Dieva klātbūtne IV

Miers jums, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu par to, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažādiem dzīves apstākļiem un ar Dieva klātbūtni.Mēs turpinām sarunu par Dieva klātbūtni mūsu dzīvē.Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
„Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes.”(2.Mozus 33:7).
Dievs vēlas tikties ar tevi. Viņš vēlas tuvoties mums, un tai pat laikā no mūsu puses Viņš vēlas redzēt slāpes un vēlēšanos tikties ar Viņu. Mozus uzcēla telti, lai dotu iespēju visiem slāpstošajiem nākt uz tikšanos ar Dievu. Ja tu esi nopietns tajā, lai meklētu Dieva klātbūtni savā dzīvē, tev ir jābūt vietai, kurā tikties ar Dievu.Vai esat pamanījuši, kur atradās Mozus lūgšanu telts? Ārpus nometnes. Tālu no nometnes.Lai tuvotos Dievam, ir nepieciešams paiet tālāk kā parasti. Ir jāatstāj ierastais, parastais, virspusējais līmenis un jāvirzās uz dziļākām un nopietnākām attiecībām ar Dievu.Slāpes pēc Dieva liks tev iet tālāk, nekā iet citi. Bez kopējās un kolektīvās Dieva klātbūtnes piedzīvošanas, tu meklēsi personisko Dieva klātbūtnes piedzīvošanu.Citi var būt apmierināti ar to, kas notiek apmetnē, bet tu gribi ko vairāk, un šīs slāpes liek tev meklēt Dievu arvien vairāk un vairāk.Lūk, no kā ir atkarīga Viņa klātbūtne mūsu dzīvē.Lai arī telts tika uzcelta visiem, kas meklēja To Kungu, ļaudis vienkārši vēroja un noraudzījās uz to, kā Mozus iegāja teltī. Viņi vēroja to, kā Mozus izpauda savas slāpes pēc Dieva. Viņi vēroja to, kā viņš tuvojās Tam Kungam, un kā Dievs runāja ar Mozu.
„Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī.”(2.Mozus 33:8).
Varbūt tev pietiek būt par novērotāju? Varbūt ir pienācis laiks, lai ielēktu šai slavas un Dieva klātbūtnes upē?Bībelē ir teikts:
„Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt To Kungu, tiekams Viņš nāktu un liktu nolīt pār jums Savai taisnībai.”(Hozejas 10:12).
Bez sējas nav arī pļaujas. Slavas pļauja un Dieva žēlastība atnāks ne jau tad, kad mēs vienkārši vērojam, bet tad, kad mēs sējam sevi taisnībā, kad mēs šķīstam savas rokas, skaidrojam savas sirdis un meklējam To Kungu.Kad mēs tuvojamies un meklējam Viņu, Dievs atnāks un izlies pār mums Savu lietu. Viņš iegremdēs mūs Savā klātbūtnē.Vērotājiem nav ne balvas, ne godalgas. Apbalvoti tiek tikai dalībnieki. Tu vari nopirkt biļeti un aizbraukt uz Olimpiskajām spēlēm, vari noīrēt numuru viesnīcā, samaksāt par savu uzturu un veselu nedēļu vērot šīs spēles. Bet, ja tu nepiedalies šajās spēlēs, tevi neviens neapbalvos. Daudziem patīk šī novērotāja pozīcija. Daudzi slavē tos, kuru dzīvē Dievs parādījis Savu spēku un Savu klātbūtni. It kā tas pats nevarētu notikt arī viņu dzīvēs, it kā līdzīga parādība būtu pieejama tikai īpašiem priviliģētiem traukiem. Kādi meli! Kāda krāpšana! Dieva klātbūtne pieder katram no Viņa bērniem, lai kur viņš arī strādātu, lai arī ar ko viņš nodarbotos. Tomēr par Dieva klātbūtni ir jāmaksā cena. Mums ir jātuvojas Dievam, lai Viņš varētu tuvoties mums un atklāt Sevi mūsu dzīvē varenā veidā.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

    „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”.Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu II

    “Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ . (1 Jāņa 4: 8).Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība.„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīl ējis , ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu , lai neviens , kas Viņam tic , nepazustu , bet dabūtu mūžīgo dzīvību ” . (Jāņa 3:16).
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Izmaiņām ir jāsākas ar mums

    „Kad es biju jauns cilvēks, manai iztēlei nebija robežu. Tālab, es gribēju izmainīt visu pasauli. Ar laiku es sapratu, ka es nespēšu mainīt pasauli, tālab, es nolēmu pamēģināt izmainīt savu valsti. Kad es atklāju, ka arī valsti es nespēšu izmainīt, tad es koncentrēju savu uzmanību uz savu pilsētu. Taču, es nespēju mainīt arī savu pilsētu. Tālab, esot jau cienījamā vecumā, es mēģināju izmainīt savu ģimeni. Tagad, kad jau esmu vecs vīrs, kurš atrodas uz nāves gultas, es sapratu, ka vienīgais, kuru es varēju mainīt, tas ir – sevi pašu. Pēkšņi es sapratu, ka tad, ja es būtu strādājis pie tā, lai mainītu sevi, iespējams, es reāli spētu ietekmēt savu ģimeni, un tad, es un mana ģimene, iespējams, varētu ietekmēt savu pilsētu. Caur mūsu pilsētas ietekmi, iespējams, mēs mainītu savu valsti, un tad arī visu pasauli.”