Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus!

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva gudrībā. Vakar mēs runājām par to, lai ko Dievs darītu mūsu dzīvē. Viņš dara tikai ar vienu mērķi,- lai mēs pienestu labus augļus, kuri atspoguļo Viņa dabu, gudrību un spēku. Ar saviem labajiem augļiem mēs pagodinām Dievu. Ja mēs nenesīsim augļus un ja neizmantosim visu to ko ar ko Dievs mūs ir piepildījis, tad mēs noteikti to visu pazaudēsim. Kad tas notiek, tad no cilvēka dzīves aiziet Svētā Gara svaidījums, un cilvēks sāk paļauties tikai uz paša spēkiem, tad tā vietā, lai dzīvotu Dieva spēkā, cilvēks dzīvo vājumā, gudrības vietā atnāk muļķība, aizsardzības vietā atnāk ievainojamība. Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus! Daudzi no jums jau pienes Debesu Valstībai augļus. Jūs raugāties uz savu dzīvi un sakāt:” Nu, paldies Dievam es nesu augļus, kurus es pat varu parādīt citiem.” Tas viss ir labi. Bet Jēzus mums saka, ka ir līmenis, kurā mēs varam vēl lielākus augļus pienest. Iespējams, jūs jau pienesat augļus, un jūsu dzīve jau reāli mainās, un par to var liecināt cilvēki, kas ir jums apkārt. Var būt cilvēki, kas ir pazinuši jūs agrāk redz, ka jūsu dzīve kardināli ir mainījusies uz labo pusi ar to mirkli, kad nācāt pie Dieva. Iespējams, jūsu dzīvē ir konkrēti augļi, kas liecina par izmaiņām jūsu raksturā. Iespējams, ka jūs vairs nerunājat, tā kā runājāt agrāk, nedomājat tā kā domājāt agrāk, un nerīkojaties tā kā rīkojāties agrāk. Iespējams, jūs esat pietuvojušies Dievam tuvāk kā jebkad. Var būt jūs pienesat augļus cilvēku dvēseles glābšanā,- ir cilvēki kuri ir vērsušies pie Dieva, pateicoties saskarsmei ar jums un pateicoties jūsu dzīves augļiem. Neskatoties uz visu to, Jēzus saka, ka jūs varat pienest daudz vairāk augļus. Ko nozīmē vairāk augļus? Tas nozīmē iemantot vairāk nekā man ir šodien! Mums ir jābūt tieši tādai vēlēšanās. Mums ir nepieciešams tiekties uz to,- nest vairāk augļu. Pašapmierinātība ir viena no lielākajām ienaidniecēm un šķērslis auglīgai dzīvei. Pašapmierinātība – tas ir tad, kad cilvēks ir apmierināts ar to, kas viņam jau ir, un to ko viņš ir jau sasniedzis savā dzīvē. Kad cilvēks ir mierā ar to vietu, kur viņš atrodat pat reiz, viņš pārstāj tiekties un virzīties uz priekšu. Bieži vien mūsu vislielākā problēma vai bīstamība kļūst mūsu veiksme, vai mūsu sasniegumi. Kad mēs sākam uzstādīt pieminekļus saviem veikumiem par godu, tad virzīties uz priekšu kļūst grūti. Dievs nevēlas, lai mēs skatītos uz to, kas mums jau ir un apstātos pie tā. Dievs nevēlas, lai mēs paņemtu brīvlaiku. Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi virzītos uz priekšu, pienesot vairāk un vairāk augļu. Un mēs varam vairāk nest augļus, tādēļ ka atrodamies Jēzū Kristū. Ja jūs vēlaties pienest daudz augļus savā dzīvē priekš Dieva, tad izrunājiet sekojošos vārdus: 
„ Jēzu, es vēlos nest daudz vairāk augļus savā dzīvē. Lūdzu Tev, attīri mani, lai es būru spējīgs pienest daudz vairāk augļus. Es pieņemu Dievišķo labvēlību, lai turētos pie vīnakoka kā zars. Es nesīšu daudz augļus Dievam, Jēzus Vārdā! ”
 Bībele atklāj mums, lai mēs turpinām augt līdz tam, kamēr pietuvojamies Kristus līdzībai. (sk.4nod., vēst. Efez.). Tādēļ nav svarīgi cik svaidīti vai auglīgi mēs esam pat reiz. Neskatoties uz visu to ir augstāks līmenis uz ko Dievs mūs aicina tiekties,- daudz augstāks auglības un efektivitātes līmenis. Pāvils runā:
„ Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. (Fil.3:12-14).
 Pāvils vēlējās vairāk, kā viņam bija, tādēļ viņš arī patstāvīgi tiecās uz priekšu. Ja daži cilvēki sasniegtu apustuļa Pāvila ražības līmeni, viņi droši vien uzceltu sev lielu pieminekli un netiektos ne pēc kā vairāk līdz pat kristus atnākšanai. Pāvils taču staigāja garā, un viņam bija īpaša vara no Dieva. Viņš bija ražīgs Jēzus Kristus apustulis. Pāvils bija cilvēks, kam bija visaugstākie garīgie sasniegumi, bet neskatoties uz visu to, viņš neuzskatīja, ka ir visu sasniedzis. Pāvels patstāvīgi vēlējās pieaugt nest labākus augļus Dievam! Tu no Pāvila vari mācīties to pašu. Nekad nepārstāj virzīties uz priekšu, nekad nepārstāj attīstīties un nest Dievam augļus!  Turpināsim mūsu sarunu rītdien!Lai Dievs svētī katru no jums un jūsu tuviniekiem!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticība – tā ir paklausība Dievam!

