Dieva procesi, kas ved uz Viņa mērķi – 2 daļa

[dropcap]M[/dropcap]ācītājs Rufus turpināja runāt par procesiem, kas ved uz Dieva gribas piepildīšanu. Dievam ir plāns, no kura Viņš neatkāpsies. Cilvēki var pārdomāt vai atkāpties no tā, ko viņi nodomājuši, bet Dievs – nē. Dievs visu ir pārdomājis, visu izlēmis un noteicis Savu plānu uz mūžīgiem laikiem, un tas noteikti uzvarēs un piepildīsies. Cilvēki dažkārt domā, ka Dieva teiktais nekad nepiepildīsies, bet tas nekādā veidā neietekmē Dievu un Viņa plānu. Nekas no tā, kas nesaskan ar Dieva plāniem un domām, nenotiks un nepiepildīsies. Velti izstrādāt kādus plānus bez Dieva, neņemot vērā to, ko Viņš ir teicis. Velti celt namu, ja to neceļ Dievs (skat. Psalmus 127). Ir svarīgi salīdzināt savus plānus un rīcību ar Dieva plāniem un Viņa Vārdu. Bībelē ir teikts, ka Dieva vārds ir nostiprināts debesīs. 

 “Tavs vārds, Kungs, stāv nelokāmi debesīs uz mūžīgiem laikiem!” (Psalmi 119:89)

Jēzus teica, ka debesis un zeme zudīs, bet Dieva Vārds nezudīs, tas piepildīs to, kālab Dievs to tika sūtījis. Dieva Vārds – tas ir mūsu balsts. Jēzus teica:

“Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.” (Маteja 7:24)

 Mūsu misija ir nākt pie Dieva un uzklausīt Viņa Vārdu, un pēc tam piepildīt to, ko Viņš ir teicis. Tādā veidā mēs celsim savu namu uz klints. Nākot Dieva priekšā, mēs saņemam no Viņa instrukcijas savai dzīvei. Dievs ir gudrs Dievs, kurš zina visu un saprot visu. Dievam ir plāns katram no mums, un šis plāns mūsu dzīvē uzvarēs. Bet, lai tas notiktu, mums vienmēr ir jānāk pie Viņa, jāklausās un jādara tas, ko Dievs saka mums caur Savu Vārdu. Dievs izved katru Savu bērnu caur tiem procesiem, kuri ved mūs uz Viņa mērķi, uz Viņa gribas piepildīšanos mūsu dzīvē. Kad cilvēks izprot procesa likumu, viņa dzīve kļūst krietni vien vieglāka. Process sastāv no noteiktām stadijām, caur kurām mums jāiziet, lai sasniegtu nolikto mērķi, lai nokļūtu vajadzīgajā vietā. Tā, piemēram, sēklai, kas iesēta zemē, vispirms ir jāiziet cauri noteiktiem procesiem, un tikai tad tā atnesīs augļus. Nāve sēklai – tas ir viens no procesiem, etapiem, caur kuru tai jāiziet (skat. Jāņa 12:24). Nesaprotot to, ka Dievs vada mūs cauri Saviem procesiem, lai sasniegtu Savu mērķi, cilvēks var nodomāt, ka ar viņu kaut kas notiek ne tā kā vajadzētu. Turpinājumā mācītājs Rufus vērsās pie 1.Mozus grāmatas. 

“Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: “Tādēļ, ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1.Mozus 3:14-15)

