Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Jau vairākas dienas mēs ar jums runājām par to, cik svarīgi ir ziedot savu dzīvi Dievam un Viņa Valstības darbiem. Šodien es gribētu parunāt par tēmu, kura tiešā veidā ir saistīta ar ziedošanos. Šodienas sarunas tēmu es nosauktu tā: „ Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam.” Dievs ir labs vienmēr, un Viņš ir nemainīgs tajā. Dievam vienmēr ir spēks. Dievs maina manu vājumu pret Savu spēku. Dievam vienmēr ir svētības katram no mums. Nemainīgais Dievs var mainīt tevi. Tu vienmēr, jebkurā situācijā, vari nākt pie Dieva, un Viņš mainīs tevi un tavus apstākļus. Katram no mums ir nepieciešams nodrošinājums, jo katram cilvēkam ir vajadzības, kas saistītas ar finansēm, veselību, gudrības un kārtības(sakārtotības) trūkumu utt. Viens no galvenajiem katra tēva pienākumiem ir būt par vajadzību nodrošinātāju. Dievs ir mūsu Tēvs, un tas nozīmē, ka arī mūsu vajadzību Nodrošinātājs. Bet, atšķirībā no cilvēkiem, Dievs ir uzticams mūsu vajadzību Nodrošinātājs. Dievs var un grib nodrošināt mūs ar visu nepieciešamo. No Viņa nāk tikai tīkami un labi darbi.
„Žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un pilns lēnības. Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus. Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt. Viņi izteiks Tavas valstības godību un runās par Tavu varu, lai cilvēku bērniem top zināmi Tavi varenie darbi un Tavas valstības brīnišķais spožums un godība. Tava valstība ir uz mūžīgiem laikiem, un Tava valdīšana paliek uz radu radiem. Uzticamības pilns ir Tas Kungs Savos vārdos un svēts visā Savā rīcībā. Tas Kungs ir atbalsts visiem, kas krīt, un padara atkal taisnus visu nomākto stāvus. Visas acis gaida uz Tevi, un Tu viņiem dod viņu barību savā laikā; Tu atver Savu roku un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu. Tas Kungs ir taisns visos Savos ceļos un svēts visos Savos darbos.”(Psalms 145:8-17).
Šis Psalms runā uz mums par to, ka Dievs ir tā cienīgs, lai mēs visā pilnībā ziedotu sevi Viņam. Dāvids slavē Dievu par Viņa labvēlību un nodrošinājumu, bet, tai pat laikā, Dāvids aicina mūs uz to, lai mēs ziedojam sevi Tā Kunga ceļiem.   Kad mēs esam ziedojušies Dievam, mēs atklāsim, ka Viņš nodrošina un dod mums visu, kas nepieciešams mūsu dzīves sapņa realizācijai. Dievs vajadzīgajā brīdī pieved mums vajadzīgos cilvēkus, caur kuriem atnāk atbilde uz jautājumu, kurš mūs uztrauc. Dievs dod vajadzīgos resursus tieši tad, kad mums patiesi tie ir nepieciešami. Dievs ir žēlīgs, labs un ilgpacietīgs, un Viņa žēlastība ir pār visiem cilvēkiem! Dievs neuzlūko cilvēka vaigu. Dievs balsta tos, kuri ir pakrituši. Dievs piepilda ar žēlastību mūsu dzīves – ne pēc mūsu darbiem, bet pēc Savas žēlastības. Bet, kā sasniegt to, lai mēs pastāvīgi baudītu Viņa nodrošinājumu? Lai tas notiktu, mums visā pilnībā ir jāziedojas Dievam.
„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā. Viņš izpilda, ko vēlas tie, kas Viņu bīstas, dzird viņu brēkšanu un palīdz viņiem. Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīl, bet Viņš iznīcinās visus bezdievīgos.”(Psalms 145:18-20).
Dievs it kā ieiet partnerattiecībās ar mums. Tad, kad mēs izpildām savu daļu, Dievs apsola izpildīt Savu daļu. Viņa daļa – būt par mūsu vajadzību uzticamo Nodrošinātāju, bet mūsu daļa ir – pilnībā ziedoties Viņam. Ja mēs savā dzīvē pastāvīgi gribam piedzīvot Dieva nodrošinājumu, tad mums jādara dažas lietas, kas būs kā apliecinājums tam, ka esam ziedojušies Dievam. Saskaņā ar augšminēto fragmentu, ziedošanās Dievam, kā minimums, pieprasa no mums trīs lietas, un konkrēti, mums ir nepieciešams:
  • piesaukt Dievu,
  • staigāt Dievbijībā,
  • mīlēt Dievu.
Man pastāvīgi ir jāpiesauc Dievs, un bez tam, jāpiesauc Viņš patiesībā. Dievs piepilda to cilvēku vajadzības, kuri bīstas Viņu un Viņš dzird viņu saucienu(brēkšanu). Dievs grib redzēt mūsu ziedošanos, kura izpaužas caur šim trim lietām. Pār ziedošanos noteikti atnāks Dieva nodrošinājums. Ziedošanās – tas it tas, uz ko man ir jātiecas; tas ir tas, kam mani ir jāvirza uz priekšu manā dzīvē. Sīkāk par šīm trim lietām parunāsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

    Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim, ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību.„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.”” (1.Mozus 3:12-13)
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.
  • Mēs varam vairot savus talantus pielietojot tos praksē

    Mums noteikti ir jāatrod pielietojums saviem talantiem. Draudzē, Dieva Valstībā tev ir pielietojums. Neviens nebūs vainīgs tavā neauglībā, kā vienīgi tu pats. Iemācies pielietot savus talantus un dari to labi. Visu ko tu dari, dari to labi, lai tevi var saukt par godīgo un uzticīgo kalpu. Vārdā “uzticīgs” ir ietverta dziļa nozīme. Uz uzticīgu cilvēku var paļauties, viņš ir uzticīgs un nekad nepievils.
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.