Efektīva kristieša liecība – evaņģelizācija

Jņ.4:7-42; Ps.126:5,6; Ap.d.8:26-35. Visi Bībeliskie piemēri tādā vai citādā mērā parāda mums efektīvas liecības piemēru, taču visraksturīgākā ir Jēzus saruna ar sievieti Samarieti, kas priekš mums ir kā dzīvs modelis personīgajai evaņģelizācijai. Jēzus teica saviem pirmajiem mācekļiem: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšun par cilvēku zvejniekiem.” (Мt.4:18,19). Jēzus ir pieredzējis cilvēku zvejnieks, un sekojot Viņa piemēram, mēs arī varam kļūt par efektīviem zvejniekiem. Un tā, apskatīsim Jēzus piemēru no Jņ.4. 1) Saskarsme, sociālais kontakts ar neticīgo. Jēzus satiek sievieti “un saka viņai”. Jēzus izveidoja kontaktu ar neticīgo, lai cik slikts viņš arī nebūtu. Viņš kontaktējās ar netikļiem, muitniekiem un grēciniekiem. Viņš sarunājās ar viņiem (Мt.11:19; Мк.5:27-32; 1Коr.9:22). Bībele mums saka atdalīties no netaisnajiem (2 Коr.6:14). Taču pastāv atšķirība starp atdalīšanos un attālināšanos. Kad mēs atdalāmies no netaisnajiem, mēs neejam uz viņu sanāksmēm, nestāvam uz viņu ceļiem, t.i. mēs nedarām to, ko viņi dara un mēs nesēžam viņu sapulcēs, kur sagroza, izkropļo visu dabisko. Tu nevarēsi atvest netikļus pie Kristus, ja pats dzīvosi netiklībā kopā ar viņiem. Taču kontakts ar viņiem ir vajadzīgs, lai tu kā sāls un gaisma un ārsts vestu viņus uz pestīšnas ceļa. Jēzus kontaktējās ar viņiem, bet Viņš bija atdalījies no viņiem (Еbr.7:26). 2) Meklē kopīgu valodu (7-9 pants). Jēzus neuzsāka sarunu uzreiz ar uzaicinājumu uz grēku nožēlu. Viņš sāka runāt par to, kas uztrauca sievieti dotajā brīdī. Viņa bija atnākusi pasmelt ūdeni, un Jēzus uzsāka runāt ar viņu par ūdeni. Tādā veidā, var uzzināt tā cilvēka pārdzīvojumus un grūtības, ar kuru tu kontaktējies. Viņš (viņa) atvērsies vairāk, un sirds būs sagatavota Dieva Vārda uzņemšanai. 3) Nomaini sarunas tēmu uz vajadzīgo –labo vēsti. Jēzus iesāka sarunu par parasto ūdeni, pēc tam piedāvāja viņai dzīvo ūdeni, kurš spējīgs remdēt slāpes. Sarunas laikā tu varēsi uzzināt to nastu, kura nomoka cilvēku un vajadzīgajā brīdī pagriezt sarunu un norādīt viņam uz Jēzu, kurš atnāk palīgā problēmās (grēks, nabadzība, slimība, bailes utt.). Tas ir jāpastāsta tādā veidā, lai tavam sarunu biedram rastos slāpes pēc Dieva. 4) Izvairies no strīdiem, tukšvārdības un no nemākulīgas sacensības (2 Тim.2:16,23). Sarunas laikā var rasties dažādi strīdīgi jautājumi, izvairies no tiem un seko mērķim. Samariete pirmo jautājumu izvirzīja par rasi (viņa bija rasiste), taču Jēzus neaizrāvās ar viņas jautājumu. Tas tāpat var būt jautājums par denomināciju. Mūsu liecība nav par denomināciju, bet par Kristu, kā par glābēju no visām bēdām. Pēc tam Samariete pajautāja Jēzum: “Vai tiešām Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu?” Jēzus nesāka strīdēties ar viņu, kurš ir lielāks, tas nav aktuāls jautājums. Jautājums ir tajā, vai tu esi apmierināta, dzerot šo ūdeni no varenā Jēkaba akas? Vai tas remdina tavas slāpes? Vai tavi grēki ir piedoti? Vai tev ir pārliecība par glābšanu? Neuzsāc strīdu par to, kāda reliģija ir labāka vai pareizāka. Reliģija nedod brīvību, personīgu pazīšanos ar Jēzu, Kurš ir patiesība, kas atbrīvo cilvēkus. Neticīgie parasti atstāj jautājumu par pestīšanu, jautājot par to, kur ir pareizi pielūgt. Jēzus atbild: “Pielūdziet garā un patiesībā”. 5) Nenosodi (14-19pants). Jēzus neteica šai sievietei, ka viņa melo, ka viņa ir laulības pārkāpēja, t.i. Viņš nenosodīja viņu, bet vienkārši parādīja viņai visu patiesību ar mīlestību un cieņu. 