Dieva klātbūtne IV

Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu par to, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažādiem dzīves apstākļiem un ar Dieva klātbūtni.Mēs turpinām sarunu par Dieva klātbūtni mūsu dzīvē.Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
„Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.”(2.Mozus 33:7).
Dievs vēlas tikties ar tevi. Viņš vēlas tuvoties mums, un tai pat laikā no mūsu puses Viņš vēlas redzēt slāpes un vēlēšanos tikties ar Viņu. Mozus uzcēla telti, lai dotu iespēju visiem slāpstošajiem nākt uz tikšanos ar Dievu. Ja tu esi nopietns tajā, lai meklētu Dieva klātbūtni savā dzīvē, tev ir jābūt vietai, kurā tikties ar Dievu.Vai esat pamanījuši, kur atradās Mozus lūgšanu telts? Ārpus nometnes. Tālu no nometnes.Lai tuvotos Dievam, ir nepieciešams paiet tālāk kā parasti. Ir jāatstāj ierastais, parastais, virspusējais līmenis un jāvirzās uz dziļākām un nopietnākām attiecībām ar Dievu.Slāpes pēc Dieva liks tev iet tālāk, nekā iet citi. Bez kopējās un kolektīvās Dieva klātbūtnes piedzīvošanas, tu meklēsi personisko Dieva klātbūtnes piedzīvošanu.Citi var būt apmierināti ar to, kas notiek apmetnē, bet tu gribi ko vairāk, un šīs slāpes liek tev meklēt Dievu arvien vairāk un vairāk.Lūk, no kā ir atkarīga Viņa klātbūtne mūsu dzīvē.Lai arī telts tika uzcelta visiem, kas meklēja To Kungu, ļaudis vienkārši vēroja un noraudzījās uz to, kā Mozus iegāja teltī. Viņi vēroja to, kā Mozus izpauda savas slāpes pēc Dieva. Viņi vēroja to, kā viņš tuvojās Tam Kungam, un kā Dievs runāja ar Mozu.
„Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī.”(2.Mozus 33:8).
Varbūt tev pietiek būt par novērotāju? Varbūt ir pienācis laiks, lai ielēktu šai slavas un Dieva klātbūtnes upē?Bībelē ir teikts:
„Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt To Kungu, tiekams Viņš nāktu un liktu nolīt pār jums Savai taisnībai.”(Hozejas 10:12).
Bez sējas nav arī pļaujas. Slavas pļauja un Dieva žēlastība atnāks ne jau tad, kad mēs vienkārši vērojam, bet tad, kad mēs sējam sevi taisnībā, kad mēs šķīstam savas rokas, skaidrojam savas sirdis un meklējam To Kungu.Kad mēs tuvojamies un meklējam Viņu, Dievs atnāks un izlies pār mums Savu lietu. Viņš iegremdēs mūs Savā klātbūtnē.Vērotājiem nav ne balvas, ne godalgas. Apbalvoti tiek tikai dalībnieki. Tu vari nopirkt biļeti un aizbraukt uz Olimpiskajām spēlēm, vari noīrēt numuru viesnīcā, samaksāt par savu uzturu un veselu nedēļu vērot šīs spēles. Bet, ja tu nepiedalies šajās spēlēs, tevi neviens neapbalvos. Daudziem patīk šī novērotāja pozīcija. Daudzi slavē tos, kuru dzīvē Dievs parādījis Savu spēku un Savu klātbūtni. It kā tas pats nevarētu notikt arī viņu dzīvēs, it kā līdzīga parādība būtu pieejama tikai īpašiem priviliģētiem traukiem. Kādi meli! Kāda krāpšana! Dieva klātbūtne pieder katram no Viņa bērniem, lai kur viņš arī strādātu, lai arī ar ko viņš nodarbotos. Tomēr par Dieva klātbūtni ir jāmaksā cena. Mums ir jātuvojas Dievam, lai Viņš varētu tuvoties mums un atklāt Sevi mūsu dzīvē varenā veidā.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā!

    „Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18).Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.
  • Līdz ko Svētais Gars tevi atmasko, izsūdzi un nožēlo savus grēkus

    «Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.
  • Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

    „Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)