Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

Sveiki brīnišķīgie Dieva cilvēki!Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.Šodien mēs apskatīsim šī paša principa citu ilustrāciju, kuru pirmās apmācības laikā Jēzus sniedz saviem divpadsmit mācekļiem Marka evaņģēlija 3 nodaļā:
„Un Viņš uzkāpj kalnā un aicina pie Sevis, kurus pats gribēja, un tie nāca pie Viņa. Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt. ” (Marka ev. 3:13-15)
No augstāk redzamā tekstā mēs redzam sekojošu patiesību: Jēzum ir misija, kurā Viņš iesaistīja divpadsmit vīrus, kurus viņš nosauca par Apustuļiem. Tā ir tā pati lieta, uz kuru Dievs mūs aicina šodien. Viņš aicina mūs kļūt par Viņa sadarbības partneriem biznesā kas saucās: „pazudušo glābšana un Viņa valstības paplašināšana”. Mēs to darām kalpojot Dievam katrs savā laukā, kur mums ir dotības un norīkojums. Tomēr pirms Jēzus sūtīja Apustuļus norīkojumā, Viņš tos aicināja vispirms pavadīt laiku ar Sevi. Šis princips ir ārkārtīgi svarīgs arī šodien. Pirms jūs dodaties kalpot Dievam, ir jāapstājas un jāveltī laiks sadraudzībai ar Viņu. Pēc tam, kad mācekļi uzzināja par Jēzus augšāmcelšanos un no Viņa bija saņēmuši uzdevumu sludināt Labo Vēsti visai radībai, viņiem bija jātiek pildītiem ar karstu vēlēšanos un dedzību iet un izplatīt ziņas cik ātri vien iespējams. Tomēr Jēzus viņus piebremzēja sakot, ka tiem ir jāpaciešas iekams viņi tiks ietērpti ar spēku no augšienes.
un tiem sacīja: “Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzalemes, un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.”  (Lūka ev. 24:46-49)
No Bībeles mēs zinām, ka viņi tieši tā arī izdarīja:
„Bet tie Viņu pielūdza un atgriezās Jeruzalemē ar lielu prieku, un bija allaž Templī, teica un slavēja Dievu.” (Lūka ev. 24:52-53)
Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem. (Apustuļu darbi 1:14)
Apustuļi pielietoja principu ko Jēzus viņiem bija mācījis, tas ir, ka kalpošana sākas ar Dieva klātbūtni. Viņi pavadīja laiku kalpojot Dievam pielūdzot un tādējādi caur lūgšanām nokļūstot Dieva tuvumā. Kā rezultāts tam, ka pavadām laiku ar Dievu ir tas, ka mēs kļūstam apbruņoti un ietērpti spēkā, lai varētu iet un darīt to, kam mēs esam aicināti. Viens no iemesliem kādēļ Jēzus, pirms mācekļu kalpošanas sākšanas, aicināja tos pavadīt laiku ar Viņu ir lai viņiem būtu vara izdzīt dēmonus.
Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt. (Marka ev. 3:14-15)
Mūsu vara un svaidījums efektīvi kalpot Dievam izriet no attiecībām ar Dievu un nevis no mūsu aktivitātēm. Šis ir kaut kas, ko jums ir jāatceras uz visu mūžu.Ļaujiet man šodien jautāt, kādas ir jūsu attiecības ar Kungu? Ja jūs sajūtat svaidījuma un garīgas varas trūkumu, tad visdrīzāk jūsu attiecības ar Kristu ir kļuvušas vēsas. Sāc ar šo pašu brīdi un tu redzēsi kā tava dzīve mainās.Lai žēlastība vairojās jūsos Jēzus vārdā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pārtrauc visus vainot savās nelaimēs

    Citi cilvēki var būt vainīgi, ka tu esi zem jūga, bet neviens nav vainīgs, ka tu līdz šim turpini tur atrasties. Kamēr tu meklēsi vainīgos, tu pats nevarēsi paņemt atbildību par savas dzīves virzību. Dievs šodien tev grib teikt:nevaino sātanu, stājies viņam pretī (Jēkaba vēstule 4:7); nevaino Dievu, bet pakļaujies Viņam (1. Mozus 3:12—13); nevaino savus apstākļus vai grūto stāvokli, bet cīnies ar tiem un izej caur tiem ticībā (4. Mozus 12—14 nodaļas).
  • Rūpējieties par Dieva Namu un tad Dievs parūpēsies par jūsu problēmām un paaugstinās jūs!

    Dievs sūta šo vārdu ar nolūku, – lai paaugstinātu katru, jo Viņš vienlīdz mīl mūs visus. Lai Dievs mūs paaugstina un paceļ vēl augstākā garīgajā un materiālajā līmenī. Lai šī patiesība tiek ierakstīta mūsu sirdīs. Un lai šī patiesība pasargā mūsu sirdis.Lūdz Dievu, lai Viņš parāda tev tās situācijas, kad tu, attiecībā uz citiem cilvēkiem, rīkojies nepareizi, un tad – nožēlo šos savus grēkus. Bez grēku nožēlas, cilvēka dzīvē nevar atnākt jauna izdevība, jaunas iespējas. Ja esi sastrīdējies ar sev tuvu cilvēku, tad caur grēku nožēlu ir iespējams atjaunot šīs attiecības. Ja reiz tu priecājies par to, ka kāds ir pakritis, nožēlo šo grēku, un tad lūdz par šo cilvēku.
  • Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

    Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.
  • Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums

    Vakar mēs ar jums runājām par to, ka ne tikai mēs ticam Dievam, ne tikai mēs paļaujamies un uzticamies Dievam, bet arī Dievs uzticas mums un paļaujas uz mums. Mēs Dievam esam nepieciešami brīdī, kad Viņam parādās dienišķā vajadzība.„Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).
  • KĀ MĒS VARAM KATRU DIENU TUVOTIES DIEVAM?

    1) ieejiet pa durvīm un palieciet Dieva klātbūtnē.Mums jānāk Tēva priekšā ar Jēzus Kristus Asins starpniecību.« Tā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni ». (Ēbr. 10:19-22).
  • Kādi labumi nāk no tā, ka jūs staigājat dievbijībā?

    Jūs pārtiksiet no savu roku darba. Citiem vārdiem sakot, jūsu darbs nebūs veltīgs. Dievs jūs virzīs augšup visās jūsu pūlēs, un jūsu darbs ne tikai nesīs augļus, bet jūs no tiem pārtiksiet. Jūs būsiet laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Jūs baudīsiet Tā Kunga svētības.