Mūsu aicinājums – iet 5 daļa

[dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par Dieva vēlēšanos, – lai Viņa bērni izplatītu pa visu zemi vēsti par Jēzu un Dieva Valstību. Šodien tas ir Dieva aicinājums mums – Dieva bērniem. Dievs grib aizdegt mūsu sirdīs Savu mīlestības uguni un caur mums piepildīt ar šo uguni visu zemi. Dievs grib, lai Valstības evaņģēlijs tiktu aiznests uz katru zemes nostūri un to izdzirdētu ikviens cilvēks. Dievs negrib, ka Viņa bērni pierastu vienkārši klausīties Dieva patiesību un neko ar to nedarīt. Dievs grib, lai Dieva druvā celtos arvien vairāk un vairāk strādnieku. Mateja evaņģēlijā ir teikts:
 “Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: “Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā.” (Маteja 9:35-38)
Dieva aicinājums katram no mums, un caur mums, savukārt, arī visām tautām, ir šāds: „Izlīdzinieties ar Dievu!”. Tieši cilvēku izlīdzināšanā ar Dievu atrodas visu problēmu risinājums, visu zemes tautu un visas zemes dziedināšana. Jēzus atnāca uz šo zemi, atstājot debesis un Dieva godības vietu. Jēzus izdarīja to, lai piepildītu Savu misiju – nomirtu par mums, uzņemtos uz Sevi sodu par mūsu grēkiem un darītu mūs brīvus. Pravietis Jesaja ir teicis:
“Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt. Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums.” (Jesajas 59:1-2)
Viens no Jēzus uzdevumiem bija – novākt sienu, kas šķīra cilvēku no Dieva. Pie krusta Jēzus piepildīja šo uzdevumu, izlejot Savas asinis un atdodot Savu dzīvību. Un tagad, starp cilvēku un Dievu nav nekāda šķēršļa, nav nekādas šķirtnes. Pateicoties Jēzum un Viņa Asinīm, mūsu un Dieva starpā nav problēmas, kas saistīta ar grēku un netaisnību, jo tagad Dievs piedod mums mūsu grēkus un šķīsta mūsu sirdis. Pateicoties Savam upurim Golgātā, Jēzus ir darījis mūs vienotus ar Dievu, un tāpēc mēs bez bailēm un nešauboties ik dienu varam tuvoties Dievam, Viņa žēlastības tronim. Dieva roka nav tapusi īsāka, un Viņa auss nav aizkritusi tam, lai glābtu cilvēkus. Dievs aizvien vēl glābj. Dzīvojot uz zemes, Jēzus ar Savu piemēru parādīja cilvēkiem, kā jādzīvo miesā. Jēzus kļuva tāds kā mēs, atnākot cilvēka miesā. Jēzus piepildīja to, ko nespēja piepildīt Ādams savas grēkā krišanas dēļ. Dievs teica Ādamam, lai tas augļojas un vairojas, valda un izplata Dieva tēlu un Viņa vērtības pa visu zemi. Ēdenes dārzs bija kā mini draudze, kuru Dievs iekārtoja šai pasaulē, lai caur Ādamu zeme piepildītos ar Dieva klātbūtni. Ādams netika galā ar šo uzdevumu, tāpēc atnāca Jēzus un piepildīja to, ko Viņam uzticēja izdarīt Tēvs. Jēzus staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācot, sludinot evaņģēliju un dziedinot ļaudis. Viņš ieņēma aktīvu pozīciju, lai Dieva klātbūtne un Valstības evaņģēlijs piepildītu visu zemi. Tāds bija Jēzus uzdevumus, un šādu uzdevumu Dievs šodien ir devis tev un man. Mums – Dieva bērniem – arī jāapstaigā VISAS pilsētas un ciemi ar vēsti par Dieva Valstību. Jēzus Saviem mācekļiem teica:
 “…kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu.” (Jāņa 20:21)

Līdzīgi raksti

  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 3.daļa.

    Atcerieties, ka Valstības ietekmes paplašināšana vienmēr ir saistīta ar garīgu cīņu. Tāpēc, lai piedalītos šinī karā un uzvarētu, mums ir jābruņojas. Mums ir jāatkaro tertorijas un cilvēki priekš Dieva. Un tas mums ir jādara apzināti, ar skaidru izpratni par to, ko mēs darām, un  ka mēs atrodamies karā. Ir svarīgi saprast, ka šis karš jau ir beidzies. Jēzus jau ir uzvarējis ienaidnieku, ar kuru mums ir darīšana. Rodas jautājums, kāpēc tad mums ir jācīnās ar uzvarētu ienaidnieku? Mūsu ienaidnieks ir viltīgs, viņš izmanto cilvēku nevērību, lai ar meliem sasniegtu savu mērķi.
  • Garīgās izaugsmes principi. 2-rā daļa. (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Dievs vēlas, lai mēs pieaugam mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā un žēlastībā. Žēlastība – tā ir nepelnīta dāvana no Dieva. Katram no mums ir dotas garīgās dāvanas lai nestu svētību, un tajās mums ir jāpieaug.
  • Uzticības un vairošanas principi – 3. daļa

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par uzticības būtību un svarīgumu cilvēka dzīvē. Dievs augstu vērtē uzticību, un Viņš gaida, ka Viņa bērni parādīs uzticību visās savas dzīves sfērās – savās mājās, darbā, Dieva Namā, kalpošanā Dievam un savam tuvākajam un sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam. Dievs zina, ka uzticības trūkums atnes virs zemes un daudzu cilvēku dzīvē sāpes un ciešanas.
  • Dārgā dāvana no Dieva

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus sludināja par tēmu „Dārgā dāvana no Dieva”. Katram cilvēkam patīk saņemt dāvanas. Daudziem no mums pašiem patīk dāvināt dāvanas citiem. Mēs to darām dzimšanas dienā, vārda dienā, kāzu dienā, Ziemassvētkos, Jaunajā gadā un citos īpašos svētkos. Dāvanas var atšķirties pēc to izmēra, nozīmes, cenas un to pielietošanas.