Dieva klātbūtne V
Dārgie draugi, es sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!
Mēs runājam par to, cik svarīga ir Dieva klātbūtne, un par to, kā mums vēl lielākā mērā piedzīvot šo klātbūtni savā dzīvē. Dievs vēlas, lai mēs slāpstam pēc laika pavadīšanas kopā ar Viņu, jo tā ir tā atslēga, kura atslēdz Dieva klātbūtni, spēku un slavu mūsu dzīvē.
Nākamajā fragmentā no Bībeles ir teikts:
„Kad viņiem klāsies ļauni, viņi meklēs Mani un sacīs: nāciet, atgriezīsimis atkal pie Tā Kunga! Viņš mūs gan ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās; Viņš mūs ir sasitis, un Viņš arī pārsies mūsu brūces. Pēc divām dienām Viņš mūs darīs jauna dzīvības spēka pilnus; trešajā dienā Viņš liks mums piecelties, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā. Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu To Kungu. Jo Viņš atmirdzēs kā skaista rīta ausma cauri mākoņu plīvuram un nāks pie mums kā lietus, kas veldzē zemi.” (Hozejas 5:15b; 6:1-3).
Dievs tā vēlas, lai mēs meklējam Viņu jau no agra rīta. Viņš tā vēlas, lai mēs atgriežamies pie Viņa. Viņš tā vēlas dziedināt mūs un pārsiet mūsu rētas. Dievs tā vēlas atdzīvināt un atjaunot mūs, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.
Tad, kad mēs meklējam Dievu, tiecamies Viņu iepazīt, Viņš atnāk pie mums un iegremdē mūs Savā klātbūtnē, Viņš izlej pār mums lietu un veldzē mūsu zemi.
Vakar mēs runājām par to, kā Mozus priekš visiem, kas meklē To Kungu, ārpus nometnes uzcēla lūgšanu telti. Un tomēr mēs redzējām, ka tā vietā, lai izietu no nometnes vietas un meklētu Dieva vaigu, israēlieši vienkārši vēroja to, kā Mozus runāja ar Dievu, un kā Dievs atbildēja Mozum.
„Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja To Kungu, bija jāiet uz Saiešanas telti ārpus nometnes. Un notika, ik reizes, kad Mozus gāja uz šo telti, ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, līdz tas iegāja teltī.”(2.Mozus 33:7-8).
Viņi redzēja to, kā mākoņu stabs, kas liecināja par Dieva klātbūtni, stāvēja telts durvīs.
„Un notika, ik reizes, kad Mozus iegāja teltī, nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu. Un visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visi ļaudis cēlās un ikviens metās pie zemes savas telts durvīs. Un Tas Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un, kad viņš atgriezās nometnē, viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī.”(2.Mozus 33:9-11).
Ļaudis redzēja Mozus noslēpumu, viņa spēka un panākumu noslēpumu. Viņiem viss bija atklāts. Bet viņi tā arī nepieņēma lēmumu, lai sekotu Mozus piemēram. Droši vien viņi domāja par to, ka Dievs runā tikai ar Mozu. Viņi domāja, ka tikai mācītājs Mozus var virzīties atklāsmes un spēka dāvanās. Viņi domāja, ka Dieva klātbūtni nevar piedzīvot visi un ikviens. Vienīgais, kurš nepiekrita līdzīgai pozīcijai, bija Jozua. Viņš nepameta telti. Viņš vēlējās personīgu pārdzīvojumu ar Dievu. Jozua vēlējās virzīties ar Dieva klātbūtni.
Paldies Dievam par šādiem cilvēkiem, kuri nepiekrīt būt par vienkārši skatītājiem, bet alkst būt par debesu aicinājuma dalībniekiem, kuri visur izplata Tā Kunga labo smaržu. Visi pārējie ļaudis tikai pielūdza teltī, bet viņi nespēja nest sev līdz Dieva klātbūtni.
Dieva mīļotie bērni, atteiksimies būt tikai par svētdienas ticīgajiem, lai kur mēs arī ietu, nesīsim sev līdzi reālu Dieva klātbūtni. Mums tikai jāpieņem lēmums tuvoties Dievam, kā to darīja Mozus un Jozua.
Dievs runāja ar Mozu vaigu vaigā, it kā sarunātos ar draugu. Tu vari kļūt par Dieva draugu. Viņš var sākt atklāt tev Savus noslēpumus. Viņš var personīgi sākt mācīt tevi, Viņš var pavadīt tevi ar Savu klātbūtni un slavu. Tikai no tevis ir atkarīgs, vai Viņš to darīs, vai arī nē.
Lai šī diena kļūst par to dienu, kad tu pieņem stingru lēmumu meklēt Dieva vaigu un Viņa klātbūtni it visās savās lietās.
Līdz rītam!
Mācītājs Rufus Adžiboije
