Dieva klātbūtne IV

Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu par to, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažādiem dzīves apstākļiem un ar Dieva klātbūtni.Mēs turpinām sarunu par Dieva klātbūtni mūsu dzīvē.Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
„Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.”(2.Mozus 33:7).
Dievs vēlas tikties ar tevi. Viņš vēlas tuvoties mums, un tai pat laikā no mūsu puses Viņš vēlas redzēt slāpes un vēlēšanos tikties ar Viņu. Mozus uzcēla telti, lai dotu iespēju visiem slāpstošajiem nākt uz tikšanos ar Dievu. Ja tu esi nopietns tajā, lai meklētu Dieva klātbūtni savā dzīvē, tev ir jābūt vietai, kurā tikties ar Dievu.Vai esat pamanījuši, kur atradās Mozus lūgšanu telts? Ārpus nometnes. Tālu no nometnes.Lai tuvotos Dievam, ir nepieciešams paiet tālāk kā parasti. Ir jāatstāj ierastais, parastais, virspusējais līmenis un jāvirzās uz dziļākām un nopietnākām attiecībām ar Dievu.Slāpes pēc Dieva liks tev iet tālāk, nekā iet citi. Bez kopējās un kolektīvās Dieva klātbūtnes piedzīvošanas, tu meklēsi personisko Dieva klātbūtnes piedzīvošanu.Citi var būt apmierināti ar to, kas notiek apmetnē, bet tu gribi ko vairāk, un šīs slāpes liek tev meklēt Dievu arvien vairāk un vairāk.Lūk, no kā ir atkarīga Viņa klātbūtne mūsu dzīvē.Lai arī telts tika uzcelta visiem, kas meklēja To Kungu, ļaudis vienkārši vēroja un noraudzījās uz to, kā Mozus iegāja teltī. Viņi vēroja to, kā Mozus izpauda savas slāpes pēc Dieva. Viņi vēroja to, kā viņš tuvojās Tam Kungam, un kā Dievs runāja ar Mozu.
„Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī.”(2.Mozus 33:8).
Varbūt tev pietiek būt par novērotāju? Varbūt ir pienācis laiks, lai ielēktu šai slavas un Dieva klātbūtnes upē?Bībelē ir teikts:
„Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt To Kungu, tiekams Viņš nāktu un liktu nolīt pār jums Savai taisnībai.”(Hozejas 10:12).
Bez sējas nav arī pļaujas. Slavas pļauja un Dieva žēlastība atnāks ne jau tad, kad mēs vienkārši vērojam, bet tad, kad mēs sējam sevi taisnībā, kad mēs šķīstam savas rokas, skaidrojam savas sirdis un meklējam To Kungu.Kad mēs tuvojamies un meklējam Viņu, Dievs atnāks un izlies pār mums Savu lietu. Viņš iegremdēs mūs Savā klātbūtnē.Vērotājiem nav ne balvas, ne godalgas. Apbalvoti tiek tikai dalībnieki. Tu vari nopirkt biļeti un aizbraukt uz Olimpiskajām spēlēm, vari noīrēt numuru viesnīcā, samaksāt par savu uzturu un veselu nedēļu vērot šīs spēles. Bet, ja tu nepiedalies šajās spēlēs, tevi neviens neapbalvos. Daudziem patīk šī novērotāja pozīcija. Daudzi slavē tos, kuru dzīvē Dievs parādījis Savu spēku un Savu klātbūtni. It kā tas pats nevarētu notikt arī viņu dzīvēs, it kā līdzīga parādība būtu pieejama tikai īpašiem priviliģētiem traukiem. Kādi meli! Kāda krāpšana! Dieva klātbūtne pieder katram no Viņa bērniem, lai kur viņš arī strādātu, lai arī ar ko viņš nodarbotos. Tomēr par Dieva klātbūtni ir jāmaksā cena. Mums ir jātuvojas Dievam, lai Viņš varētu tuvoties mums un atklāt Sevi mūsu dzīvē varenā veidā.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).
  • Kad tu dzīvo paklausībā Viņa Vārdam, tad Dievs tevi sargās no bēdām un traģēdijām, ar kurām šodien ir piepildīta pasaule

    Šodien, es gribu, lai mēs paskatāmies uz ļoti svarīgu patiesību, kura noslēdzas sekojošajā: ja tu, savā dzīvē un darbībās būsi paklausīgs Dievam, tad tas, kas iznīcina citus, kļūs tev par paaugstināšanas avotu. Augstāk minētajā rakstu vietā, mēs redzam, ka ūdens, kurš bija plūdos iznīcināja visu pasauli un tajā pašā laikā, tas pats ūdens pacēla Noa šķirstu, kuru viņš bija cēlis pēc Tā Kunga Vārda. Viens un tas pats ūdens, vienus iznīcināja un citus paaugstināja – Nou. Paklausīgajam Noa, ūdens no plūdiem kļuva par viņa glābiņu.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.