Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

Miers jums, dārgie Dieva bērni!

Šo dienu ir radījis Tas Kungs. Dievs mums saka, lai priecājamies un līksmojamies šajā dienā. Es lūdzu, lai šī diena un jūsu šīsdienas darbi būtu piepildīti ar varenu Dieva mieru un svētībām. 
Turpinot iesākto sarunu par Ābrahāma dzīvi, es gribētu, lai mēs šodien izskatām vēl vienu principu, kurš kļuva par Dieva svētību avotu Ābrahāma dzīvē. Šis princips skan tā: tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē. Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. 
Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.  

„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).

Ābrahāms bija gatavs to izdarīt, un tāpēc Dievs varēja viņu bagātīgi svētīt. Ābrahāms bija gatavs šķirties no savas zemes, un Dievs viņam deva daudz labāku zemi. Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē. Jēzus, norādot uz šo pašu principu, teica, ka katrs, kurš ir gatavs zaudēt savu dzīvību, to iegūs, bet tas, kurš turas pie savas dzīvības, to zaudēs.

„Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to mantos.” (Mateja,16:25).

Šo pašu domu mēs lasām arī Jāņa evaņģēlijā (12:24):

 „Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.”

Jēzus vārdos ir apslēpta ļoti svarīga patiesība. Ābrahāms dzīvoja pēc šī principa, un tieši tāpēc Dievs varēja viņu svētīt. 
Ja mēs paraugāmies uz Ābrahāma dzīvi, mēs redzam, ka viņš ne pie kā neturējās un ne pie kā nebija pieķēries, izņemot Dievu. Ābrahāms turējās tikai pie Dieva, un tas bija viņa ticības un paļaušanās pierādījums. Aplūkosim vairākus notikumus Ābrahāma dzīvē un paskatīsimies, kā viņš ievēroja šo principu.

  • Kad Dievs lika Ābrahāmam atstāt savu namu, radiniekus un pilsētu, viņš uzreiz to arī izdarīja (1. Mozus, 12: 1-4).
  • 1. Mozus grāmatas 13. nodaļā mēs redzam, ka starp Ābrahāma un Lata ganiem radās strīds, kura dēļ viņiem bija jāaiziet katram uz savu pusi. Ābrahāms piedāvāja Latam pirmajam izvēlēties zemi, un Lats izvēlējās labākās ganības, atstājot sliktākās Ābrahāmam (1. Mozus, 13: 8-12).
  • 1. Mozus grāmatas 14. nodaļā mēs lasām par to, ka Lats un viņa radinieki tika saņemti gūstā. Tieši Ābrahāms kopā ar savas saimes cilvēkiem devās viņus atbrīvot. Pēc uzvaras viņš atteicās kaut ko pieņemt no Sodomas ķēniņa, izņemot to, kas viņam likumīgi pienācās, kaut arī ķēniņš piedāvāja viņam apbalvojumu. Ābrahāms ticēja, ka Dievs ir spējīgs uzturēt viņu un padarīt bagātu, tāpēc Ābrahāms pilnībā savu paļaušanos lika uz To Kungu (1. Mozus, 14: 21-24).
  • Atgriežoties no kara, Ābrahāms satika Visuvarenā Dieva priesteri, kuram atdeva desmito tiesu no visa, kas viņam bija. Tai laikā Dievs vēl nebija devis likumu par desmitās tiesas došanu (1. Mozus, 14: 17-20).

Ābrahāms bija ļoti dāsns cilvēks, kurš neturējās pie mantas. Tāpēc Dievs viņu bagātīgi svētīja.  
Bībelē ir teikts, ka Ābrahāms dzīvoja uz šīs zemes kā svešinieks (Ebrejiem, 11: 9-10). Ābrahāmam bija ciešāka saikne ar debesīm, nekā ar zemi; viņš neturējās pie zemes lietām, un tāpēc Dievs varēja viņu svētīt. 
Dārgais draugs, Dievs vēlas tev šodien teikt: ja tu vēlies saņemt Dieva svētības, tad tev ir jābūt gatavam šķirties no tām lietām, uz kurām Dievs tev norādīs. Ja tu ļausi šim principam darboties tavā sirdī, sāksi dzīvot pēc šī principa un būsi dāsns, tad Dievs tevi noteikti svētīs. 

Līdz rītdienai!
Mācītājs Rufus Adžiboije

 

 

Līdzīgi raksti

  • Kas ir patiesa kalpošana, un kā kalpošana maina cilvēka dzīvi

    Jēzus piemērā mēs redzējām, ka iesākumā Jēzus kalpoja cilvēkiem un pielika piepūli, lai palīdzētu viņiem un tikai pēc tam Viņš vērsa viņu skatus un uzmanību uz to, kas ir mūžīgs – uz Debesu Tēvu. Mums pastāvīgi ir jāatcerās, ka kalpošanas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem savienoties ar Dievu caur mūsu labajiem darbiem.Katra patiesa kalpošana prasīs no mums zināmus upurus. Bet mums ir jāziedo Tā Kunga un Evaņģēlija vārdā.

    Jēzus piemērā mēs redzējām, ka iesākumā Jēzus kalpoja cilvēkiem un pielika piepūli, lai palīdzētu viņiem un tikai...

  • Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu.„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs...

  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu. „Tas tāpat kā ar cilvēku...

  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā...

  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē V

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu dalīties. Mēs esam apsprieduši tēmu par to, ka vienīgais veids kā ar lieliskiem rezultātiem kalpot un iepriecināt Dievu ir nostādīt attiecības ar Viņu kā prioritāras. Mēs redzējām piemēru ko Jēzus mums atstāja ar savu dzīvi, kā arī mēs apskatījām trīs mācības no Jesajas dzīves.

    Priecājos, ka varam turpināt tēmu, kura pēc manām domām ir viena no vissvarīgākajām patiesībām ar ko varu...

  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi II

    Kārība – tā ir nedabiska apetīte uz kaut ko. Piemēram, ja netiek kontrolēts seksuāls uzbudinājums, tas var novest līdz izvarošanai, netiklībai, laulības pārkāpšanai un dažāda veida seksuāliem izkropļojumiem. Savukārt, tas viss, bieži ir avots dažādām saslimšanām, tajā skaitā arī neārstējamām slimībām. Tālāk seko – spēcīga vainas sajūta, depresija, pašnāvība, ģimenes iziršana, bērnu ciešanas, vardarbība, naids un citas līdzīgas parādības, tās visas lietas ir seksuālās kārības auglis un rezultāts. Cita veida kārība šajā kategorijā ir neveselīga apetīte uz ēdienu, alkohola lietošanu, naudu. Tas viss mūsu sabiedrībā atnes nepanesamas sāpēs un ciešanas caur alkoholismu, narkomāniju, azartspēlēm, zādzībām, nodevību, slepkavībām un citām lietām.

    Kārība - tā ir nedabiska apetīte uz kaut ko. Piemēram, ja netiek kontrolēts seksuāls uzbudinājums, tas var novest...