Gavēnis kā instruments Dieva žēlastības atbrīvošanai

            [dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par gavēņa un lūgšanas svarīgumu. Mācītājs sīki izskatīja situāciju, kas bija radusies Israēla tautas dzīvē un par kuru rakstīts Joēla grāmatā. Tas bija ļoti smags posta, sausuma, bada, vaimanu un ienaidnieka iebrukumu periods. Šis posts skāra visu Israēla tautu, visu nāciju. Un šai laikā Dievs vērsās pie Savas tautas sakot, ka ir izeja. Dievs teica, lai Israēla bērni izsludina gavēni, sasauc svēto sapulci un visi kopā piesauc To Kungu. 
“Izsludiniet svēto gavēni, sasauciet visu draudzi! Izsludiniet grēku nožēlas dienu! Sapulciniet tautas vecākos un visus zemes iedzīvotājus Tā Kunga, jūsu Dieva, namā un piesauciet To Kungu jo skaļā balsī.” (Joēla 1:14)
Dievs gribēja palīdzēt Saviem bērniem, gribēja sniegt tiem roku palīdzībai. Bet Viņš to nevarēja darīt bez viņu salauztajām sirdīm un sirsnīgajām lūgšanām. Dievs grib dzirdēt Savu bērnu lūgšanu balsi. Tieši caur gavēni Dievs dod Saviem bērniem garīgo izrāvienu. Gavēnis atnes daudz svētību cilvēku dzīvēs, ja vien tas notiek pazemībā un paklausībā Dieva priekšā. Ikreiz, kad cilvēks zemojas Dieva priekšā, Viņš dod tam žēlastību. Zemoties Dieva priekšā – tas nozīmē piekrist Dievam itin visā, kā arī teikt tikai to, ko saka Dievs. Tā ir pazemības viena puse. Ir arī otra pazemības puse, – tā ir mūsu salūšana Dieva priekšā caur gavēni un lūgšanām. Caur gavēni Dievs dod mums uzvaru, sapratni par Viņa ceļiem un par to, ko nesaprotam. Gavēņa laikā Dievs atklāj mums Savas idejas, plānus, stratēģiju tam, kas mums jāizdara. Balstoties uz Joēla 2:18-27 un 3:1, mācītājs Rufus parādīja, ko mēs varam gaidīt no Dieva gavēņa laikā, kad sanākam kopā un zemojamies Viņa priekšā. Dievs apsola, ka Viņš apciemos Savu tautu un izlies Savu žēlastību, ja vien mēs degsim par Dievu un Viņa gribu, ja meklēsim Viņa vaigu un klātbūtni, ja dēļ sadraudzības ar Viņu atliksim malā savu gribu un savas vēlmes.
 „Tad Tas Kungs stingrā apņēmībā iestājās par Savu zemi un pasargāja no iznīcības Savu tautu.” (Joēla 2:18)

Līdzīgi raksti

  • Dievkalpojuma pārskats

    Tie, kas vēlas palikt Dieva Valstībā, tiem NĀKAS iziet cauri daudz bēdām. Mums arī ir jābūt stipriem ticībā. Nav iespējams ieiet Dieva Valstībā bez ticības — tā ir tava dabiskā reakcija uz grūtībām vai pārbaudījumiem. Ticība ir pārliecība par to, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš ir apsolījis, neskatoties ne uz ko. Ar cilvēku, kas turas stipri savā ticībā, nav iespējams manipulēt ar ārējiem faktiem.
  • Mūsu aicinājums – iet!

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs Rufus uzmundrināja draudzi, – lai mēs turpinām lūgt Dievu un uzticēties Viņam itin visā. Dievs aicina Savus bērnus, lai tie bez mitēšanās lūdz Dievu (1.Tesaloniķiešiem 5:17). Bībelē ir teikts, ka cilvēkam bez mitēšanās ir jālūdz un viņš nedrīkst pagurt.
  • Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 5.daļa

    Mācītājs Rufus turpināja sludināt par pārvaldīšanas tēmu. Sīkāk tika runāts par pārvaldīšanu finansu un materiālo resursu sfērā, kādus Dievs devis cilvēkam. Pārvaldīšanas tēma ir ļoti plaša un skar visas sfēras, un ir mūsu dzīves pamats. Bieži vien cilvēki, kad runa iet tieši par finansēm, piedauzās savā kalpošanā Dievam. Daudziem ticīgajiem ir nepareizs priekšstats par finansu sfēru. Bieži vien cilvēki domā, ka, runājot par kalpošanu Dievam, jautājums par finansēm nebūt nav tik svarīgs.
  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 1.daļa.

    Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   
  • Dieva procesi, kas ved uz Viņa mērķi

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par mērķa svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Pati lielākā traģēdija cilvēka dzīvē ir nevis nāve, bet gan dzīve bez mērķa, – kad cilvēks nezina un nepiepilda savu aicinājumu. Vajag baidīties nevis no nāves, bet gan no bezmērķīgas un tukšas dzīves.
  • Dievbijība

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par dievbijības svarīgumu katra ticīgā dzīvē. Staigāšana dievbijībā atbrīvo cilvēku no jebkurām citām bailēm. Daudzi ticīgie uzskata, ka no Dieva nav jābaidās, jo Viņš ir labsirdīgs, mīlošs un piedodošs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *