Gudrība ražai – 2/2 daļa

Mūsu nepareizie ieradumi bieži vien neļauj mums sasniegt pareizus mērķus, un tāpēc nereti cilvēki domā, ka vispār nevajag izvirzīt nekādus mērķus. Taču tā ir nepareiza domāšana. Mērķi ir ļoti svarīgi, un noteikti tos vajag sev izvirzīt. Ja jūs neattīstīsiet pareizus ieradumus savā dzīvē, tad piedzīvosiet vilšanos un nespēsiet šos mērķus sasniegt.

Daudzās Bībeles Rakstu vietās mēs lasām par to, ka Dievs brīdināja Savu tautu par septiņām tautām, ar kurām tiem nāksies cīnīties, lai viņi varētu iekarot to Apsolīto zemi, kuru Viņš tiem ir sagatavojis. Un mums tas kalpo par prototipu tam, ko mums nāksies darīt garīgā līmenī, lai arī mēs iekarotu savu zemi Tam Kungam. Jozuas grāmatā ir teikts:

Dievkalpojuma sākumā mācītājs Rufus atgādināja iepriekšējā dievkalpojuma galvenās domas. Visos četros evaņģēlijos mēs lasām, ka Jēzus pēdējie vārdi, kurus Viņš atstāja Saviem mācekļiem, bija vārdi par to, lai viņi iet un sludina evaņģēliju.

Atcerieties, ka Valstības ietekmes paplašināšana vienmēr ir saistīta ar garīgu cīņu. Tāpēc, lai piedalītos šinī karā un uzvarētu, mums ir jābruņojas. Mums ir jāatkaro tertorijas un cilvēki priekš Dieva. Un tas mums ir jādara apzināti, ar skaidru izpratni par to, ko mēs darām, un  ka mēs atrodamies karā. Ir svarīgi saprast, ka šis karš jau ir beidzies. Jēzus jau ir uzvarējis ienaidnieku, ar kuru mums ir darīšana. Rodas jautājums, kāpēc tad mums ir jācīnās ar uzvarētu ienaidnieku? Mūsu ienaidnieks ir viltīgs, viņš izmanto cilvēku nevērību, lai ar meliem sasniegtu savu mērķi.