    Vai tu gribi piedzīvot Dievu un Viņa spēku savā dzīvē? Tad uzticies Dievam un parādi savu uzticēšanos caur paklausību Viņam. Bībele saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt. Ja tu neizpatīc Dievam, tad tu nevari arī piedzīvot Viņa klātbūtni un Viņa spēku. Tad, kad Dievs atklāj vai parāda tev to, ko Viņš grib darīt, tev tūlīt pat vajag atsaukties Viņa aicinājumam. Tā ir pazīme tavai pašatdevei un pazīme tam, ka tu arī turpmāk gribi klausīt Dieva balsij. Nepaklausība nocietina sirdi un dara mūs nespējīgus dzirdēt no Dieva.
  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?
  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! II

    Šodien mēs turpinām izskatīt citas dzīves sfēras, kurās Salamans mēģināja tomēr rast laimi un apmierinājumu. Tas ir tas, ar ko šodien nodarbojas daudzi cilvēki. Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu darbā.„Un tādēļ es ienīdu šo dzīvi un dzīvību, jo es turēju par ļaunu visu to rosmi, kas noris zem saules; jā, viss ir niecība un vēja ķeršana! Tad es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis.”(Salamans Mācītājs 2:17-18).
  • Dieva klātbūtne III

    „tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:8-10).Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka grēks un elku kalpība attālina cilvēku no Dieva un bloķē ceļu uz pieeju Dieva klātbūtnei, spēkam un Dieva slavai. Tāpēc, ir vēl kas, izņemot lūgšanu, kas tuvina mūs Dievam un atnes Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, – tā ir grēku nožēla un mūsu nodošanās svētai dzīvei.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē II

    Šodien es vēlos turpināt runāt par kalpošanas sākšanu Dieva klātbūtnē. Vakar dien mēs redzējām piemēru ar pašu Kungu Jēzu Kristu, bet šodien mēs apskatīsim piemēru ar pravieti Jesaju. Klasiskais piemērs par pravieti Jesaju ir vēl viena spēcīga ilustrācija, kas parāda, ka efektīvai kalpošanai jāsākas Dieva klātbūtnē.