6) Esi pacietīgs (28-34 pants). Jēzus pacietīgi turpināja sarunu, kamēr sieviete neatsaucās pozitīvi uz Viņa vārdiem. Pēc tam, kad viņa aizgāja uz pilsētu, Jēzus gaidīja, kamēr viņa atgriežas. 7)Vēlams (iespēju robežās)runāt ar cilvēku personīgi. Dažreiz viņam ir grūti atvērties, tāpēc ka apkārt ir citi cilvēki. 8) Nepaļaujies uz saviem spēkiem vai pieredzi, bet ieklausies savā sirdī, ko tev teiks Svētais Gars (16-19 pants). Ja tu uzticēsies Svētajam Garam, Viņš var atklāt tev dažus faktus attiecībā par tava sarunu biedra dzīvi. Šie fakti var kļūt par atslēgu, kura atvērs viņa sirdi Dievam. Jēzum tika atklāti caur zinības vārdu fakti no Samarietes dzīves pagātnes. Ja tu paļaujies uz Garu, Viņš parādīs tev, kuram liecināt un kurp iet, kā Viņš to parādīja Filipam (Ap.d.8:26). 9) Palūdz turpat uz vietas, ja cilvēks ir atvēries grēku nožēlai. Pamāci uzreiz pēc grēku nožēlas, atstāj traktātus un citu literatūru. Ps.126:5,6 dod mums četru nosacījumu konkrētu izskaidrojumu, kuri ir vajadzīgi priekš tā, lai kļūtu par efektīvu liecinieku: “Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus, viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus”. “Sējējs izgāja sēt savu sēklu…” (Lk.8:5). 1. Pirmais nosacījums- iziet. Ejiet (Мt.20:18; Мк.16:15; Jņ.15:16). Pats galvenais iemesls, kura dēļ ticīgie atved maz cilvēku pie patiesības, ir tas, ka viņi neiet pie ticīgajiem. Mēs gaidām lai viņi nāk pie mums uz draudzi, bet Bībele mūs aicina iet pie viņiem. “Gars Filipam sacīja: „Ej klāt un turies līdztekus šiem ratiem.” (Ap.d.8:29). Tas pats attiecas arī uz Draudzi: ej klāt un turies līdztekus, negaidi, kamēr viņi atnāks, tāpēc ka tas diez vai notiks. Ja tu gribi būt efektīvs liecinieks, tad alternatīvas nav: tev apzināti ir jāiet, lai nestu cilvēkiem dzīvības sēklas. Lai noķertu zivi, ir jāiet makšķerēt. Lai noķertu cilvēku Jēzum ir jāiet turp, kur viņi ir. Var teikt, ka es nezinu Rakstus tik labi, tā nav problēma: tu vari pastāstīt savu liecību. Tu vari teikt, ka tu vēl neesi pietiekoši svēts. Protams, svētums dzīvē spēlē nozīmīgu lomu evaņģelizācijā, taču tas nespēj aizstāt šo pirmo nosacījumu. Tu vari teikt, ka tev nav spēka. Atceries, ka Dievs dod spēku, bet tiem ticīgajiem, kuri iet (Мк.16:20). 2. “Kas ar asarām sēj,.. ar asarām nes sēklu”. Liecībai nav jābūt mehāniskai, bet motivētai ar mīlestību un līdzcietību pret bojāejošajiem neticīgajiem cilvēkiem. Un tā, otrais nosacījums – tas ir žēlums un milzīga mīlestība, kura izpauž sevi patiesā lūgšanā, tu nemet vienkārši sēklu šur tur, bet ar asarām, ar lūgšanām tu aplaisti šo sēklu. Tieši tas virzīja Jēzu visā, ko Viņš darīja (Мt.9:36-38). 3. “Raudot nes sēklu” – tad, kad mēs liecinām, mums vajag pastāstīt cilvēkiem nevis par reliģiju, bet par Dieva slavu. Sēklā ir Dieva dzīvība. Sēkla-ir Dieva Vārds (Lk.8:11). Kad cilvēki pieņem šo sēklu, tā dod viņiem Dieva dzīvību. Jēzus teica: “Vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība” (Jņ.6:63). 4. Veiksme ir garantēta – “ar prieku atgriezīsies”. Ne visi, kuri uzklausīja tevi, pozitīvi atsauksies, taču būs cilvēki, kuri pieņems vārdu. “Sējējs izgāja sēt savu sēklu: un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un putni gaisā to apēda. Un cita krita uz akmeni, un cita starp ērkšķiem, bet cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” (Lk.8:5-8). Noteikti būs tie, kuri atnāks pie Jēzus, ja tu neskoposies sēt daudz Dieva Vārda sēklas.