Te mēs redzam brīdi, kad Ādams un Ieva tikko kā bija padzīti no Ēdenes dārza – no Dieva klātbūtnes vietas. Viņi tikko bija zaudējuši Dieva godības drānas, zaudējuši to pasauli, pār kuru Dievs viņus bija licis kā pārvaldniekus. Ādams un Ieva tikko bija zaudējuši iespēju baudīt no dzīvības koka. Bet, neskatoties uz to visu, Dievam bija plāns, kuru nevarēja atcelt pirmo cilvēku nepaklausības vai grēka dēļ. Sātana nodoms nespēja atcelt vai anulēt Dieva plānu. Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam Dieva pravietisko vārdu par to, ka nāks Mesija Jēzus Kristus, kurš sadragās sātanam galvu. Tā ir daļa no Dieva plāna. Bet Dievs nepateica, kad tas notiks. Gāja laiks, un Dieva apsolījums piepildījās – Viņa noliktajā laikā. Jēzus Kristus kļuva par Dieva apsolīto sēklu. Atcerieties, ka Dievs vienmēr atnes Savu risinājumu caur sēklu. Gan Jānis Kristītājs, gan arī Jēzus Kristus atnāca uz zemi Dieva noliktajā laikā kā Dieva sēkla. Pagājušajā dievkalpojumā mācītājs runāja par to, ka vispirms Dievs sagatavoja Jāņa Kristītāja vecākus – Cahariju un Elizabeti, un tikai tad uz zemi atnāca Jānis. Mēs runājām par to, ka Caharija un Elizabete bija dievbijīgi cilvēki, kuri dzīvoja svētu un taisnu dzīvi, bija ziedojušies Dievam, bija pastāvīgi savā mīlestībā uz Viņu (lasiet Lūkas 1.nodaļu). Arī par Jēzu Vēstulē galatiešiem ir teikts, ka Viņš ir nācis uz zemi noliktajā laikā. Jēzus Kristus kļuva par to sēklu, par kuru jau ilgi pirms Viņa piedzimšanas Dievs bija teicis Ābrahāmam.

“Ābrahāmam un viņa dzimumam ir doti apsolījumi. Nav rakstīts “un dzimumiem”, tas ir par daudziem, bet par vienu: “un tavam dzimumam” (sēklai), proti, Kristum.” (Galatiešiem 3:16)

Turpinājumā mācītājs pārgāja pie sīkas Mateja evaņģēlija 1.nodaļas iztirzāšanas, uz kuru pamatojoties tika izdalīti tie procesi, caur kuriem Dievs izved mūs, lai tiktu piepildīta Viņa griba. Visa Mateja evaņģēlija 1.nodaļa iepazīstina mūs ar Jēzus Kristus ciltskoku, ar tām dievbijīgajām ģimenēm, kuras tika iesaistītas, lai piedzimtu Jēzus un tiktu piepildīta Dieva griba.

1)   Dievs meklē ģimeni, caur kuru Viņš varētu piepildīt Savu plānu.

Pēc pirmo cilvēku grēkā krišanas Dievs apsolīja, ka uz zemi nāks Viņa sēkla (Jēzus Kristus), kas satrieks sātanu. Dievs vēlas redzēt Savu bērnu vidū dievbijīgas ģimenes, caur kurām Viņš varēs realizēt Savus plānus un nodomus, dāvājot tām Savu sēklu. Dažkārt liekas, ka Dieva gribas piepildīšanās uz zemes kavējas. Bet tas notiek tāpēc, ka Dievs gaida parādāmies tos cilvēkus, kuri būs audzināti dievbijīgās (godbijīgās) ģimenēs un kuriem Viņš varēs uzticēt Savu sēklu. Bībelē mēs lasām par to, ka Dievs Israēla bērniem pateica, ka tie pavadīs Ēgiptes verdzībā 400 gadus, un pēc tam Viņš sūtīs atbrīvotāju, kurš izvedīs viņus un atbrīvos tautu no verdzības. Bet mēs zinām, ka Israēla bērni pavadīja Ēģiptē 430 gadus, līdz piedzima Mozus – Dieva sēkla, kas piedzima caur dievbijīgiem vecākiem. Tieši Mozum Dievs uzticēja izvest Israēla tautu no Ēģiptes un atbrīvot viņus no verdzības. Dievs meklē dievbijīgas ģimenes – fiziskās un garīgās, kurām Viņš varētu uzticēt Savu sēklu. Būt par vecākiem – tā ir pati atbildīgākā kalpošana no Dieva. Tieši ģimenē un caur ģimeni Dievs audzina bērnus, kuros Viņš ieliek Savu plānu un dievišķo likteni. Vecāki atbild Dieva priekšā par saviem bērniem, kurus Viņš tiem uzticējis. Katram bērnam ir liktenis no Dieva. Vecāku atbildība ir palīdzēt bērniem ieiet šai liktenī. Tāpēc vecākiem ir jālūdz Dievs par saviem bērniem, mazbērniem, pasludinot Dieva nodomus viņu dzīvei pat tad, kad bērni ir tālu no Dieva un Viņa gribas. Dievam ģimene ir ļoti svarīga, jo tieši caur ģimeni Viņš piepilda Savu gribu uz zemes. Mūsu ģimenēm ir jākļūst garīgi veselām un stiprām, lai caur tām uz zemes varētu atnāks dievišķās godbijības atmosfēra un dievbijība. Cilvēkiem, kuri grib precēties, ir jāzina, ka laulību patiesais mērķis ir radīt dievbijīgu ģimeni. Mums jādara viss, kas no mums atkarīgs, lai mūsu ģimenes kļūtu stipras, lai laulātie mīlētu viens otru un savus bērnus, kā arī kalpotu cits citam. Kristiešiem nevar būt “svešu” bērnu. Lai izvestu cauri vajadzīgajiem procesiem, Dievs ievieto cilvēku ģimenē.

