Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju!

Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.

Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.

Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi. Lūk, ko par to saka Dieva Vārds:

„Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums. Jo neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet, ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet pagodina Dievu ar šo vārdu.” (1.Pētera 4:12-16).

Bībele skaidri saka to, ka kārdinājumiem, ciešanām un bēdām – tam visam nevajadzētu būt mums par pārsteigumu. Jums nevajag apjukt no tā, ka jūsu dzīvē atnāk problēmas vai kārdinājumi.

Vēstulē Timotejam apustulis Pāvils saka:

 „..manām vajāšanām, manām ciešanām, kas man gadījās Antiohijā, Ikonijā, Listrā; šīs vajāšanas es esmu panesis, un no visām Tas Kungs ir mani izrāvis. Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.(2.Tiotejam 3:11-12).

Vai redzat, – Pāvils neuztvēra to kā kaut ko dīvainu vai pārsteidzošu, kad viņa dzīvē ienāca tādas lietas kā kārdinājumi, vajāšanas, ciešanas, grūtības, zaimi. Viņš zināja, ka viss tas var atnākt viņa dzīvē un tālab arī gatavojās, kā nākas. Nav brīnums, ka visos savos kārdinājumos Pāvils varēja runāt par uzvaru: „…no visām Tas Kungs ir mani izrāvis”.

Ja cilvēks saprot, ka kārdinājumi ir neizbēgami, tad viņš sāk bruņoties ar visu nepieciešamo tam, lai gūtu uzvaru pār šiem kārdinājumiem. Dievs tādam cilvēkam noteikti dāvā uzvaru. Tieši tāpēc Pāvils savam garīgajam dēlam Timotejam atgādina par kārdinājumu neizbēgamību mūsu dzīvē un par nepieciešamību sagatavot sevi uzvarai pār šiem kārdinājumiem.

Šodien Dievs katram no mums vēlas atgādināt par to, ka problēmas un pārbaudījumi mūsu dzīvē un katra cilvēka dzīvē ir neizbēgami, – lai mēs arvien būtu gatavi uzvarai pār tiem. Vēlu jums daudz uzvaru jūsu dzīves gājumā!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēks un cilvēku netaisnība apgāna zemi un liek iznīcināt cilvēkus, kas dzīvo uz tās

    Taisnība paaugstina cilvēku un to tautu, kuras vidū cilvēks dzīvo.Kad tauta atgriežas no saviem ļaunajiem ceļiem un savu roku noziedzības, tad atnāk jauni laiki un tad bēdu vietā atnāk prieks, traģēdijas vietā -triumfs. Vesela nācija var nokļūt zem Dieva tiesas cilvēku grēku dēļ, kas dzīvo šīs nācijas vidū. Sodoma un Gomora ir uzskatāms piemērs tam, ka grēks var atnest iznīcību un traģēdiju veselas tautas dzīvē.

    Taisnība paaugstina cilvēku un to tautu, kuras vidū cilvēks dzīvo. Kad tauta atgriežas no saviem ļaunajiem ceļiem...

  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes...

  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.

    Pirms esi uzsācis ēst, - lūdz! Pirms tu izej no mājas, - lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis...

  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Cienīgs mērķis dzīvei”.Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Cienīgs mērķis dzīvei”. Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi...

  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies...

  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu...