Dieva klātbūtne IV

Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu par to, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažādiem dzīves apstākļiem un ar Dieva klātbūtni.Mēs turpinām sarunu par Dieva klātbūtni mūsu dzīvē.Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
„Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.”(2.Mozus 33:7).
Dievs vēlas tikties ar tevi. Viņš vēlas tuvoties mums, un tai pat laikā no mūsu puses Viņš vēlas redzēt slāpes un vēlēšanos tikties ar Viņu. Mozus uzcēla telti, lai dotu iespēju visiem slāpstošajiem nākt uz tikšanos ar Dievu. Ja tu esi nopietns tajā, lai meklētu Dieva klātbūtni savā dzīvē, tev ir jābūt vietai, kurā tikties ar Dievu.Vai esat pamanījuši, kur atradās Mozus lūgšanu telts? Ārpus nometnes. Tālu no nometnes.Lai tuvotos Dievam, ir nepieciešams paiet tālāk kā parasti. Ir jāatstāj ierastais, parastais, virspusējais līmenis un jāvirzās uz dziļākām un nopietnākām attiecībām ar Dievu.Slāpes pēc Dieva liks tev iet tālāk, nekā iet citi. Bez kopējās un kolektīvās Dieva klātbūtnes piedzīvošanas, tu meklēsi personisko Dieva klātbūtnes piedzīvošanu.Citi var būt apmierināti ar to, kas notiek apmetnē, bet tu gribi ko vairāk, un šīs slāpes liek tev meklēt Dievu arvien vairāk un vairāk.Lūk, no kā ir atkarīga Viņa klātbūtne mūsu dzīvē.Lai arī telts tika uzcelta visiem, kas meklēja To Kungu, ļaudis vienkārši vēroja un noraudzījās uz to, kā Mozus iegāja teltī. Viņi vēroja to, kā Mozus izpauda savas slāpes pēc Dieva. Viņi vēroja to, kā viņš tuvojās Tam Kungam, un kā Dievs runāja ar Mozu.
„Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī.”(2.Mozus 33:8).
Varbūt tev pietiek būt par novērotāju? Varbūt ir pienācis laiks, lai ielēktu šai slavas un Dieva klātbūtnes upē?Bībelē ir teikts:
„Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt To Kungu, tiekams Viņš nāktu un liktu nolīt pār jums Savai taisnībai.”(Hozejas 10:12).
Bez sējas nav arī pļaujas. Slavas pļauja un Dieva žēlastība atnāks ne jau tad, kad mēs vienkārši vērojam, bet tad, kad mēs sējam sevi taisnībā, kad mēs šķīstam savas rokas, skaidrojam savas sirdis un meklējam To Kungu.Kad mēs tuvojamies un meklējam Viņu, Dievs atnāks un izlies pār mums Savu lietu. Viņš iegremdēs mūs Savā klātbūtnē.Vērotājiem nav ne balvas, ne godalgas. Apbalvoti tiek tikai dalībnieki. Tu vari nopirkt biļeti un aizbraukt uz Olimpiskajām spēlēm, vari noīrēt numuru viesnīcā, samaksāt par savu uzturu un veselu nedēļu vērot šīs spēles. Bet, ja tu nepiedalies šajās spēlēs, tevi neviens neapbalvos. Daudziem patīk šī novērotāja pozīcija. Daudzi slavē tos, kuru dzīvē Dievs parādījis Savu spēku un Savu klātbūtni. It kā tas pats nevarētu notikt arī viņu dzīvēs, it kā līdzīga parādība būtu pieejama tikai īpašiem priviliģētiem traukiem. Kādi meli! Kāda krāpšana! Dieva klātbūtne pieder katram no Viņa bērniem, lai kur viņš arī strādātu, lai arī ar ko viņš nodarbotos. Tomēr par Dieva klātbūtni ir jāmaksā cena. Mums ir jātuvojas Dievam, lai Viņš varētu tuvoties mums un atklāt Sevi mūsu dzīvē varenā veidā.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz!

    Mēs esam ne tikai Dieva radījumi, bet tagad mēs esam no jauna radīti Kristū Jēzū! Runa iet par to iespēju, kura tagad ir pieejama grēcīgiem cilvēkiem, pateicoties Kristus ienākšanai šajā pasaulē. Tieši par to ir teikts vēstulē Efeziešiem:„Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ” (Ef.2: 1-10).
  • Sekojiet Jēzum, un Viņš darīs jūs!

    Vai jūs zināt, ka jūs vēl joprojām neesiet tie, kas jūs varētu būt? Tikai Dievs zina, kam Viņš jūs ir radījis un Viņš vēlās palīdzēt jums kļūt par tiem, par ko jūs esat radīti būt. Tieši tādēļ Viņš teica, ka „Es darīšu jūs”.Pēteris un viņa brālis Andrejs bija radīti, lai kļūtu par cilvēku zvejniekiem, bet viņi to nezināja līdz laikam, kamēr nesāka sekot Jēzum.Bībelē ir teikts, ka viņi tūdaļ pat atstāja savus tīklus un sekoja Jēzum. Tieši tajā pašā dienā, kad viņi to izdarīja, tika likts pamats jaunam sākumam viņu likteņos. Lēmums sekot Jēzum kļuva par atskaites punktu, kad Dievs sāka mainīt viņus un pārvērst par tiem, kādus Dievs viņus bija radījis.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess.„ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)
  • Kristieša auglīgums sākas tad, kad viņš atklāj priekš sevis Dieva gribu it visās savas dzīves sfērās un seko tai

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).Piepildīties ar Dieva atziņu ir iespējams atjaunojot savu prātu ar Dieva vārdu. Caur prāta atjaunošanu mēs mācāmies domāt tā, kā domā Pats Dievs, un skatīties uz savu dzīvi ar Dieva acīm.
  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām.Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse

    Ja tu nepraktizē lūgšanu, tad tajā brīdī, kad tev tā izmisīgi būs nepieciešama, tu nezināsi, kā vajag lūgt. Tas ir ļoti svarīgi! Katram no mums reiz izmisīgi ir bijusi nepieciešama vai arī būs nepieciešama lūgšana. Mēs spēsim pieaugt tikai tajā, ko praktizējam un darām pastāvīgi. Ja mēs neesam sadraudzībā ar Dievu, tad noteikti atradīsies kas tāds, kas piepildīs mūsu laiku, un mēs pamanīsim to, ka runājam vienu, bet mūsu dzīvē notiek pavisam kas cits. Mēs sakām: „Es mīlu Tevi, Kungs!”, bet mūsu darbi parāda to, ka mums nav laika Dievam, ka mēs nepiegriežam vērību Dievam, un mēs nedisciplinējam sevi, lai praktizētu tās lietas, kas tuvina mūs Viņam.