2)   Dievs meklē garīgo klēpi, kurā Viņš varētu ielikt Savu plānu, Savu sēklu.

Marija ir tam piemērs – viņa uzņēma sēklu no Svētā Gara, caur kuru uz zemes atnāca Jēzus Kristus. Dievam ir daudz kas tāds, ko Viņš gribētu atnest un parādīt uz zemes. Bet šim nolūkam Dievam ir vajadzīgs cilvēks, kurš uzņems sevī sēklu no Dieva un dzemdēs to, ko Dievs ir nodomājis. Dievs ir atstājis mums Savu Vārdu, un, kad tas piedzims, šis Vārds noteikti piepildīsies. Viss, ko mēs šodien redzam sev visapkārt, vispirms tika iesēts kā sēkla kādā cilvēka klēpī. Piemēram, lai Dievs varētu radīt draudzi „Gars un Patiesība”, vispirms Viņš ielika Savu sēklu mācītāja Rufusa sirdī. Un, pateicoties tam, ka mācītājs paklausīja un piekrita uzņemt Dieva sēklu, uz zemes dzima tas, ko Dievs bija nodomājis. Dievs vienmēr meklē cilvēku, kurš piekristu pieņemt no Viņa sēklu un dzemdināt uz zemes to, kas nācis no debesīm. Dievs meklē cilvēku, kurš, neskatoties ne uz kādām grūtībām vai apstākļiem, piekritīs iznēsāt savā sirdī Dieva sēklu un uzdrošināsies dzemdēt to, ko Dievs vēlas atnest uz zemi no debesīm. Jebkura kalpošana draudzē vai ārpus tās robežām, kuru mēs šodien redzam, ir dzimusi, pateicoties tam, ka Dievs ir atradis cilvēku, kurš uzņēma savā garīgajā klēpī šo Dieva sēklu un ļāva piedzimt šai sēklai. Dievs vēlas, lai savās sirdīs mēs sauktu uz Viņu: „Kungs, ko teiksi man darīt? Lūdzu Tev, runā uz mani un parādi manu vietu Tavā plānā. Es gribu piepildīt Tavu gribu, tāpēc gribu zināt, kas man jādara.”. Dieva griba piepildīsies virs zemes, kā tā jau piepildījusies debesīs vien tad, kad kāds no cilvēkiem virs zemes uzņems debesu sēklu no Dieva un piekritīs dzemdēt šo sēklu – dzemdēt Dieva gribu zemei. Dieva Vārds gaidīs savu piepildīšanos tik ilgi, līdz uz zemes netiks atrasti tādi cilvēki. Pētot draudzes vēsturi, mēs zinām, ka laiku pa laikam notiek varena garīgā atmoda. Tas notiek, pateicoties cilvēkiem, kuri bija paklausīgi Dievam un dzemdēja šo sēklu, kuru Dievs ieguldīja viņu garā. Bībelē ir teikts, ka pēdējā tempļa godība būs nesalīdzināmi lielāka par iepriekšējā tempļa godību. Ja mēs meklējam un slāpstam pēc Dieva, ja gribam redzēt Viņa godības piepildīšanos un parādīšanos virs zemes, – tādā gadījumā mēs noteikti kaut ko darīsim. Un Dievs apsola, ka, ja mēs Viņu meklēsim, tad noteikti atradīsim.

“Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit.” (Jeremijas 29:11-13)

 Ir svarīgi pašam sev atbildēt uz jautājumu: „Vai esmu gatavs tam, lai Dievs dēstītu manā garā Savu sēklu? Vai esmu gatavs piekrist Dievam un atļaut šai sēklai izaugt un piedzimt uz zemes?” Tas, kas dzimst no Dieva, atnes svētības zemei un maina lietu kārtību visā paaudzē. Ja gribi atstāt pēdas vēsturē, ja gribi atnest un piepildīt Dieva gribu uz zemes, – tad nedzīvo tā, kā dzīvo visi pārējie, bet ļauj Dievam dēstīt tavā sirdī Viņa sēklu un dzemdē šo sēklu. Daudzus cilvēkus tas biedē, jo tas var atnest problēmas viņu dzīvē un nesapratni no apkārtējo puses. Marija piekrita uzņemt Dieva sēklu, neskatoties uz to, ar kādu pretestību un neizpratni viņa varēja saskarties. Kad Dievs ieliek mūsu sirdī Savu sēklu, – mums jāsaprot, ka netiek runāts par mums, bet gan par Viņu un Viņa gribu. Ja vairāk domāsim nevis par sevi, bet par Dievu un Viņa gribu, tad noteikti piedzims sēkla no Svētā Gara. Apustulis Pāvils apzinājās to, tāpēc par viņa dzīves mērķi kļuva Kristus pagodināšana itin visā, ko viņš darīja. 

“…es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.” (Filipiešiem 1:20-21)

Dievam ir plāns, un katrs no mums ir kā daļa no šī plāna. Lai Dieva plāns piepildītos, katram no mums ir jāļauj Dievam iedēstīt Viņa debesu sēklas, Viņa idejas mūsu sirdī. Man uz Dieva aicinājumu jāatbild: „Jā!” Bet katram jāzina, ka mums nāksies maksāt cenu, lai Dieva griba piepildītos virs zemes, kā tā piepildījusies debesīs. Apustulis Pāvils teica:

 “Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu (kalpošanu), ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju.” (Apustuļu d. 20:24)

Apustulis Pāvils uzņēma garīgo sēklu no Tā Kunga – uzņēma kalpošanu, un piepildīja šo kalpošanu, neskatoties ne uz ko. Cilvēku maina tikai tā sēkla, kuru dēsta Dievs un kuru tas uzņem no Dieva ticībā. Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet visas Apustuļu darbu grāmatas nodaļas, jūs redzēsiet, ka Pāvils izlēma doties uz Jeruzālemi zinot, ka tur viņu sagaida nopietnas vajāšanas. Cilvēki mēģināja Pāvilu no tā atrunāt, bet viņš ne no kā nebaidījās, jo bija uzņēmis sēklu no Dieva – par to, ka viņam jāiet tieši uz Jeruzālemi.  Pāvils nepārdzīvoja par savu dzīvību, bet alka tikai piepildīt Tā Kunga uzticēto kalpošanu un piepildīt Viņa gribu. Tā kā daudzi cilvēki meklē komfortu un ērtības savā dzīvē, nevis Dieva gribas piepildīšanos, – šī iemesla dēļ Dieva darbi stāv uz vietas un Dieva griba netiek īstenota. Daudzi cilvēki pārdzīvo un mīl savu dzīvību vairāk nekā Dievu –To, kurš viņiem dāvājis šo dzīvību. Jēzus brīdināja:

 “Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.” (Marka 8:35)

Ziedošanās Dievam, Viņa Valstības darbiem un Viņa gribas piepildīšanai, – tas ir tas, kas palīdz mums pasargāt savu dzīvību. Atceries, visu to, ko tu turi dārgāku, nekā To Kungu, tu agri vai vēlu pazaudēsi. Par to saka Dieva Vārds, bet Dieva Vārds – tas ir Dieva likums, kurš nevar nepiepildīties. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā viss sagriezies ar kājām gaisā, kur viss pretojas tam, ko saka Dievs. Bet tikai no tevis atkarīgs, kam tu sekosi un kam paklausīsi, – Tam Kungam un Viņa Vārdam, vai arī pasaulei. Dievs ir dāvājis tev dzīvību, un tā ir ļoti dārga Viņam. Tikai Dievs zina tavas dzīvības cenu.Mācītājs izstāstīja kādu notikumu. Reiz tēvs sapirka daudz garšīgu ēdienu savam bērnam. Bērns par to ļoti priecājās un sāka visu ēst. Vēlāk tēvs palūdza nedaudz no tā, kas bērnam bija nopirkts. Bērns tam nepiekrita, sakot, ka tas viss pieder viņam. Ļoti bieži mēs, Dieva bērni, attiecībā pret savu Debesu Tēvu, izturamies tieši tāpat. Dievs ir dāvājis tev dzīvību, un tikai Viņš viens zina, kā pasargāt tevi un palīdzēt tev realizēt to potenciālu, kas ielikts tevī. Bet kāpēc mums dažkārt ir tik grūti uzticēt savu dzīvi Dievam, kāpēc mēs turamies pie savas dzīves un neļaujam Dievam darīt to, ko Viņš grib? Dievs zina, kā pasargāt tevi no visa ļaunā. Atdod Dievam savu sirdi – savu garīgo klēpi, pieņem no Dieva Viņa domas, Viņa plānus, idejas, nēsā to sevī, un tad Dievs varēs radīt (dzemdēt) caur tevi to, kas svētīs daudzus, kas svētīs zemi.

3)   Dievs meklē cilvēkus, kuri domā par Viņu un Viņa gribu un uz kuriem Viņš varētu runāt un atklāt Sevi.

“Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams viņai darīt kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt. Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: “Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara.” (Маteja 1:19-20)

Jāzeps dzīvoja taisnu dzīvi Dieva priekšā, tāpēc vienmēr domāja par to, kā viņš var izpatikt Dievam ar savu dzīvi. Nonākot grūtā situācijā, Jāzeps sāka domāt par to, kā viņam rīkoties, lai izpatiktu Dievam. Tieši pārdomu laikā Jāzepam parādījās Tā Kunga eņģelis un pasludināja Dieva gribu. Dievs bieži vien ir tuvāk mums nekā mēs domājam. Dievs runā uz mums katru dienu, bet mums jāmācās sadzirdēt Viņu. Mums pastāvīgi jādomā par to, kā izpatikt Dievam itin visā, ko mēs darām, – un tad Viņš noteikti sāks runāt uz mums. Viens no iemesliem, kāpēc Dieva griba virs zemes netiek piepildīta, ir tas, ka Dieva bērni nedzird Dieva balsi, nedomā par Viņu un Viņa Vārdu. Dievs vada mūs ar Savu balsi. Jēzus mācekļiem reiz teica:

 “Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Маteja 6:31-33)

Daudzi Dieva bērni pastāvīgi domā nevis par Dievu, bet par to, ko tiem ēst, dzert vai ģērbt mugurā. Dievs mums saka, ka tā rīkojas tikai pagāni, kuriem nav Debesu Tēva. Bet mums – Dieva bērniem – ir gādīgs Tēvs, kurš zina, kā mums palīdzēt. Tieši tāpēc Dievs arī saka, lai domājam par Viņu, meklējam Dieva Valstību un tās taisnību. Mums jādomā par Ķēniņu un Viņa gribu, un tad Viņš sāks runāt. Dievs zina, kā atrisināt visas tavas grūtības. Met uz To Kungu visas savas rūpes un problēmas. Beidz pārdzīvot, sāc meklēt Dieva Valstību, jo mūsu pārdzīvojumi neko nemaina. Sāc domāt par Dievu un to, kā tu vari izpatikt Viņam, un Dievs izvedīs tevi no tavām problēmām.Sātans bieži tā noslogo cilvēkus ar dažādām lietām (bieži vien ar labām lietām), ka tiem nav ne laika, ne vietas viņu prātā un sirdī, lai apstātos un uzklausītu Dieva balsi. Atslogo sevi Dieva labad, sāc domāt par Viņu un Viņa Vārdu, un tu iegūsi skaidrību un pareizo virzienu dzīvē. Dievs ir dāvājis katram cilvēkam varu pār to, par ko viņš domā. Bībelē ir teikts, ka tādas, kādas ir cilvēka domas, tāds ir arī viņš pats (Salamana pam.23:7). Mums vairāk jādomā par Dieva Vārdu, par Dieva gribu, un tad Dievs sāks runāt uz mums un parādīs izeju.

4)   Dievs meklē cilvēkus, kuri tic Viņa apsolījumiem.

Vienmēr atcerieties, ka Dievs ir uzticams Savam Vārdam. Un, lai cik ilgi arī nenāktos gaidīt, tik un tā gaidiet, līdz piepildīsies tas, ko Dievs ir apsolījis. Kad Tā Kunga eņģelis atnāca pie Marijas, viņš teica:

“Bet viss tas ir noticis, lai piepildītos, ko Tas Kungs runājis caur pravieša muti, sacīdams…” (Маteja 1:22)

Uzticams ir Tas, kurš apsolījis! Dieva Vārs piepildīs un izdarīs visu to, kālab Dievs to teicis caur Saviem praviešiem. Pravieša teiktais noteikti piepildīsies! Un mēs redzēsim piepildāmies Dieva Vārdu dzīvo zemē, mēs redzēsim atbildes uz savām lūgšanām. Mums vienkārši jāturpina sekot Dievam un jādara tas, kas mums jau atklājies. Neļauj nevienam sarūgtināt tevi vai iesēt šaubas attiecībā uz Dieva Vārdu. Turpini priecāties Dieva priekšā, turpini kalpot Viņam no visas sirds, turpini baudīt dzīvi kopā ar Dievu, un Viņš piepildīs apsolīto. Vārdam piemīt milzīgs spēks, – tas var atdzīvināt vai iznīcināt, nostiprināt vai pilnībā sagraut. Vārdam piemīt dzīvības un nāves spēks. Neļaujiet nāves vārdiem nākt pār jūsu lūpām, un nepieņemiet savā dzīvē nāves vārdus no apkārtējiem. Piepildiet savu dzīvi ar vārdiem, kas nes dzīvību. No jums pašiem ir atkarīgs, kam jūs ļausiet runāt uz savu dzīvi un kādiem vārdiem ticēsiet. Vārds rada noteiktu atmosfēru un nosaka jūsu dzīves kvalitāti.Kad Marija atnāca pie Elizabetes un sāka runāt ar viņu, Bībelē ir teikts, ka Elizabete piepildījās ar Svēto Garu un bērns viņas miesās sāka lēkt no prieka (skat. Lūkas 1:41-42). Vārdi, kurus Marija sacīja, nesa sevī dzīvību. Tu arī vari baudīt Dievu un Viņa apsolījumus, izbaudīt Viņa plānus tavai dzīvei, vari pateikties un slavēt Viņu no visas sirds, priecāties un gavilēt Viņa priekšā, – lai cik grūti tev šodien neklātos. Tu vari darīt to visu, jo Dievs ir uzticams, uzticams ir Tas, kurš apsolījis! Tu arī vari teikt kā Marija: „Lai notiek man pēc Tava Vārda!” Tava dzīve mainīsies, un no tās aizies garlaicība un vienveidība. Dāvids teica:

“Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.” (Psalmi 16:11)

Ļauj Dievam dēstīt tavā sirdī Viņa taisnības, Viņa gudrības sēklas, dzīvības sēklas, kuras radikālā veidā izmainīs visu tavu dzīvi. Lai Dievs palīdz mums pieņemt un pakļaut sevi šim vārdam, šim vēstījumam. Ej un sāc kalpot Tam Kungam, un tu ieraudzīsi, ka ceļā tu sastapsi atbildes uz savām lūgšanām un risinājumu savām problēmām. Kalpo Dievam, un Viņš svētīs!