Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris!

Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi. Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?

Neatkarīgi no tā, ko jūs darat, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu dzīves statuss, un neatkarīgi no tā, kādi ir jūsu dzīves apstākļi, ja jums būs pieejama Dieva klātbūtne, tad jūs būsiet veiksmīgs cilvēks. Jāzeps bija verdzībā, viņu pārdeva prom uz svešu zemi viņa paša brāļi, taču tas nespēja apturēt viņa uzplaukumu. Kas tad īsti nosaka mūsu veiksmi? Tā ir Dieva klātbūtne ar mums! Varbūt ka ceļš uz to nebūs viegls. Ceļojums uz uzplaukumu un veiksmi, var būt garāks nekā jūs domājat, bet ja Dievs būs ar mums, tad ceļš būs apvīts ar Dieva labestību un labvēlību.

Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.

3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!” Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”. Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.

Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam. Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.

Mūsu mutei jāslavē Dievs! Un kā jau mēs runājām, tīkams mūsu lūpu vai mutes auglis izpaužas tādā veidā, ka mēs pastāvīgi lūdzamies un par visu pateicamies, svētījam Dievu un cilvēkus. Ja mūsu dzīvē šie augļi būs, tad Svētais Gars varēs degt mūsos un veikt Savu darbu, pielīdzinot mūs Jēzus Kristus tēlam.