras drēbes”.Priestera netīrās drēbes – tas ir prototips Dieva tautas grēcīgumam. Jozua – ebreju priesteris stāvēja Tā Kunga priekšā un bija tērpies šajās netīrās drēbēs Dieva tautas, kuru viņš arī pārstāvēja Dieva priekšā, nepaklausības dēļ.Arī sātans piedalījās šajā tikšanās reizē. Un, kā mēs redzam augšminētajā rakstu vietā, sātans stāvēja pie labās rokas, lai pretdarbotos Jozua – ebreju priesterim. Sātans ieradās tur kā derības bērnu apmelotājs. Tieši tālab ir teikts, ka sātans ir mūsu brāļu apmelotājs. Ikreiz, kad mēs grēkojam un atrodamies nepareizā stāvoklī Dieva priekšā, – ar to mēs dodam iespēju sātanam nākt un apmelot mūs, ar to mēs paši dodam viņam tiesības to darīt. Sātans atnāca pie Tā Kunga un pieprasīja, lai Viņš sodītu Dieva tautu par tās grēkiem.Līdz pat šim brīdim sātans rīkojas ar cilvēkiem līdzīgā veidā.Nedosim sātanam iemeslu apmelot mūs, mūsu nepaklausības Dievam vai nenožēloto grēku dēļ.Pateicoties Jēzus Kristus Asinīm un staigāšanai gaismā, mēs varam būt brīvi no jebkuras nepatiesības.
„Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.”(1.Jāņa 1:7).
Dieva vārds tev šodien ir šāds : staigā gaismā un nedod vietu sātanam!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

    Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.
  • Jēzus līdzība par labo Samarieti

    „ Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.”
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Kas ir labvēlība?

    Labvēlība -tā ir citas personas slepena vēlme ņemt dalību tavā dzīvē un palīdzēt tev realizēties, īstenoties. Labvēlība – tā ir citu žēlastība un augstsirdība attiecībā pret tevi. Labvēlība – tas ir labsirdības un žēlastības akts, kuru citi izrāda attiecībā pret tevi. Bez tam labvēlība nozīmē īpašu privilēģiju vai palīdzības, atbalsta sniegšanu.
  • Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura

    Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem un nenes apmierinājumu arī pašam cilvēkam.Dievs vēlas, lai mūsu galvenie centieni un mērķis ir – pielīdzināties Jēzum. Ja Dieva vēlēšanās kļūs arī par mūsu vēlēšanos, tas mudinās mūs atklāt sevī tās dāvanas, kuras Dievs mums ir devis. Tas mudinās mūs arī kalpot cilvēkiem ar to dāvanu, kuru Tas Kungs mums piešķīris.
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).