Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai?

Lai vairojas jums miers un žēlastība no Tā Kunga šodien!Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva labvēlības spēku.Mēs runājām par to, kas ir labvēlība, un par to, ko tā mums dod. Vēl mēs ieraudzījām, ka labvēlība ir katra ticīgā mantojums Kristū. Šodien runāsim par pamatu labvēlībai. Katrs celtnieks zina, cik svarīgi ir nama pamati vai fundaments. Visa nama slodze gulstas uz pamatiem, un ja pamatos būs pieļauta kļūda, tam var būt nopietnas negatīvas sekas. Neskatoties uz to, ka labvēlība ir visu Dieva bērnu mantojums, tomēr, labvēlībai ir pamats vai fundaments, par kuru ir jārūpējas, citādi var iestāties nopietna krīze un atnākt vilšanās.Kas tad ir pamats vai fundaments labvēlībai?
„Jo Tu, Kungs, svētī TAISNO un pušķo viņu (TAISNO) ar žēlastību kā ar bruņām.”(Psalms 5:13).
Tātad, var teikt, ka tieši taisnība kvalificē cilvēku svētībām un Dieva labvēlībai. Tātad, pamats labvēlībai ir taisnība.  Uzreiz rodas jautājums, vai tad mēs Kristū jau neesam taisni? Jā, Kristū katrs ticīgais ir taisnais. Un tomēr, lasot Bībeli, nevar nepamanīt zināmu atšķirību starp mūsu jauno juridisko statusu Kristū un mūsu praktisko pozīciju. Piemēram, vairumā savu Vēstuļu apustulis Pāvels daudz laika veltī tam, lai atklātu mums mūsu jauno juridisko pozīciju Dieva priekšā. Tomēr, pēc tam, viņš vienmēr aicina mūs dzīvot saskaņā ar šo pozīciju. Ja mēs, būdami taisni ticībā uz Kristu, nedzīvojam saskaņā ar savu jauno statusu, mēs netiekam kvalificēti labvēlībai. Pieļausim, ka cilvēks pastrādājis smagu noziegumu, bet ticis attaisnots, jo kāds uzņēmis viņa vainu uz sevis. Vai var izrādīt labvēlību tādam cilvēkam, kurš joprojām turpina pastrādāt noziegumus? Es domāju, ka nē. Tas ir tieši tas, kas notiek ar ticīgo, kurš sauc sevi par taisno, bet turpina grēkot savā dzīvē. Uz tādiem cilvēkiem
„Rimtais vīrs gūst mierinājumu no Tā Kunga, bet sirdī ļaunu vīru Viņš pazudina.”(Salamana pamācības 12:2). „Ģeķi mīl jokot ar grēku upuri, bet starp sapratīgajiem mitīs taisnība.” (Salamana pamācība 14:9).
Tos, kuri smejas par grēku, Bībele sauc par ģeķiem, nejēgām, nevis taisnajiem. Tikai taisnie tiek kvalificēti labvēlībai no Dieva. Turpināsim šo tēmu rīt. Svētības jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? III

    Dievam Viņa Valstībā ir kārtība, ir principi, pēc kuriem darbojas Dieva Valstība: pazemīgi cilvēki atklāj priekš sevis to labvēlību, kāda ir staigāšanai Dievbijībā, piedzīvo bagātību, slavu un pilnvērtīgu dzīvi no Dieva, jo par to ir teikts Dieva Vārdā. Lepnie un augstprātīgie cilvēki agrāk vai vēlāk tiks pazemoti, viņu dzīve būs piepildīta ar kritieniem un bojāeju.Ja mēs vēlamies izpelnīties paaugstināšanu no Dieva, tad mums jāstaigā pazemībā un paklausībā Dieva priekšā.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura

    Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem un nenes apmierinājumu arī pašam cilvēkam.Dievs vēlas, lai mūsu galvenie centieni un mērķis ir – pielīdzināties Jēzum. Ja Dieva vēlēšanās kļūs arī par mūsu vēlēšanos, tas mudinās mūs atklāt sevī tās dāvanas, kuras Dievs mums ir devis. Tas mudinās mūs arī kalpot cilvēkiem ar to dāvanu, kuru Tas Kungs mums piešķīris.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi III

    Mīlestība nogalina iekāri, tāpēc tur, kur ir mīlestība, tur rētas dziedinās un viss uzplaukst. Mīlestība – tā ir Dieva daba, un, kad mēs kļūstam par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā pagrimuma.„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2Pētera.1: 3-4)