Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Dievs ielicis manā sirdī runāt ar jums par tēmu: „Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai.”Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudzi saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!Pats Dievs ir mīlestības etalons, Viņš ir mīlestības pilnība. Tieši no Dieva mēs varam mācīties to, kā vajag mīlēt. Mēs esam piedzimuši šai pasaulē kā egoisti. Grēks – tas ir egoisms, tā ir dzīvošana sev, pēc principa „Kad man ir interesanti, man ir patīkami. Ja man gribas, tad es to daru. Kad man nepatīk vai es negribu, tad es to nedaru.”Patiesā aina par neglābto cilvēku ir šāda: viņš dzīvo sev, savam komfortam, domā tikai par to, kas viņam ir labi un izdevīgi, visas viņa domas ir egoistiskas un griežas tikai ap viņu pašu.Tomēr, kad Dievs satiekas ar cilvēku, un cilvēks pieņem Jēzu Kristu savā sirdī, tad šai cilvēkā kaut kas sāk mainīties. No augšienes atdzimušā cilvēka sirdi piepilda Dieva mīlestība. Dievs ir mīlestība, tālab, pieņemot Kristu savā sirdī, mūsos iemājo un dzīvo Dieva mīlestība.Ja Dievs ir mīlestība, kam apstiprinājumu mēs redzam Bībelē, tad mums vajag noskaidrot ar Paša Dieva piemēru, kā mīlestība izturas, rīkojas.
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,”(Jāņa 3:16).
Dievs tik ļoti ir pasauli mīlējis, ka atdevis pašu dārgāko – savu vienpiedzimušo Dēlu. Dievs ziedoja Jēzu tam, lai grēks nevaldītu pār mums, lai mēs mūžīgi nedegtu ellē, lai mums būtu nākotnes cerība.Kā mēs varam zināt un noticēt tam, ka Dievs mūs mīl? Mēs lasām, ka Dievs mūs mīl, un tas ir pats uzticamākais pravietiskais vārds, kuru Viņš tev saka katru dienu, kad tu nāc Viņa klātbūtnē. Tomēr, mēs zinām, ka Dievs mūs mīl ne tikai tāpēc, ka Viņš to saka, bet tāpēc, ka Viņš ir pierādījis Savu mīlestību ar Savu upuri.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”(Romiešiem 5:8).
Vērsiet savu uzmanību uz teicienu: „Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda.”Dieva mīlestība – tā ir mīlestība, kas ir pierādīta ar Viņa upuri.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”(Romiešiem 5:8).
Tātad upuris ir pierādījums un mēraukla mūsu mīlestībai!Mēs katrs izjūtam vajadzību pēc šīs mīlestības, jo mīlestība dziedina mūs un dod mums drosmi un uzdrīkstēšanos. Turpināsim sarunu par šo tēmu rīt!Bagātīgas jums Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības.Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva!
  • Mūsu bagātība – tas ir mūsu dievbijīgais raksturs un atjaunotais prāts!

    „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”(1.Timotejam 6: 9-12).
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).