Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

Sveiki brīnišķīgie Dieva cilvēki!

Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.

Šodien mēs apskatīsim šī paša principa citu ilustrāciju, kuru pirmās apmācības laikā Jēzus sniedz saviem divpadsmit mācekļiem Marka evaņģēlija 3 nodaļā:

„Un Viņš uzkāpj kalnā un aicina pie Sevis, kurus pats gribēja, un tie nāca pie Viņa. Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt. ” (Marka ev. 3:13-15)

No augstāk redzamā tekstā mēs redzam sekojošu patiesību:
Jēzum ir misija, kurā Viņš iesaistīja divpadsmit vīrus, kurus viņš nosauca par Apustuļiem. Tā ir tā pati lieta, uz kuru Dievs mūs aicina šodien. Viņš aicina mūs kļūt par Viņa sadarbības partneriem biznesā kas saucās: „pazudušo glābšana un Viņa valstības paplašināšana”. Mēs to darām kalpojot Dievam katrs savā laukā, kur mums ir dotības un norīkojums. Tomēr pirms Jēzus sūtīja Apustuļus norīkojumā, Viņš tos aicināja vispirms pavadīt laiku ar Sevi. Šis princips ir ārkārtīgi svarīgs arī šodien. Pirms jūs dodaties kalpot Dievam, ir jāapstājas un jāveltī laiks sadraudzībai ar Viņu.
Pēc tam, kad mācekļi uzzināja par Jēzus augšāmcelšanos un no Viņa bija saņēmuši uzdevumu sludināt Labo Vēsti visai radībai, viņiem bija jātiek pildītiem ar karstu vēlēšanos un dedzību iet un izplatīt ziņas cik ātri vien iespējams. Tomēr Jēzus viņus piebremzēja sakot, ka tiem ir jāpaciešas iekams viņi tiks ietērpti ar spēku no augšienes.

un tiem sacīja: “Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzalemes, un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.”  (Lūka ev. 24:46-49)

No Bībeles mēs zinām, ka viņi tieši tā arī izdarīja:

„Bet tie Viņu pielūdza un atgriezās Jeruzalemē ar lielu prieku, un bija allaž Templī, teica un slavēja Dievu.” (Lūka ev. 24:52-53)
Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem. (Apustuļu darbi 1:14)

Apustuļi pielietoja principu ko Jēzus viņiem bija mācījis, tas ir, ka kalpošana sākas ar Dieva klātbūtni. Viņi pavadīja laiku kalpojot Dievam pielūdzot un tādējādi caur lūgšanām nokļūstot Dieva tuvumā.
Kā rezultāts tam, ka pavadām laiku ar Dievu ir tas, ka mēs kļūstam apbruņoti un ietērpti spēkā, lai varētu iet un darīt to, kam mēs esam aicināti.
Viens no iemesliem kādēļ Jēzus, pirms mācekļu kalpošanas sākšanas, aicināja tos pavadīt laiku ar Viņu ir lai viņiem būtu vara izdzīt dēmonus.

Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt. (Marka ev. 3:14-15)

Mūsu vara un svaidījums efektīvi kalpot Dievam izriet no attiecībām ar Dievu un nevis no mūsu aktivitātēm.
Šis ir kaut kas, ko jums ir jāatceras uz visu mūžu.

Ļaujiet man šodien jautāt, kādas ir jūsu attiecības ar Kungu? Ja jūs sajūtat svaidījuma un garīgas varas trūkumu, tad visdrīzāk jūsu attiecības ar Kristu ir kļuvušas vēsas. Sāc ar šo pašu brīdi un tu redzēsi kā tava dzīve mainās.

Lai žēlastība vairojās jūsos Jēzus vārdā!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sava gara stiprināšana

    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.

    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas...

  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc...

  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā II

    Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu un darīja Viņa gribu. Dievs Savā vārdā saka, ka to, kurš pagodinās Viņu, to arī Viņš pagodinās. Neviens nevarēs salauzt vai pazemot cilvēku, kuru nostiprina un paaugstina Dievs.„ Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. Jo mēs esam Kristus saldā smarža Dievam tiem, kas top izglābti, un tiem, kas pazūd.” (2.Korintiešiem 2:14-15).

    Jēzus dzīvo manā miesā, tālab, man ir jādemonstrē šī dzīve citiem. Jēzus nedemonstrēja Sevi, bet demonstrēja Tēvu...

  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību...

  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies - ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu...

  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti...