Mūsu kalpošana ir, – dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus, un darīt to, ko, dzīvojot uz zemes, darīja Jēzus
Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!
Esiet sveicināti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!
Mēs ar jums runājām par to, ka katram no mums jau ir kalpošana, un tā ir – parādīt šai pasaulei Dievu.
Mūsu kalpošana ir, – dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus, un darīt to, ko, dzīvojot uz zemes, darīja Jēzus. Jēzus dzīvesveids deva Viņam brīvu pieeju Dievišķajam spēkam. Šis spēks bija nepieciešams tam, lai Jēzus varētu darīt tos darbus, par kuriem mēs lasām Bībelē. Jēzus mīlēja taisnību un ienīda netaisnību.
„ Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.”(Ebrejiem 1:9).
Pastāv tieša saikne starp to, kā es dzīvoju, un Dieva klātbūtni manā dzīvē . Tālab, mūsu galvenā kalpošana ir – atdarināt Kristus raksturu, un tad darīt Viņa darbus.
Lai caur manu dzīvi cilvēki varētu ieraudzīt Jēzu, mans uzdevums ir – sludināt ne sevi, bet Jēzu. Šim nolūkam man ir vajadzīgs spēks un svaidījums no Dieva, un tas savukārt būs atkarīgs no tā, kā es dzīvoju.
„ Tādēļ, šinī kalpošanā būdami, kas mums uzticēta no žēlastības, mēs nepiekūstam, bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā. Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls. Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.” (2.Korintiešiem 4:1-5).
Dotajā Rakstu vietā var ieraudzīt vēl virkni garīgo principu, kuri palīdzēs mums ar savu dzīvi atspoguļot Dievu.
2)Mana kalpošana ir svarīga, un šo kalpošanu es esmu saņēmis no Dieva žēlastības.
Nekad nedomā, ka esi nopelnījis to vietu, kurā tu pašlaik atrodies. Gudrs cilvēks visus savus sasniegumus piedēvē Dievam. Tas, ko Dievs ir iecerējis, noteikti notiks – ar mani vai bez manis, – bet tas man dara godu, ja Dievs mani izmantos. Ja Dievs tevi izmanto, nekad nepiedēvē slavu sev. Ja Dievs aizies no tavas dzīves, tad visi aizmirsīs par tevi. Vienmēr atceries par Dieva žēlastību, – tas noved pie Dievbijības. Par visu to, kas notiek tavā dzīvē, visu godu piedēvē Jēzum.
3) Nepagursti (nepadodies).
„…….mēs nepiekūstam…” . (2.Korintiešiem 4:1).
Pagurt vai padoties – tas nozīmē kļūt vājākam, panīkt garā un būt pilnīgi bez dzīvības. Tas ir stāvoklis, kad nepietiek spēka, stimula, kad nolaižas rokas. Mums nevajag padoties nevienā mūsu dzīves sfērā. Padošanās – tā ir nepareiza domāšana. Jēzus nekad nepadevās, un mums Viņš ir standarts. Iespējams, tev viss neizdodas tā, kā tu to gribētu, – tik un tā, tev nevajag nolaist rokas vai padoties. Turpini strādāt pie tā, lai jo stipru darītu savu izredzēšanu un aicinājumu – parādīt Dievu miesā.
„ Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsit.”(2.Pētera 1:10).
Nepadodies un nepagursti!
Lai Dievs bagātīgi svētī jūs šai brīnišķīgajā dienā!
Mācītājs Rufus Adžiboije
