2) Tuvības un sadraudzības princips.
Caharija un Elizabete lūdza Dievam par bērniem, par augļiem. Viņi gaidīja šo brīnumu no Dieva, jo zināja, ka tāda ir Dieva griba. Bez sadraudzības ar Dievu un tuvu attiecību attīstīšanas ar Viņu mēs nevarēsim būt auglīgi, nevarēsim būt par Dieva dzīvības nesējiem sevī. Dzīvība atnāk tikai no Dieva, jo Viņš ir dzīvība, Viņš ir Tas, kurš dod mums dzīvības sēklu. Sadraudzība un tuvība ar Dievu dara mūs spējīgus dzemdēt no Svētā Gara, būt auglīgiem Dieva Valstībā. Jesajas grāmatā ir teikts:
„Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” (Jesajas 55:10-11)
Dieva Vārds ir piepildīts ar dzīvību un dara mūs spējīgus garīgi dzemdināt. Viss dzimst no Vārda. Tieši caur komunikāciju un draudzību ar Dievu mēs uzņemam Dieva sēklu sevī. Dieva sēkla – tas ir Vārds no Viņa, kurš pamāca mūs, stiprina un palīdz mums pārvarēt grūtības un pārbaudījumus, palīdz izturēt līdz galam un piepildīt Dieva gribu. Dieva Vārds – tas ir dārgums, kas neatrodas virspusē, bet tiek atbrīvots un piedzimst tavā garā tikai caur tuvām attiecībām ar Dievu. Caur sadraudzību ar Dievu tu pieņem Vārdu no Viņa, tu pieņem Dieva sēklu. Tur, kur nav patiesas sadraudzības ar Dievu, tur noteikti būs neauglība. Pateicoties tam, ka Caharija un Elizabete mīlestībā un ticībā pastāvīgi lūdza Dievu, viņu lūgšana tika uzklausīta. Eņģelis viņiem teica:
„Nebīsties, Caharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.”
