Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus!

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva gudrībā. Vakar mēs runājām par to, lai ko Dievs darītu mūsu dzīvē. Viņš dara tikai ar vienu mērķi,- lai mēs pienestu labus augļus, kuri atspoguļo Viņa dabu, gudrību un spēku. Ar saviem labajiem augļiem mēs pagodinām Dievu. Ja mēs nenesīsim augļus un ja neizmantosim visu to ko ar ko Dievs mūs ir piepildījis, tad mēs noteikti to visu pazaudēsim. Kad tas notiek, tad no cilvēka dzīves aiziet Svētā Gara svaidījums, un cilvēks sāk paļauties tikai uz paša spēkiem, tad tā vietā, lai dzīvotu Dieva spēkā, cilvēks dzīvo vājumā, gudrības vietā atnāk muļķība, aizsardzības vietā atnāk ievainojamība. Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus! Daudzi no jums jau pienes Debesu Valstībai augļus. Jūs raugāties uz savu dzīvi un sakāt:” Nu, paldies Dievam es nesu augļus, kurus es pat varu parādīt citiem.” Tas viss ir labi. Bet Jēzus mums saka, ka ir līmenis, kurā mēs varam vēl lielākus augļus pienest. Iespējams, jūs jau pienesat augļus, un jūsu dzīve jau reāli mainās, un par to var liecināt cilvēki, kas ir jums apkārt. Var būt cilvēki, kas ir pazinuši jūs agrāk redz, ka jūsu dzīve kardināli ir mainījusies uz labo pusi ar to mirkli, kad nācāt pie Dieva. Iespējams, jūsu dzīvē ir konkrēti augļi, kas liecina par izmaiņām jūsu raksturā. Iespējams, ka jūs vairs nerunājat, tā kā runājāt agrāk, nedomājat tā kā domājāt agrāk, un nerīkojaties tā kā rīkojāties agrāk. Iespējams, jūs esat pietuvojušies Dievam tuvāk kā jebkad. Var būt jūs pienesat augļus cilvēku dvēseles glābšanā,- ir cilvēki kuri ir vērsušies pie Dieva, pateicoties saskarsmei ar jums un pateicoties jūsu dzīves augļiem. Neskatoties uz visu to, Jēzus saka, ka jūs varat pienest daudz vairāk augļus. Ko nozīmē vairāk augļus? Tas nozīmē iemantot vairāk nekā man ir šodien! Mums ir jābūt tieši tādai vēlēšanās. Mums ir nepieciešams tiekties uz to,- nest vairāk augļu. Pašapmierinātība ir viena no lielākajām ienaidniecēm un šķērslis auglīgai dzīvei. Pašapmierinātība – tas ir tad, kad cilvēks ir apmierināts ar to, kas viņam jau ir, un to ko viņš ir jau sasniedzis savā dzīvē. Kad cilvēks ir mierā ar to vietu, kur viņš atrodat pat reiz, viņš pārstāj tiekties un virzīties uz priekšu. Bieži vien mūsu vislielākā problēma vai bīstamība kļūst mūsu veiksme, vai mūsu sasniegumi. Kad mēs sākam uzstādīt pieminekļus saviem veikumiem par godu, tad virzīties uz priekšu kļūst grūti. Dievs nevēlas, lai mēs skatītos uz to, kas mums jau ir un apstātos pie tā. Dievs nevēlas, lai mēs paņemtu brīvlaiku. Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi virzītos uz priekšu, pienesot vairāk un vairāk augļu. Un mēs varam vairāk nest augļus, tādēļ ka atrodamies Jēzū Kristū. Ja jūs vēlaties pienest daudz augļus savā dzīvē priekš Dieva, tad izrunājiet sekojošos vārdus: 
„ Jēzu, es vēlos nest daudz vairāk augļus savā dzīvē. Lūdzu Tev, attīri mani, lai es būru spējīgs pienest daudz vairāk augļus. Es pieņemu Dievišķo labvēlību, lai turētos pie vīnakoka kā zars. Es nesīšu daudz augļus Dievam, Jēzus Vārdā! ”
 Bībele atklāj mums, lai mēs turpinām augt līdz tam, kamēr pietuvojamies Kristus līdzībai. (sk.4nod., vēst. Efez.). Tādēļ nav svarīgi cik svaidīti vai auglīgi mēs esam pat reiz. Neskatoties uz visu to ir augstāks līmenis uz ko Dievs mūs aicina tiekties,- daudz augstāks auglības un efektivitātes līmenis. Pāvils runā:
„ Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. (Fil.3:12-14).
 Pāvils vēlējās vairāk, kā viņam bija, tādēļ viņš arī patstāvīgi tiecās uz priekšu. Ja daži cilvēki sasniegtu apustuļa Pāvila ražības līmeni, viņi droši vien uzceltu sev lielu pieminekli un netiektos ne pēc kā vairāk līdz pat kristus atnākšanai. Pāvils taču staigāja garā, un viņam bija īpaša vara no Dieva. Viņš bija ražīgs Jēzus Kristus apustulis. Pāvils bija cilvēks, kam bija visaugstākie garīgie sasniegumi, bet neskatoties uz visu to, viņš neuzskatīja, ka ir visu sasniedzis. Pāvels patstāvīgi vēlējās pieaugt nest labākus augļus Dievam! Tu no Pāvila vari mācīties to pašu. Nekad nepārstāj virzīties uz priekšu, nekad nepārstāj attīstīties un nest Dievam augļus!  Turpināsim mūsu sarunu rītdien!Lai Dievs svētī katru no jums un jūsu tuviniekiem!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Analizē savu darbību un savas dienas!

    Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.
  • Lūdz Dievam pēc reformācijas savā dzīvē, īpaši lūgšanu dzīvē!

    Dievs vēlās, lai mēs saprotam, ka draudze, kura lūdz – ir draudze, kura uzvar, tā ir vienīgā draudze, kuru elles vārti nespēs uzvarēt. Draudze, kura lūdz – ir draudze, kura pieaug, kura piedzīvo Dieva spēku un brīnumus. Dievs teica, ka Viņš radīs Draudzi un elles vārti šo Draudzi neuzvarēs.Lai Dievs palīdz katram no mums, lai lūgšana ieņem svarīgu vietu mūsu dzīvē, lai atnāk Dieva kārtība lūgšanu dzīvē. Es nerunāju par to lūgšanu, kura neaizsniedz debesis, bet es runāju par lūgšanu, kura aizsniedz debesis un atnes atbildi.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.