Gavēnis kā instruments Dieva žēlastības atbrīvošanai

            [dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par gavēņa un lūgšanas svarīgumu. Mācītājs sīki izskatīja situāciju, kas bija radusies Israēla tautas dzīvē un par kuru rakstīts Joēla grāmatā. Tas bija ļoti smags posta, sausuma, bada, vaimanu un ienaidnieka iebrukumu periods. Šis posts skāra visu Israēla tautu, visu nāciju. Un šai laikā Dievs vērsās pie Savas tautas sakot, ka ir izeja. Dievs teica, lai Israēla bērni izsludina gavēni, sasauc svēto sapulci un visi kopā piesauc To Kungu.   Dievs gribēja palīdzēt Saviem bērniem, gribēja sniegt tiem roku palīdzībai. Bet Viņš to nevarēja darīt bez viņu salauztajām sirdīm un sirsnīgajām lūgšanām. Dievs grib dzirdēt Savu bērnu lūgšanu balsi. Tieši caur gavēni Dievs dod Saviem bērniem garīgo izrāvienu. Gavēnis atnes daudz svētību cilvēku dzīvēs, ja vien tas notiek pazemībā un paklausībā Dieva priekšā. Ikreiz, kad cilvēks zemojas Dieva priekšā, Viņš dod tam žēlastību. Zemoties Dieva priekšā – tas nozīmē piekrist Dievam itin visā, kā arī teikt tikai to, ko saka Dievs. Tā ir pazemības viena puse. Ir arī otra pazemības puse, – tā ir mūsu salūšana Dieva priekšā caur gavēni un lūgšanām. Caur gavēni Dievs dod mums uzvaru, sapratni par Viņa ceļiem un par to, ko nesaprotam. Gavēņa laikā Dievs atklāj mums Savas idejas, plānus, stratēģiju tam, kas mums jāizdara.   Balstoties uz Joēla 2:18-27 un 3:1, mācītājs Rufus parādīja, ko mēs varam gaidīt no Dieva gavēņa laikā, kad sanākam kopā un zemojamies Viņa priekšā. Dievs apsola, ka Viņš apciemos Savu tautu un izlies Savu žēlastību, ja vien mēs degsim par Dievu un Viņa gribu, ja meklēsim Viņa vaigu un klātbūtni, ja dēļ sadraudzības ar Viņu atliksim malā savu gribu un savas vēlmes.