Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris!

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs visu rada jaunu, un Viņa žēlastība mums atjaunojas ik rītu! Mēs turpinām sarunu par tēmu: “Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara. Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu. Tad, kad jūs kļuvāt par kristieti, kad jūs pieņēmāt Jēzu par Kungu un atdevāt Viņam savu dzīvi, – Viņš deva jums noteiktu dāvanu( talantu vai spējas), ar kuru jūs varat kalpot Viņam. Dāvana – tas ir tas, ko jūs varat atdot Dievam atpakaļ; tas ir tas, kas rada pārmaiņas jums visapkārt. Dažkārt, mēs atrodamies līdzās ļoti talantīgiem cilvēkiem, un mēs varam justies nederīgi šo spožo zvaigžņu gaismā. Mums šķiet, ka pēc šādiem cilvēkiem vai atrodoties līdzās tik spožiem talantiem, mēs neko nevaram darīt. Tomēr, patiesība ir tā, ka Dievs lieto vienkāršus cilvēkus, kuri ir gatavi darīt to, ko Viņš tiem teiks darīt. Dievs izmanto cilvēkus, kuri ir gatavi atdot Viņam visu kas tiem ir, un nav svarīgi, cik mazs vai niecīgs viņu acīs izskatās šis “viss”. Viss mazais kļūst liels tad, kad mēs to atdodam Tā Kunga rokās. Iespējams tu teiksi: “Es esmu parasts cilvēks, un es neko nemāku un nezinu”. Bet tu tā runā tālab, ka salīdzini to, kas ir tev, ar to, kas ir citiem. Atceries, – ja tu atdosi Dievam to parasto, ikdienišķo, kas tev ir, tad, neskatoties uz to, ka tas šķiet niecīgs tavās acīs, Dievs paņems to un darīs brīnumu. Un tad, tas būs brīnums ne tikai tavā dzīvē, bet arī brīnums caur tevi. Tas attiecas arī uz ziedojumiem: mums visiem ir dažādas spējas un iespējas, tālab, Dievs neskatās uz naudas daudzumu, kuru mēs ziedojam, bet uz to, ar kādu sirdi un attieksmi mēs to darām. Svarīgi ir saprast, ka Jēzum, mūsu kalpošanā Viņam, ļoti svarīga ir mūsu uzticība. Reiz Jēzus vēroja ziedošanas kalpošanu templī, un vēlāk izdarīja kādu paziņojumu, kurš daudziem likās visai dīvains.
“Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā. Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas, un sacīja: “Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!”(Lūkas 21:1-4).
Bībeles tulkojumā krievu valodā “…….., bet viņa savā trūkumā nolikusi visu savu iztiku, kāda tai bija.” Jūs pamanījāt, cik iemeta šī nabaga atraitne? Viņa ielika tikai divas artavas. Tomēr Jēzum tas bija kas vairāk, nekā tās naudas summas, kuras ziedoja bagātnieki. Jēzus ņēma vēra katra, kurš ziedoja, iespējas, un Viņš ieraudzīja, ka atraitne parādīja savu uzticību to resursu pārvaldē, kādus Dievs viņai uzticēja. Pārējie cilvēki arī ziedoja, bet nedarīja visu to, ko viņi varēja izdarīt. Tieši tāpat tas notiek ar mūsu dotību, talantu, spēju, zināšanu un iespēju pārvaldi. Dievs dod lielākas iespējas tikai tiem, kuri ir uzticīgi mazumā. Ja tu vēlies redzēt savas kalpošanas paplašināšanos un ietekmi, tad seko šim principam – esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris. Un tad, – Dievs paplašinās tavu robežu apgabalus un ievedīs tevi tava aicinājuma pilnībā. Tas Kungs lai svētī jūs šodien!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.

    Mīlestība - tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās - tas ir lēmums. Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet...

  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.

    „Nonāvēt savu miesu” - tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas...

  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības...

  • Caur sadraudzību ar Dievu mēs varam iemācīties saprast vai izprast…

    1. Dieva klātbūtni;„ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.”(Jāņa 10:14)2. Dieva svētumu;„ES ESMU labais gans „(Jāņa 10:11a).

    1. Dieva klātbūtni; „ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.”(Jāņa 10:14) 2. Dieva...

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un...

  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un...