Dievbijība

[dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par dievbijības svarīgumu katra ticīgā dzīvē. Staigāšana dievbijībā atbrīvo cilvēku no jebkurām citām bailēm. Daudzi ticīgie uzskata, ka no Dieva nav jābaidās, jo Viņš ir labsirdīgs, mīlošs un piedodošs. Šāda izpratne nosaka šo cilvēku rīcību, novedot viņus pie visatļautības. Dievs patiesi ir labs. Bet, lasot Bībeli, mēs redzam, ka Dievs ir ne tikai labsirdīgs, Viņš ir arī Svēts, Viņš ir taisnais Tiesnesis. Bībeles varoņi, kuri tiek saukti par Dieva draugiem, – Mozus, Jāzeps, Dāvids, Ījabs un citi, – visi viņi staigāja bijībā Dieva priekšā un veica lielus varoņdarbus Dieva labad, pagodinot Viņa Vārdu. Staigāšana dievbijībā un patiesā cieņā Dieva priekšā palīdz cilvēkam rīkoties saprātīgi. Dāvida psalmā ir rakstīts:

“Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un ar sirds trīsām skūpstiet Dēlu.” (Psalmi 2:11)

Bībeles tulkojumā krievu val.: „…….. un ar sirds trīsām priecājieties”.   Lasot šo Rakstu vietu, var šķist, ka Dāvids izmanto nesavienojamus vārdus. No vienas puses, Dāvids runā par to, lai mēs priecājamies, bet no otras, – lai darām to ar sirds trīsām un bijību. Vai tad ir iespējams kalpot un priecāties ar bailēm? Jā, var un vajag. Sakot to, Dāvids uzsvēra, cik svarīga ir  dievbijība itin visā, ko mēs darām. Un tas īpaši attiecas uz kalpošanu Tam Kungam. Pat tad, kad mēs priecājamies, mums tas jādara ar sirds trīsām, ar patiesu cieņu Dieva priekšā. Tieši dievbijība pasargās un aizvedīs mūs no ļaunuma, no grēka. „Kalpojiet Tam Kungam ar prieku un priecājieties ar sirds trīsām!”- tā ir Tā Kunga pavēle Viņa bērniem.