Dievbijība

Turpinājumā mācītājs vērsās pie Apustuļu darbu grāmatas, kurā tiek runāts par agrīno apustulisko draudzi.

“Tad draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga un dzīvoja Tā Kunga bijībā un pilnam baudīja Svētā Gara iepriecu.” (Apustuļu d. 9:31)

Mēs redzam, ka ticīgie agrīnajā apustuliskajā draudzē staigāja bijībā Dieva priekšā. Tieši tāpēc draudze auga un papilnam baudīja Svētā Gara iepriecu. Draudzes pieaugums vai pavairošanās nenotiek automātiski. Uz izaugsmi, uz pieaugumu ved noteikti Dieva nosacījumi, par kuriem mēs lasām augšminētajā Rakstu vietā: miers, staigāšana dievbijībā un Svētā Gara mierinājums (ieprieca). Agrīnā draudze varēja piepildīt Dieva gribu un pieaugt (vairoties), tieši pateicoties tam, ka ticīgie palika mierā Dieva priekšā un staigāja dievbijībā. Dievs šodien Savā Namā meklē bijību Viņa priekšā. Bez dievbijības Dievs visus mūsu darbus un visu mūsu piepūli nepieņems. Tieši tāpēc ir teikts, lai mēs kalpojam ar bijību un priecājamies ar sirds trīsām. Dievs grib, lai viss, ko mēs darām, izriet no sirds, kas pilna dievbijības un apziņas par Dieva varenību. Dievbijība – tā ir godbijība, cieņa un sirds trīsas attiecībā pret Dievu, pateicoties apziņai par to, kas Viņš ir. Bet mums jāsaprot, ka mēs nevarēsim staigāt dievbijībā bez dziļas izpratnes par to, kas ir Dievs. Jo vairāk mēs iepazīstam, jo vairāk atklājam to, kas ir Dievs, jo vairāk godbijības un cieņas pret Viņu būs mūsu dzīvē. Dāvids sacīja:

“Lai To Kungu bīstas visa pasaule, Viņa priekšā lai dreb visi zemes iedzīvotāji! Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās. Tas Kungs izjauc tautu nodomus, Viņš sagrauj ļaužu padomu. Bet Tā Kunga padoms pastāv mūžīgi, un Viņa sirds nodomi ir spēkā uz audžu audzēm.” (Psalmi 33:8-11)

Dāvids aicināja, lai visi zemes iedzīvotāji dreb Dieva priekšā, jo viņam bija atklāsme par to, ka Dievs ir Visvarens. Dievs ir mīlošs Dievs. Bet, neskatoties uz to, neticības un grēka dēļ Dievs dažus cilvēkus sūtīs uz elli, kurā būs mūžīgās mokas. Daudzas reliģijas apgalvo, ka elles vispār nav, tāpēc nevajag cilvēkus biedēt ar elli. Bet Bībele saka, ka elle ir reāla. Tomēr Dievs neradīja elli cilvēkiem, bet gan sātanam un viņa eņģeļiem. Taču mums jāzina, ka tad, ja cilvēks ignorēs Dievu un Viņa Vārdu, tas novedīs cilvēku uz elli. Neviens nevar strīdēties ar Dievu. Dievs teica – un tā notika; Viņš pavēlēja – un radās. Tieši tāpēc mums jāstaigā dievbijībā un dziļā cieņā Dieva priekšā Viņa varenības un spēka dēļ. Dievbijība – tas ir naids pret grēku, pret ļaunumu un patiesa mīlestība uz Dievu, kas izpaužas caur mūsu paklausību Dieva Vārdam un pakļaušanos Viņam itin visā. Dievbijība – tā ir dziļa cieņa un vērīga uzmanība pret to, kas patīk Dievam. Cilvēks, kurš staigā dievbijībā, mīl to, ko mīl Dievs, un neieredz to, ko neieredz Viņš.