Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Dievs ielicis manā sirdī runāt ar jums par tēmu: „Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai.”Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudzi saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!Pats Dievs ir mīlestības etalons, Viņš ir mīlestības pilnība. Tieši no Dieva mēs varam mācīties to, kā vajag mīlēt. Mēs esam piedzimuši šai pasaulē kā egoisti. Grēks – tas ir egoisms, tā ir dzīvošana sev, pēc principa „Kad man ir interesanti, man ir patīkami. Ja man gribas, tad es to daru. Kad man nepatīk vai es negribu, tad es to nedaru.”Patiesā aina par neglābto cilvēku ir šāda: viņš dzīvo sev, savam komfortam, domā tikai par to, kas viņam ir labi un izdevīgi, visas viņa domas ir egoistiskas un griežas tikai ap viņu pašu.Tomēr, kad Dievs satiekas ar cilvēku, un cilvēks pieņem Jēzu Kristu savā sirdī, tad šai cilvēkā kaut kas sāk mainīties. No augšienes atdzimušā cilvēka sirdi piepilda Dieva mīlestība. Dievs ir mīlestība, tālab, pieņemot Kristu savā sirdī, mūsos iemājo un dzīvo Dieva mīlestība.Ja Dievs ir mīlestība, kam apstiprinājumu mēs redzam Bībelē, tad mums vajag noskaidrot ar Paša Dieva piemēru, kā mīlestība izturas, rīkojas.
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,”(Jāņa 3:16).
Dievs tik ļoti ir pasauli mīlējis, ka atdevis pašu dārgāko – savu vienpiedzimušo Dēlu. Dievs ziedoja Jēzu tam, lai grēks nevaldītu pār mums, lai mēs mūžīgi nedegtu ellē, lai mums būtu nākotnes cerība.Kā mēs varam zināt un noticēt tam, ka Dievs mūs mīl? Mēs lasām, ka Dievs mūs mīl, un tas ir pats uzticamākais pravietiskais vārds, kuru Viņš tev saka katru dienu, kad tu nāc Viņa klātbūtnē. Tomēr, mēs zinām, ka Dievs mūs mīl ne tikai tāpēc, ka Viņš to saka, bet tāpēc, ka Viņš ir pierādījis Savu mīlestību ar Savu upuri.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”(Romiešiem 5:8).
Vērsiet savu uzmanību uz teicienu: „Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda.”Dieva mīlestība – tā ir mīlestība, kas ir pierādīta ar Viņa upuri.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”(Romiešiem 5:8).
Tātad upuris ir pierādījums un mēraukla mūsu mīlestībai!Mēs katrs izjūtam vajadzību pēc šīs mīlestības, jo mīlestība dziedina mūs un dod mums drosmi un uzdrīkstēšanos. Turpināsim sarunu par šo tēmu rīt!Bagātīgas jums Dieva svētības!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam III

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.
  • Būt par Jēzus mācekli – tā ir īpaša privilēģija , un tai pat laikā tā ir noteikta atbildība

    „Es vēlos būt tāds kā Jēzus!Es vēlos būt kā Viņš savā uzvedībā un vārdos!Es vēlos būt tāds kā Jēzus savā attieksmē pret cilvēkiem!Nekad un neviens nav dzirdējis no Viņa mutes ļaunus vārdus!Es vēlos būt tāds kā Jēzus it visā!”
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?