Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris!

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs visu rada jaunu, un Viņa žēlastība mums atjaunojas ik rītu! Mēs turpinām sarunu par tēmu: “Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara. Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu. Tad, kad jūs kļuvāt par kristieti, kad jūs pieņēmāt Jēzu par Kungu un atdevāt Viņam savu dzīvi, – Viņš deva jums noteiktu dāvanu( talantu vai spējas), ar kuru jūs varat kalpot Viņam. Dāvana – tas ir tas, ko jūs varat atdot Dievam atpakaļ; tas ir tas, kas rada pārmaiņas jums visapkārt. Dažkārt, mēs atrodamies līdzās ļoti talantīgiem cilvēkiem, un mēs varam justies nederīgi šo spožo zvaigžņu gaismā. Mums šķiet, ka pēc šādiem cilvēkiem vai atrodoties līdzās tik spožiem talantiem, mēs neko nevaram darīt. Tomēr, patiesība ir tā, ka Dievs lieto vienkāršus cilvēkus, kuri ir gatavi darīt to, ko Viņš tiem teiks darīt. Dievs izmanto cilvēkus, kuri ir gatavi atdot Viņam visu kas tiem ir, un nav svarīgi, cik mazs vai niecīgs viņu acīs izskatās šis “viss”. Viss mazais kļūst liels tad, kad mēs to atdodam Tā Kunga rokās. Iespējams tu teiksi: “Es esmu parasts cilvēks, un es neko nemāku un nezinu”. Bet tu tā runā tālab, ka salīdzini to, kas ir tev, ar to, kas ir citiem. Atceries, – ja tu atdosi Dievam to parasto, ikdienišķo, kas tev ir, tad, neskatoties uz to, ka tas šķiet niecīgs tavās acīs, Dievs paņems to un darīs brīnumu. Un tad, tas būs brīnums ne tikai tavā dzīvē, bet arī brīnums caur tevi. Tas attiecas arī uz ziedojumiem: mums visiem ir dažādas spējas un iespējas, tālab, Dievs neskatās uz naudas daudzumu, kuru mēs ziedojam, bet uz to, ar kādu sirdi un attieksmi mēs to darām. Svarīgi ir saprast, ka Jēzum, mūsu kalpošanā Viņam, ļoti svarīga ir mūsu uzticība. Reiz Jēzus vēroja ziedošanas kalpošanu templī, un vēlāk izdarīja kādu paziņojumu, kurš daudziem likās visai dīvains.
“Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā. Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas, un sacīja: “Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!”(Lūkas 21:1-4).
Bībeles tulkojumā krievu valodā “…….., bet viņa savā trūkumā nolikusi visu savu iztiku, kāda tai bija.” Jūs pamanījāt, cik iemeta šī nabaga atraitne? Viņa ielika tikai divas artavas. Tomēr Jēzum tas bija kas vairāk, nekā tās naudas summas, kuras ziedoja bagātnieki. Jēzus ņēma vēra katra, kurš ziedoja, iespējas, un Viņš ieraudzīja, ka atraitne parādīja savu uzticību to resursu pārvaldē, kādus Dievs viņai uzticēja. Pārējie cilvēki arī ziedoja, bet nedarīja visu to, ko viņi varēja izdarīt. Tieši tāpat tas notiek ar mūsu dotību, talantu, spēju, zināšanu un iespēju pārvaldi. Dievs dod lielākas iespējas tikai tiem, kuri ir uzticīgi mazumā. Ja tu vēlies redzēt savas kalpošanas paplašināšanos un ietekmi, tad seko šim principam – esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris. Un tad, – Dievs paplašinās tavu robežu apgabalus un ievedīs tevi tava aicinājuma pilnībā. Tas Kungs lai svētī jūs šodien!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības.Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva!
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis

    Jēzus runāja par to, ka pēdējās dienās pasaule būs pilna ar naidu, meliem, nodevību, aizvainojumu un rūgtumu. Tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs nopietnas problēmas šajās pēdējās dienās, – viņi sastapsies ar grēka spēku un nespēs tikt ar to galā, iegūs emocionālus ievainojumus, kuru dēļ saruks viņu dzīves. Sakarā ar to, ka pēdējos laikos plūdīs ļaunuma , naida, nodevības, nemieru un nepateicības straumes, tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs sirdslēkmes, nervu sabrukumi.
  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Lūgšana – tas ir spēka avots! II

    Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.