Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai!
Sveicinu jūs, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums gudrības vārdā no Tā Kunga. Dievs ielicis manā sirdī runāt ar jums par tēmu: „Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai.”
Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs uzupurēšanās. Tālab manas mīlestības pakāpe tiek mērīta, noteikta ar manu spēju uzupurēties. Daudzi saka un apgalvo to, ka viņi mīl Dievu, bet nedrīkst aizmirst to faktu, ka mūsu mīlestība uz Dievu netiek mērīta, noteikta tikai pēc mūsu apgalvojumiem. Mūsu mīlestība tiek mērīta, noteikta ar mūsu spēju uzupurēties!
Pats Dievs ir mīlestības etalons, Viņš ir mīlestības pilnība. Tieši no Dieva mēs varam mācīties to, kā vajag mīlēt. Mēs esam piedzimuši šai pasaulē kā egoisti. Grēks – tas ir egoisms, tā ir dzīvošana sev, pēc principa „Kad man ir interesanti, man ir patīkami. Ja man gribas, tad es to daru. Kad man nepatīk vai es negribu, tad es to nedaru.”
Patiesā aina par neglābto cilvēku ir šāda: viņš dzīvo sev, savam komfortam, domā tikai par to, kas viņam ir labi un izdevīgi, visas viņa domas ir egoistiskas un griežas tikai ap viņu pašu.
Tomēr, kad Dievs satiekas ar cilvēku, un cilvēks pieņem Jēzu Kristu savā sirdī, tad šai cilvēkā kaut kas sāk mainīties. No augšienes atdzimušā cilvēka sirdi piepilda Dieva mīlestība. Dievs ir mīlestība, tālab, pieņemot Kristu savā sirdī, mūsos iemājo un dzīvo Dieva mīlestība.
Ja Dievs ir mīlestība, kam apstiprinājumu mēs redzam Bībelē, tad mums vajag noskaidrot ar Paša Dieva piemēru, kā mīlestība izturas, rīkojas.
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,”(Jāņa 3:16).
Dievs tik ļoti ir pasauli mīlējis, ka atdevis pašu dārgāko – savu vienpiedzimušo Dēlu. Dievs ziedoja Jēzu tam, lai grēks nevaldītu pār mums, lai mēs mūžīgi nedegtu ellē, lai mums būtu nākotnes cerība.
Kā mēs varam zināt un noticēt tam, ka Dievs mūs mīl? Mēs lasām, ka Dievs mūs mīl, un tas ir pats uzticamākais pravietiskais vārds, kuru Viņš tev saka katru dienu, kad tu nāc Viņa klātbūtnē. Tomēr, mēs zinām, ka Dievs mūs mīl ne tikai tāpēc, ka Viņš to saka, bet tāpēc, ka Viņš ir pierādījis Savu mīlestību ar Savu upuri.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”(Romiešiem 5:8).
Vērsiet savu uzmanību uz teicienu: „Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda.”
Dieva mīlestība – tā ir mīlestība, kas ir pierādīta ar Viņa upuri.
“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.”(Romiešiem 5:8).
Tātad upuris ir pierādījums un mēraukla mūsu mīlestībai!
Mēs katrs izjūtam vajadzību pēc šīs mīlestības, jo mīlestība dziedina mūs un dod mums drosmi un uzdrīkstēšanos.
Turpināsim sarunu par šo tēmu rīt!
Bagātīgas jums Dieva svētības!
Mācītājs Rufus Adžiboije
