Sveicu jūs, dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es ticu, ka, lasot šo ikdienas vēstījumu, jūs saņemat uzmundrinājumu un iedvesmu. Vakar mēs ieraudzījām vēl divas vārda „disciplīna” definīcijas. Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums, undisciplīna – tā ir centība, kas katru lietu noved līdz galam. Mēs runājām ar jums par to, ka disciplinēts cilvēks tiecas uz to, lai novestu iesākto lietu līdz galam, lai kādu piepūli no viņa tas arī neprasītu. Tur, kur tiek pielikta piepūle, tur slinkumam nav vietas. Slinkums – tā ir disciplīnas neesamība, tālab, droši var teikt, ka nedisciplinēts cilvēks – tas ir slinks cilvēks. Disciplinēts cilvēks noteikti būs centīgs un uzcītīgs. Savukārt, slinks cilvēks reti uzsāk kaut ko darīt, un, pat ja viņš kaut ko arī uzsāk darīt, tad nenoved neko līdz galam. Slinks cilvēks vienlaicīgi var uzsākt 10 lietas, bet nevienu no tām tā arī nepabeigt. Bez tam, slinks cilvēks pastāvīgi meklē attaisnojumu tam, kāpēc viņam kaut kas neizdodas vai arī nenotiek. Ir vairākas Rakstu vietas Bībelē, kurās tiek runāts par slinkumu un slinkiem cilvēkiem, un tas nozīmē, ka arī par nedisciplinētiem cilvēkiem. Vērsīsimies pie dažiem fragmentiem no Rakstiem.
„ Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega? Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.” (Salamana pamācības 6:9-11).
Slinks cilvēks nemīl neko darīt, tālab nabadzība un trūkums kļūst par pastāvīgu viņa ceļabiedru. Kā pretstats sliņķim, uzcītīgam cilvēkam, kas kopj savu zemi, būs maizes papilnam un viņš tiks svētīts. „Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet, kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis.”(Salamana pamācības 12:11).
Tālāk, Salamana Pamācību Grāmatas 22 nodaļā ir teikts: „ Sliņķis saka: “Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!” (Salamana pamācības 22:13).
Sliņķis vienmēr atrod iemeslu tam, kālab viņš nevar darīt to, kas jādara. Sliņķis dzīvo tikai attaisnojoties un ir apmierināts ar to. „Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts.” (Salamana pam.12:27).
„ Sliņķis ielaiž savu roku podā un sajūt kā lielu grūtumu piecelt to atkal pie mutes.” (Salamana pam.26:15).
Šie divi fragmenti no Bībeles parāda mums to, ka sliņķis sāk kaut ko darīt, bet nekad to nenoved līdz galam. Mums ir jāpieradina sevi pie darba un jāuzvar sevī slinkums, jo tā ir svarīga disciplīnas daļa. Kurš no jums ir redzējis veiksmīgu sliņķi? Un pat ja tādi sliņķi ir, tad šī veiksme ir vai nu īslaicīga, vai arī tā pazudinās pašu sliņķi.Bībele apgalvo:„ Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pam.12:24).
Cilvēks, kuram ir patiesa veiksme, noteikti ir strādīgs. Ja cilvēks ir sliņķis, un , tai pat laikā, veiksmīgs, tad viņš ir vai nu zaglis, vai arī viltnieks, kurš krāpj citus cilvēkus, un tādiem nav nākotnes. Nākotne un veiksme – tā pieder tiem cilvēkiem, kuri cītīgi strādā un ir tālredzīgi savā darbībā. „Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.” (Salamana pam.22:29).
Es, protams, neapgalvoju, ka veiksme ir atkarīga tikai no mūsu darba, jo tikai Dievs ir Tas, Kurš svētī mūsu roku darbu. Bet, mums ir jābūt tādiem darbiem, kurus Dievs varētu svētīt. Un tieši disciplinētība palīdzēs mums tajā! Lai dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije
