Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai
Es no jauna jūs sveicinu, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!
Mēs turpinām runāt par to, ka saruna ar Dievu caur lūgšanu dara mūs stiprus un piepilda ar Viņa dzīvību.
Vakar mēs runājām par to, ka cilvēki, kuri ir padarījuši lūgšanu par galveno prioritāti savā dzīvē, mirdz tumsā un gūst šajā dzīvē vienu uzvaru pēc otras, jo viņi caur sarunu ar Radītāju lūgšanā ir piepildīti ar spēku un gudrību no Dieva.
Cilvēks, kurš vēlas dzīvot pastāvīgā uzvarā, vienmēr lūdz un nepagurst, jo viņš paļaujas ne uz savu spēku, bet uz Visuvarenā Dieva spēku un iespējām.
“Ak, Kungs, Kungs! ……..Tev nekas nav neiespējams.”(Jeremijas 32:17).
Jēzus Pats mācīja par to, kādu vietu mūsu dzīvē ir jāieņem lūgšanai.
„Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.”(Lūkas 18:1).
Es vēlos, lai jūs atceraties vārdus būs un aizvien. Cilvēkam ir jālūdz! To mums saka Pats Dievs. Dievs mums nav teicis: „Es iesaku jums lūgt.” Tāpat, Viņš nav teicis: „ Es piedāvāju jums lūgt”. Tad, kad Pats Radītājs saka, ka cilvēkam aizvien būs lūgt, – Dievs zina, par ko Viņš runā.
Lasot Bībeli, mēs redzam, ka Paša Jēzus dzīvē lūgšana bija viena no galvenajām prioritātēm. Jēzus saprata lūgšanas spēku un nepieciešamību. Jēzus saprata to, kāpēc ir jālūdz, kāds ir lūgšanas mērķis, un to, uz ko ir spējīga lūgšana. Sakot, ka „aizvien būs lūgt un nebūs pagurt”, Jēzus runā par to, ka, ja tu nelūgsi vienmēr, tu pagursi un (Bībeles tulkojumā krievu valodā) skumsi, tad tu jutīsi savu bezspēcību, tu būsi vājš.
Lūgšana ir zāles pret pagurumu, skumjām un bezmērķību.
Vēlos vēlreiz jums atgādināt, kas ir efektīva lūgšana.
- Lūgšana – tā ir saruna ar Dievu no gara uz Garu.
- Lūgšana – tā ir apzināta tuvošanās Dievam.
- Lūgšana – tā ir kvalitatīva laika pavadīšana ar Dievu.
- Lūgšana – tā ir divpusēja saruna, divpusēja sadraudzība.
- Lūgšana – tā ir savas dvēseles, savas sirds izkratīšana Dieva priekšā.
- Lūgšana – tā ir gaidīšana Dieva priekšā un savas uzticēšanās un mīlestības izpausme Dievam.
- Lūgšana – tas ir lūgums Dievam, saskaņā ar Viņa gribu.
- Lūgšana – tā ir Dieva gribas meklēšana tur, kur mēs to nesaprotam.
- Lūgšana – tas nozīmē klauvēt līdz brīdim, kamēr durvis netiks atvērtas.
Papildus visam minētajam, nosaukšu vēl virkni iezīmju, kas raksturo efektīvu lūgšanu.
- Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai.
Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.
Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, tad ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.
Pirmkārt, lūgšana palīdz mums pakļauties Dieva gribai. Otrkārt, kad esmu lūgšanā un kaut ko lūdzu Dievam, es mainos pats un pakļauju sevi Dieva gribai tāpēc, lai manai lūgšanai būtu rezultāts. Ja cilvēks nepakļaus sevi Dieva gribai, viņa lūgšanai būs šķēršļi. Tāpēc tam, lai mana lūgšana saņemtu atbildi, es saku Dievam: „Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek manā dzīvē! Es vēlos to, ko vēlies Tu”. Tieši lūgšana palīdz man atrasties pakļāvībā Dieva gribai. Tikai dzīvojot pēc Dieva gribas, es būšu laimīgs savā dzīvē un Paša Dieva svētīts. Pakļaut sevi Dieva gribai – tas ir labi priekš manis, jo Bībelē ir teikts, ka:
„…… kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).
Lai Dievs jūs svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
