Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

Sveiki brīnišķīgie Dieva cilvēki!Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.Šodien mēs apskatīsim šī paša principa citu ilustrāciju, kuru pirmās apmācības laikā Jēzus sniedz saviem divpadsmit mācekļiem Marka evaņģēlija 3 nodaļā:
„Un Viņš uzkāpj kalnā un aicina pie Sevis, kurus pats gribēja, un tie nāca pie Viņa. Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt. ” (Marka ev. 3:13-15)
No augstāk redzamā tekstā mēs redzam sekojošu patiesību: Jēzum ir misija, kurā Viņš iesaistīja divpadsmit vīrus, kurus viņš nosauca par Apustuļiem. Tā ir tā pati lieta, uz kuru Dievs mūs aicina šodien. Viņš aicina mūs kļūt par Viņa sadarbības partneriem biznesā kas saucās: „pazudušo glābšana un Viņa valstības paplašināšana”. Mēs to darām kalpojot Dievam katrs savā laukā, kur mums ir dotības un norīkojums. Tomēr pirms Jēzus sūtīja Apustuļus norīkojumā, Viņš tos aicināja vispirms pavadīt laiku ar Sevi. Šis princips ir ārkārtīgi svarīgs arī šodien. Pirms jūs dodaties kalpot Dievam, ir jāapstājas un jāveltī laiks sadraudzībai ar Viņu. Pēc tam, kad mācekļi uzzināja par Jēzus augšāmcelšanos un no Viņa bija saņēmuši uzdevumu sludināt Labo Vēsti visai radībai, viņiem bija jātiek pildītiem ar karstu vēlēšanos un dedzību iet un izplatīt ziņas cik ātri vien iespējams. Tomēr Jēzus viņus piebremzēja sakot, ka tiem ir jāpaciešas iekams viņi tiks ietērpti ar spēku no augšienes.
un tiem sacīja: “Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzalemes, un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.”  (Lūka ev. 24:46-49)
No Bībeles mēs zinām, ka viņi tieši tā arī izdarīja:
„Bet tie Viņu pielūdza un atgriezās Jeruzalemē ar lielu prieku, un bija allaž Templī, teica un slavēja Dievu.” (Lūka ev. 24:52-53)
Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem. (Apustuļu darbi 1:14)
Apustuļi pielietoja principu ko Jēzus viņiem bija mācījis, tas ir, ka kalpošana sākas ar Dieva klātbūtni. Viņi pavadīja laiku kalpojot Dievam pielūdzot un tādējādi caur lūgšanām nokļūstot Dieva tuvumā. Kā rezultāts tam, ka pavadām laiku ar Dievu ir tas, ka mēs kļūstam apbruņoti un ietērpti spēkā, lai varētu iet un darīt to, kam mēs esam aicināti. Viens no iemesliem kādēļ Jēzus, pirms mācekļu kalpošanas sākšanas, aicināja tos pavadīt laiku ar Viņu ir lai viņiem būtu vara izdzīt dēmonus.
Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt. (Marka ev. 3:14-15)
Mūsu vara un svaidījums efektīvi kalpot Dievam izriet no attiecībām ar Dievu un nevis no mūsu aktivitātēm. Šis ir kaut kas, ko jums ir jāatceras uz visu mūžu.Ļaujiet man šodien jautāt, kādas ir jūsu attiecības ar Kungu? Ja jūs sajūtat svaidījuma un garīgas varas trūkumu, tad visdrīzāk jūsu attiecības ar Kristu ir kļuvušas vēsas. Sāc ar šo pašu brīdi un tu redzēsi kā tava dzīve mainās.Lai žēlastība vairojās jūsos Jēzus vārdā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

    Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.
  • Mūsu bagātība – tas ir mūsu dievbijīgais raksturs un atjaunotais prāts!

    „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”(1.Timotejam 6: 9-12).
  • Kalpošana ir svarīga un mani ietekmē, jo tā man palīdz attīstīt sevī līdzcietību

    Līdzcietība, savukārt, atnes manā dzīvē un man tuvo cilvēku dzīvēs dziedinošu un atjaunojošu Dieva spēku. Pateicoties līdzcietībai, es kļūstu par instrumentu Dieva rokās-atjaunošanas instrumentu-un Dieva dziedinošā svaidījuma kanālu. Dieva svaidījums plūst un strādā caur līdzcietību.Vai jūs vēlaties lai Dievs īpašā veidā svaida jūs? Vai jūs vēlaties, lai Dieva spēks varenā veidā plūst caur jums? Es domāju, ka jā. Dievs arī to vēlās. Dievs vēlās, lai mēs būtu Viņa žēlastības instrumenti, lai Viņa svaidījums un spēks plūst caur mums pastāvīgi. Priekš tā mums jāattīsta sevī līdzcietīga sirds attiecībā pret cilvēkiem vajadzībās. Jo vairāk līdzcietības būs mūsos, jo vairāk Dieva svaidījuma un spēka plūdīs caur mums.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.