Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

Es priecājos sveikt katru mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāju!Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi. Lūk, ko par to saka Dieva Vārds:
„Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva Gars dus uz jums. Jo neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis, vai ļaundaris, vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet, ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet pagodina Dievu ar šo vārdu.” (1.Pētera 4:12-16).
Bībele skaidri saka to, ka kārdinājumiem, ciešanām un bēdām – tam visam nevajadzētu būt mums par pārsteigumu. Jums nevajag apjukt no tā, ka jūsu dzīvē atnāk problēmas vai kārdinājumi.Vēstulē Timotejam apustulis Pāvils saka:
 „..manām vajāšanām, manām ciešanām, kas man gadījās Antiohijā, Ikonijā, Listrā; šīs vajāšanas es esmu panesis, un no visām Tas Kungs ir mani izrāvis. Bet visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.(2.Tiotejam 3:11-12).
Vai redzat, – Pāvils neuztvēra to kā kaut ko dīvainu vai pārsteidzošu, kad viņa dzīvē ienāca tādas lietas kā kārdinājumi, vajāšanas, ciešanas, grūtības, zaimi. Viņš zināja, ka viss tas var atnākt viņa dzīvē un tālab arī gatavojās, kā nākas. Nav brīnums, ka visos savos kārdinājumos Pāvils varēja runāt par uzvaru: „…no visām Tas Kungs ir mani izrāvis”.Ja cilvēks saprot, ka kārdinājumi ir neizbēgami, tad viņš sāk bruņoties ar visu nepieciešamo tam, lai gūtu uzvaru pār šiem kārdinājumiem. Dievs tādam cilvēkam noteikti dāvā uzvaru. Tieši tāpēc Pāvils savam garīgajam dēlam Timotejam atgādina par kārdinājumu neizbēgamību mūsu dzīvē un par nepieciešamību sagatavot sevi uzvarai pār šiem kārdinājumiem.Šodien Dievs katram no mums vēlas atgādināt par to, ka problēmas un pārbaudījumi mūsu dzīvē un katra cilvēka dzīvē ir neizbēgami, – lai mēs arvien būtu gatavi uzvarai pār tiem. Vēlu jums daudz uzvaru jūsu dzīves gājumā!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle

    Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu.„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva” (Efeziešiem 4:18).Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

    Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab, manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudz saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas! II

    Kad mēs lūdzam, Dievs strādā ar mums. Un tā sagatavotība, kuru mēs iegūstam caur lūgšanu, ir krietni svarīgāka un kvalitatīvāka par to, ko mēs varam iegūt vienkārši studējot dažādas metodes un stratēģijas. Visiem, kuri kalpo Dievam, ir jāsaprot, ka, mehāniski nodarbojoties ar kalpošanu, mēs nespēsim sasniegt vajadzīgo rezultātu, jo tajā nebūs dzīvības. Mums var būt pozitīvas emocijas, mēs varam būt apmierināti ar sevi, varam justies labi, bet bez lūgšanas nebūs tā efekta, kuru Dievs gaida un kuru būtu iespējams sasniegt, ja mēs lūgtu. Tāpēc, visiem – svētdienas skolas skolotājiem, slavētājiem, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar tehniskajiem jautājumiem u.c. – ir jālūdz!!!