Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris!

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs visu rada jaunu, un Viņa žēlastība mums atjaunojas ik rītu! Mēs turpinām sarunu par tēmu: “Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara. Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu. Tad, kad jūs kļuvāt par kristieti, kad jūs pieņēmāt Jēzu par Kungu un atdevāt Viņam savu dzīvi, – Viņš deva jums noteiktu dāvanu( talantu vai spējas), ar kuru jūs varat kalpot Viņam. Dāvana – tas ir tas, ko jūs varat atdot Dievam atpakaļ; tas ir tas, kas rada pārmaiņas jums visapkārt. Dažkārt, mēs atrodamies līdzās ļoti talantīgiem cilvēkiem, un mēs varam justies nederīgi šo spožo zvaigžņu gaismā. Mums šķiet, ka pēc šādiem cilvēkiem vai atrodoties līdzās tik spožiem talantiem, mēs neko nevaram darīt. Tomēr, patiesība ir tā, ka Dievs lieto vienkāršus cilvēkus, kuri ir gatavi darīt to, ko Viņš tiem teiks darīt. Dievs izmanto cilvēkus, kuri ir gatavi atdot Viņam visu kas tiem ir, un nav svarīgi, cik mazs vai niecīgs viņu acīs izskatās šis “viss”. Viss mazais kļūst liels tad, kad mēs to atdodam Tā Kunga rokās. Iespējams tu teiksi: “Es esmu parasts cilvēks, un es neko nemāku un nezinu”. Bet tu tā runā tālab, ka salīdzini to, kas ir tev, ar to, kas ir citiem. Atceries, – ja tu atdosi Dievam to parasto, ikdienišķo, kas tev ir, tad, neskatoties uz to, ka tas šķiet niecīgs tavās acīs, Dievs paņems to un darīs brīnumu. Un tad, tas būs brīnums ne tikai tavā dzīvē, bet arī brīnums caur tevi. Tas attiecas arī uz ziedojumiem: mums visiem ir dažādas spējas un iespējas, tālab, Dievs neskatās uz naudas daudzumu, kuru mēs ziedojam, bet uz to, ar kādu sirdi un attieksmi mēs to darām. Svarīgi ir saprast, ka Jēzum, mūsu kalpošanā Viņam, ļoti svarīga ir mūsu uzticība. Reiz Jēzus vēroja ziedošanas kalpošanu templī, un vēlāk izdarīja kādu paziņojumu, kurš daudziem likās visai dīvains.
“Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā. Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas, un sacīja: “Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!”(Lūkas 21:1-4).
Bībeles tulkojumā krievu valodā “…….., bet viņa savā trūkumā nolikusi visu savu iztiku, kāda tai bija.” Jūs pamanījāt, cik iemeta šī nabaga atraitne? Viņa ielika tikai divas artavas. Tomēr Jēzum tas bija kas vairāk, nekā tās naudas summas, kuras ziedoja bagātnieki. Jēzus ņēma vēra katra, kurš ziedoja, iespējas, un Viņš ieraudzīja, ka atraitne parādīja savu uzticību to resursu pārvaldē, kādus Dievs viņai uzticēja. Pārējie cilvēki arī ziedoja, bet nedarīja visu to, ko viņi varēja izdarīt. Tieši tāpat tas notiek ar mūsu dotību, talantu, spēju, zināšanu un iespēju pārvaldi. Dievs dod lielākas iespējas tikai tiem, kuri ir uzticīgi mazumā. Ja tu vēlies redzēt savas kalpošanas paplašināšanos un ietekmi, tad seko šim principam – esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris. Un tad, – Dievs paplašinās tavu robežu apgabalus un ievedīs tevi tava aicinājuma pilnībā. Tas Kungs lai svētī jūs šodien!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas? II

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda?Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem.Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.Paklausīgs māceklis – tas it tas, kurš nesēž, bet virzās un strādā Dievam, tālab Dievs var virzīties caur tādu cilvēku.
  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”
  • Dievs radīja pasauli, kuru pārvalda dabiski likumi

    Bet, ja tu pastāvīgi paēdini savu prātu ar Dieva patiesību, tad Dievs saka, ka tev būs miers un dzīvība. Lielāko daļu no traģēdijām, kuras šodien ir pasaulē varētu samazināt līdz minimumam, ja cilvēki atjaunotu savu prātu ar Dieva Vārdu un sadraudzībā ar Dievu paēdinātu savu garu. Dieva Vārds – tas ir likums. Kad mēs cienām šo likumu un katru dienu nākam pie Dieva ar lūgšanas un Viņa Vārda lasīšanas starpniecību, tad Dievs mūs piepilda ar varenu mieru un dod mums dzīvi ar pārpilnību.„Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību.” (Jāņa ev. 5: 39-40).
  • Ko nozīmē bīties Dievu?

    Bīties Dievu nozīmē pildīt Viņa pavēles; zināt, kurš patiesībā ir patiesais Dievs un visu kontrolē. Bīties Dievu nozīmē atzīt Viņa spēku, Viņa varenību, Viņa varu, Viņa svētumu un tamdēļ godāt un cienīt Dievu. Dievbijība ir veselīgas bailes, un nekādā gadījumā tā nav fobija, kuru izjūt cilvēki, kam vajadzīga dažāda veida psiholoģiska palīdzība. Kad mēs bīstamies Dievu, tas nozīmē, ka saprotam, ka Dievs tiesās mūsu grēkus. Un tas ietekmē to, ko mēs daram vai nedaram savā dzīvē.
  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.
  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols II

    Šodien mums nav nepieciešams nest Dievam tādus upurus, kā to darīja cilvēki, kuri dzīvoja Vecās Derības laikos. Nav nepieciešamības izliet dzīvnieku asinis un upurēt šos dzīvniekus. Par mums jau ir izlietas vislabākās asinis – Jēzus Kristus Asinis. Šodien mūsu upuris ir savādāks. Šodien Dievs gaida no mums pilnīgu sevis pašu atdošanu Viņam – kalpošanai. Mums jābūt gataviem nākt pie Dieva un labprātīgi nodot sevi kā instrumentu Dieva rokās, Dievam par slavu un taisnību.